Mobings skolās ir realitāte, ar kuru saskaras daudzi bērni. Šī problēma atspoguļo arī pieaugušo pasaules izaicinājumus – grūtības pieņemt atšķirīgo, neiecietību, vienaldzību un nespēju uzklausīt.
Kā vecāki, pedagogi un sabiedrība kopumā var palīdzēt novērst mobingu un atbalstīt bērnus, kuri ar to saskaras, jautājām kognitīvi biheiviorālajai psihoterapeitei Gunitai Kleinbergai.
Kas ir mobings un kā to vērtēt?
Mobings skolā vai ārpus tās ir sistemātiska pāridarīšana vai uzkundzēšanās. Gunita skaidro, ka tā ir varas hierarhija, kurā ar iebiedēšanu, izstumšanu vai pazemošanu tiek iegūts sociālais statuss. Tas var izpausties verbāli, fiziski pret bērnu vai viņa mantām.
Mobings nereti ir daudz sarežģītāks kā varētu likties pirmajā acu uzmetienā. Tāpēc situācijas uzlabošanai svarīga patiesa iedziļināšanās, uzklausot bērnu un iepriekš izglītojoties par šo tematu.
“Mēs nevaram skatīties uz šo fenomenu tikai no varmākas-upura pozīcijas. Sodot atsevišķus bērnus, problēma netiek risināta. Varmākas kļūst uzmanīgāki, nevis iemācās cieņpilnu attieksmi, savukārt, cietušajiem nostiprinās sajūta, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā,” Gunita uzsver.
Mobings reti notiek izolēti, un tas ietekmē ne tikai varmāku un cietušos, bet arī pārējos bērnus. Piemēram, būs bērni, kas redzot varmācību, ieņems aktīvas vai pasīvas atbalstītāju lomas. Tāpat vienmēr pastāv arī klusējošais vairākums – tie, kas redz notiekošo, bet neiejaucas.
“Visas šīs lomas rada bailes skolēniem nonākt situācijā, kur viņi paši varētu kļūt par upuriem. Lai gan lielāko daļu iebiedēšanas gadījumu redz vienaudži, vairums neiejaucas, lai to apturētu, tādējādi sniedzot klusu apstiprinājumu šādai uzvedībai. Skolēni neiejaucas, jo nevēlas nonākt situācijā, kur pašus pazemo,” psihoterapijas speciāliste skaidro.
Tāpat būtiska loma ir pieaugušajiem, piemēram, skolotājiem un vecākiem, kas ar savu piemēru un uzvedību var ietekmēt situāciju attiecībā uz mobingu: “Vecāki var mācīt bērniem būt iecietīgiem un izpalīdzīgiem, piemēram, sarunās ar bērniem neesot nosodošiem pret citiem. Bet skolotāji var izvairīties no nejaukiem izteikumiem vai piezīmēm pret bērnu.”
Ko darīt, ja bērns cietis no mobinga?
Ja bērns cietis no vienaudžu vardarbības, svarīgi par to runāt vispirms jau ar pašu bērnu. Pirmais solis būtu ieklausīšanās, ticēšana bērna stāstītajam un pateikšanās par to, ka bērns ar savām problēmām dalās. “Noteikti arī bērnam pateikt, ka tas, ko viņam nākas piedzīvot, ir ļoti smagi,” Gunita papildina.
Tāpat būtiski bērniem paskaidrot, ka mobings nav tikai viņu problēma, tāpēc vecāku un pedagogu iesaiste šajās situācijās ir ļoti svarīga.
“Vecākam ir jāuzklausa bērna bažas un jāiedrošina, ka darīsiet visu, lai tas beigtos. Svarīgi arī bērnam pateikt, ka bieži vien varmākas izmanto iebiedēšanu, lai varētu turpināt pazemošanu, un uzsvērt, ka šajā situācijā ir būtiski palīdzēt ikvienam, jo mobings ietekmē visu klasi,” psihoterapijas speciāliste skaidro.
Situāciju risināt vispirms vajadzētu, pārrunājot to ar klases audzinātāju un vienojoties, kā skolēni var vērsties pie palīdzības mobinga gadījumā. “Tā var būt ziņa pedagogam, konkrētas krāsas lapa uz galda vai kas cits, bet svarīgi, ka pedagogs uz šo obligāti reaģē,” Gunita norāda.
