Akciju un dažu izejvielu cenas turas rekorda līmeņu tuvumā, bet obligāciju tirgū vērojams cenu kritums (bažas rada parādu lielums uz pieaugošo procentu likmju fona)
Joprojām nekur nav nozudusi arī kādu laiku atpakaļ plaši pārrunātā ”K” ekonomikas koncepcija (izaugsme un kritums vienlaikus atkarībā no segmenta un skatpunkta). Ar burtu “K” apzīmē situāciju, kurā turīgajām mājsaimniecībām inflāciju ir vieglāk pārdzīvot uz aktīvu cenu kāpuma rēķina un labklājība pieaug, bet daudzām mājsaimniecībām bez lieliem aktīviem rezervē mēneša beigās galus kopā savilkt izdodas arvien grūtāk.
Tikmēr Hormuza šaurums ir un nav vaļā vienlaikus
Saistībā ar to ir arī pamats pesimismam par gaidāmo ziemu, jo energoresursu cenas gada laikā kāpušas divu un pat trīs ciparu procentu apjomā (gāze ap +200%, dīzeļdegviela – +100%,
nafta – +70%). Tā nav laba ziņa, sākoties apkures sezonai. Energoresursu cenu kāpums spiež uz augšu inflācijas līmeni, savukārt inflācijas kāpums skar pilnīgi visus. Tāpēc arī šogad sākusies centrālo banku procentu likmju celšanas sesija.
Centrālās bankas ar likmju celšanu nemēģina salabot energoresursu ietekmi uz piegādes ķēdēm un galaproduktiem
Banku mērķis ir nepieļaut, ka izejvielu cenu šoks pārvēršas par visaptverošu, ilgstošu un nekontrolējamu visas ekonomikas inflāciju. Būtisks izejvielu cenu kāpums skar visus. Ja nafta kļūst dārgāka, pieaug degvielas un transporta izmaksas, uzņēmēji sāk celt galīgās preču un pakalpojumu cenas, bet darbinieki pieprasa lielākas algas, lai kompensētu dzīves dārdzību. Ja uzņēmumi paceļ algas un pēc tam vēl vairāk paceļ produktu cenas, izveidojas bīstama inflācijas spirāle.
Ceļot procentu likmes, centrālās bankas atdzesē vispārējo pieprasījumu ekonomikā (kredīti kļūst dārgāki, patēriņš un investīcijas palēninās), padarot uzņēmumiem un darbiniekiem grūtāku cenu un algu tālāku celšanu. Viens no bīstamākajiem inflācijas aspektiem ir psiholoģiskais faktors. Ja cilvēki un uzņēmumi sāk ticēt, ka inflācija ilgstoši būs augsta, tie maina savu uzvedību.
Pircēji steidz tērēt naudu tagad, jo “rīt viss būs dārgāks”. Uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji drošības pēc ieceno papildu maržu. Tāpēc centrālo banku rīcība dod skaidru signālu tirgum, ka bankas ir gatavas piebremzēt ekonomisko aktivitāti, lai atgrieztu inflāciju pie 2% mērķa. Tas novērš inflācijas gaidu nostiprināšanos. Cerams, ka Hormuza šaurumu atvērs, naftas produktu aprite sakārtosies un mēs nepiedzīvosim 2022. gada straujo procentu likmju kāpuma scenāriju. Risinājuma varianti ir ASV un Irānas rokās.
Neraugoties uz iepriekš aprakstītajiem izaicinājumiem, akciju tirgū šogad reģistrēti daudzi rekordi, kas ir labā ziņa mūsu investīcijām (tajā skaitā pensiju 2. un 3. līmeņiem).
Lai arī oktobris tehnoloģiju sektora uzņēmumiem noslēdzās ar akciju izpārdošanas vilni, gada rezultāti dod pamatu optimismam un tas nav balstīts tikai cerībās, bet gan konkrētos naudas ieguldījumos.
Lielākie tehnoloģiju uzņēmumi šogad un nākamajos gados plāno simtiem miljardu dolāru investīcijas mākslīgā intelekta infrastruktūrā: jaudīgās mikroshēmās, jaunos datu centros un to apgādei nepieciešamos enerģijas un tīklu risinājumos
Šādi izdevumi nav īstermiņa spekulācija, jo tie tiek plānoti vairākus gadus uz priekšu un jau tagad pārvēršas pasūtījumos mikroshēmu ražotājiem, iekārtu piegādātājiem un būvniecības nozarei. Pieprasījums pēc skaitļošanas jaudas turpina pārsniegt piedāvājumu, un uzņēmumi to pamato ar reāliem ieņēmumiem no mākoņpakalpojumiem un MI risinājumiem.
Mākslīgais intelekts ir “uz palikšanu”, bet jāuzmanās no pārāk liela optimisma, jo ne visi šīs nozares uzņēmumi izdzīvos. Daļa no MI infrastruktūras projektiem tiek finansēti ar aizņēmumiem, tāpēc augstākas procentu likmes var palielināt šo projektu izmaksas un procentu likmju kāpums ne visiem var izrādīties pa kabatai. Investori šobrīd ir nonākuši starp diviem pretējiem spēkiem. No vienas puses, MI investīciju bums un uzņēmumu peļņas pieaugums turpina atbalstīt akciju tirgu. No otras puses, augstākas enerģijas cenas un obligāciju ienesīguma kāpums rada riskus. Tāpēc nākamie mēneši, visticamāk, būs tests tam, vai optimismam ir pietiekami spēcīgs ekonomiskais pamats.
