Vidējās studiju izmaksas Latvijā ir ap 2500 eiro gadā, un kopā ar ikmēneša izdevumiem viena studenta gads Latvijā izmaksā ap 7500 eiro, tāpēc studiju maksas segšanai un ikdienas tēriņiem nereti studentus atbalsta arī vecāki. Kamēr vieni bērnu studijām gatavojas jau no atvases piedzimšanas brīža, citi atrod iespēju studijas apmaksāt bez papildus uzkrājuma. Cik lielu summu iespējams uzkrāt bērnu studijām, ja uzkrājumu sāc veidot no bērnu dzimšanas, un kā apmaksāt mācību maksu bez īpaši tam atvēlētiem iekrājumiem, pieredzē dalās Inga un Baiba.
Disciplīna rēķinu apmaksā un vairākas darba vietas
Baibas meita Ieva pirms vairākiem gadiem izvēlējās studēt Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes apvienotajā programmā “Radošās industrijas”. Iepriekš Baiba nebija veidojusi uzkrājumu, tāpēc studiju maksu sedza no saviem ikmēneša ienākumiem, kā arī apgādnieka zaudējuma pensijas.
“Tobrīd vienlaicīgi strādāju divās darba vietās, kā arī iesaistījos dažādos projektos, no kuriem guvu papildus ienākumus, taču jāatzīst, ka slodze bija liela un prasīja daudz enerģijas. Arī mājsēdes laiks ļāva mazāk tērēt un vairāk iekrāt. Laikus maksātie rēķini un ieguldītais darbs ļāva noturēties virs ūdens un neatteikties no iepriekšējā dzīvesveida. Ņemot vērā, ka meita izvēlējās studēt Latvijā, mani ienākumi bija pietiekoši, lai varētu segt studiju izmaksas, taču, ja studijas būtu ārzemēs, visticamāk, meklētu papildus finansiālo atbalstu,” pieredzē dalās Baiba.
Uzkrājums jau no pirmās dzimšanas dienas
Savukārt Inga uzkrājumu dēla studijām sāka veidot jau no dzimšanas, kā rezultātā, dēlam sasniedzot pilngadību saņemti 12 000 eiro, kas, kā skaidro Inga, ir pietiekami, lai apmaksātu studijas Baltijas augstskolās.
“Prioritāri uzkrājumu veidojām, lai mirklī, kad jāizvēlas konkrēta studiju programma, dēlam varam sniegt izvēles brīvību un nebūtu jādomā, ko varam vai nevaram atļauties. Tā kā līdz ar uzkrājumu ir apdrošināta arī mana dzīvība, varu būt droša, ka pat pie vissliktākā scenārija, maniem bērniem būs finansiāls atbalsts. Uzkrātā summa ir pietiekoša, lai segtu izglītības izmaksas Baltijas augstskolās, taču papildus būs jādomā arī par ikdienas tēriņiem, kuru segšanā ir gatavs iesaistītie arī dēls,” par izvēli veidot uzkrājumu bērnu nākotnei stāsta Inga.
Kā norāda Swedbank uzkrājumu produktu līnijas vadītāja Agnese Grāvelsiņa, ik gadu interese par uzkrājumu bērnu nākotnei pieaug: “Aizvien vairāk vecāku par atbalstu bērnam sāk domāt jau no viņa dzimšanas brīža. Pēdējā gada laikā vairāk nekā 4000 klientu ir sākuši veidot uzkrājumu bērna nākotnei. Ja skatāmies jaundzimušo statistiku šajā gadā, tad uzkrājumu sāk veikt katra ceturtā bērna vecāki. Vidējais maksājums, kas tiek novirzīts šādam uzkrājumam, sastāda 50 eiro mēnesī, veidojot finanšu rezervi bērna nākotnes nodrošināšanai.”
Darbs paralēli studijām ikdienas tēriņu segšanai
Baiba uzsver, ka finansiālu stabilitāti palīdzējusi nodrošināt arī meita, jo paralēli studijām uzsāka strādāt un pati parūpēties par saviem ikdienas tēriņiem: “Man atlika vien apmaksāt studiju maksu, jo visus pārējos izdevumus, kas saistīti ar dzīvošanu, pārtiku un apģērbu, Ieva nopelnīja pati. Šis noteikti bija ievērojams atsvars manam mēneša budžetam, jo ikdienas tēriņus, kas būtu nepieciešami meitas uzturēšanai, varēju novirzīt viņas izglītībai.”
Kā liecina Swedbank veiktās aptaujas rezultāti[1], lielākā daļa (68%) Latvijas studentu paralēli studijām strādā algotu darbu, lai nosegtu savus ikdienas tēriņus. Vienlaikus joprojām katram ceturtajam (23%) pietiek tikai pamatvajadzībām, bet daļa studentu (15%) regulāri izjūt naudas trūkumu un dažkārt pat nevar segt pamatvajadzības.
Tomēr, kā norāda Latvijas Studentu apvienības (LSA) Sociālā virziena vadītāja Līva Vaivade, darbs paralēli studijām var ietekmēt arī mācību kvalitāti. “Atsaucoties uz 2022. gada Eurostudent pētījuma datiem, vairāk nekā trešdaļai studentu nav izvēles starp darbu vai studijām — ja viņi vēlas pabeigt studijas, viņiem ir nepieciešams strādāt, lai nodrošinātu izdzīvošanu. Ir svarīgi pievērst uzmanību tam, kā algots darbs paralēli studijām korelē ar izglītības kvalitāti - ir pierādīts, ka, strādājot virs 20 stundām nedēļā, novērojams zīmīgs kritums studiju kvalitātē, jo darba dēļ var tikt kavētas lekcijas un nodarbības, studējošā uzmanība studijām samazinās un pasliktinās akadēmiskie rādītāji. Latvijā šobrīd studējošie strādā vidēji 29 stundas nedēļā,” papildina LSA Sociālā virziena vadītāja Līva Vaivade.
Lielākie tēriņi - pārtika, mājoklis un transports
Kā norāda studenti, lielākos izdevumus ikdienā veido pārtika, mājokļa izmaksas, kā arī transporta izdevumi. Vairāk nekā puse (58%) studentu pārliecināti, ka ikmēneša tēriņiem pietiktu ar vairāk nekā 500 eiro, taču realitātē lielākajai daļai (62%) ienākumi nesasniedz šo summu un katram trešajam (34%) tie ir pat mazāk kā 300 eiro.
Ingas un Baibas pieredze ar bērnu studiju apmaksu ir atšķirīga - kamēr Inga bija proaktīvi veidoja uzkrājumu, Baiba savu uzmanību vērsa uz lielāku ienākumu gūšanu meitas studiju laikā. Tas apliecina, ka finansiāli sagatavoties bērnu studijām var dažādi un nav viena risinājuma, kas derētu visiem. Tomēr arī studentu aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā puse jeb 64% aptaujāto kā biežāko ienākuma avotu norāda ģimenes atbalstu, un šāds papildus finanšu slogs ne visiem ir iespējams bez iepriekšējas plānošanas un uzkrājumiem.
Swedbank aprēķini rāda, ka, sākot veidot uzkrājumu bērna nākotnei jau no bērna dzimšanas un katru mēnesi atvēlot tam, piemēram, 35 eiro, līdz 18 gadu vecumam iespējams uzkrāt 10 000 eiro. Turklāt krājējiem par veiktajām iemaksām uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā ik gadu iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.
[1] Swedbank aptaujas veikta šī gada februārī sadarbībā ar Pētījumu centru SKDS, aptaujājot vairāk nekā 240 studentu vecumā 18-25 gadiem visā Latvijā.