Izrunāto noteikti vajadzētu piefiksēt arī rakstiski, lai saglabātu pierādījumus gadījumā, ja vajadzēs tālāk vērsties pie mācību pārziņa vai direktora. Arī kibermobinga gadījumā vajadzētu uzņemt ekrānšāviņus par notikušo, lai varētu tos izmantot situācijas risināšanai.
Mobingu nepieciešams risināt cieņpilni, bez agresijas, vispirms sadarbojoties ar skolas personālu. Vecākiem noteikti nevajadzētu pašiem sazināties ar iesaistīto bērniem vai viņu vecākiem. Tāpat dažādas ierastās frāzes, piemēram, “vienkārši ignorē viņu”, “sit pretī – iemācies sevi aizstāvēt” vai “nekas tā nenorūda kā grūtības” bērnu vēl tikai vairāk ievainos.
Preventīvā iesaiste
Kā jau ieskicēts iepriekš, gan vecākiem, gan skolotājiem un citiem pieaugušajiem ir liela loma mobinga novēršanā un prevencijā. Nozīme ir gan tam, vai pietiekoši daudz paši zinām par mobingu, lai palīdzētu, gan arī piemēram, ko rādām un pastiprinām ar savu rīcību.
“Jau no mazotnes veidojiet labas, drošas attiecības ar bērnu. Iedrošiniet viņu – par to, kas sanāk, kāds viņš ir, arī par izskatu. Neaizmirstiet pateikt, ka mīlat viņu, un uzsvērt, ka esat klātesoši, kopā pavadot laiku, interesējoties par to, kas bērnam patīk,” iesaka psihoterapijas speciāliste.
Noderēs arī dalīšanās pieredzē, kā pašiem izdevies tikt galā ar grūtām situācijām un emocijām. Kopā var skatīties multfilmas vai lasīt grāmatas par mobinga un citu izaicinājumu pārvarēšanu.
Ir vērts arī zināt un laikus pamanīt, ja bērns izrāda agrīnas mobinga pazīmes. Tās var būt fiziskas sūdzības, piemēram, biežas vēdera vai galvas sāpes, kā arī emocionālas izmaiņas, tāpat arī izmaiņas garastāvoklī, piemēram, nervozums, nomāktība, dusmas, motivācijas zudums un nevēlēšanās iet uz skolu.
Atbalsts mobinga situācijās iesaistītajiem
Lai atbalstītu vecākus un bērnus mobinga situācijās, kā arī sniegtu praktiskus padomus šādu konfliktsituāciju risināšanā, fonds “Plecs” sadarbībā ar Swedbank ir izstrādājis atbalsta rīku ģimenēm, kas tostarp paredz arī iespēju nepieciešamības gadījumā saņemt profesionālu speciālistu konsultācijas mobinga situācijās. Atbalsts mobinga situācijās ir bezmaksas pakalpojums Swedbank dzīvības apdrošināšanas klientiem.
Ja ir noticis mobinga gadījums, izstrādātajā tīmekļa vietnē mobstop.lv ir iespēja piereģistrēties un sniegt detalizētāku informāciju par notikušo. Pēc tam saņemsiet izvērtējumu par situāciju (vai notikušais ir mobings vai konflikts) un praktiskus ieteikumus, ko varēsiet izmantot uzreiz. Nepieciešamības gadījumā būs iespējams saņemt arī personalizētu speciālista atbalstu un, kas nav maznozīmīgi – ātru atbildi kritiskos gadījumos. Būtiski atzīmēt, ka atbalsts pieejams skolēniem, kas ar mobingu saskārušies gan skolā, gan ārpus tās (interešu pulciņi, digitālās platformas u.c.).
Mobings skolās ir nopietna problēma, kas var ievērojami ietekmēt bērnu emocionālo veselību. Lai to risinātu, svarīgi ir, lai skolotāji, vecāki un skolēni strādātu kopā. Savlaicīga iejaukšanās un atbalsts var būtiski mazināt mobinga negatīvās sekas un veidot drošāku vidi skolā.
