Mēs dzīvojam laikā, kad arvien vairāk cilvēku, arī bērni un jaunieši piedzīvo ekotrauksmi jeb bailes un bažas par klimata pārmaiņām, planētas nākotni un dzīvību uz tās.
Šīs bažas ir iespējams mazināt ar aktīvu rīcību, sākotnēji ar maziem, bet noturīgiem videi draudzīgākiem paradumiem un izvēlēm.
Bērni vecākus pastāvīgi vēro, tāpēc mums patīk domāt, ka viņi sekos mūsu piemēram, arīdzan izvēloties videi draudzīgākus paradumus, piemēram, ēdīs vairāk veģetārus ēdienus, pārvietosies ar kājām, lieki netecinās ūdeni un izslēgs gaismu, kad tā vairs nebūs nepieciešama. Tomēr bērnu izvēles ietekmē arī vienaudži, mediji un sabiedrības vērtības, tāpēc vecākiem ir lietderīgi palīdzēt atvasēm veikt videi draudzīgākas izvēles.
Esam apkopojuši virkni padomu, kā vecāki var rosināt bērnus un jauniešus ikdienā rīkoties videi draudzīgāk:
- Palīdzi atrast un personalizēt iemeslu “kāpēc”, jo bērni daudz labprātāk piekops videi draudzīgus paradumus, ja sapratīs, kāpēc tieši viņiem tie ir svarīgi. Nesaki, ka tas būs “labs darbiņš planētas un nākamo paaudžu labā”, bet drīzāk, piemēram, ja bērnam garšo zivis, stāsti, cik būtiski ir uzturēt ūdeņus tīrus. Ja bērnam patīk slēpot, norādi, ka planētas sasilšana novedīs pie īsākām slēpošanas sezonām.
- Piešķir videi draudzīgai rīcībai spēles elementus. Padari ilgtspējīgus paradumus aizraujošus, radot bērniem dažādus izaicinājumus un sniedzot viņiem atzinību par sasniegtajiem rezultātiem. Piemēram, pakāpeniski samazini ūdens daudzumu vannā, iedod ūdens glāzi zobu tīrīšanai, lai nevajadzētu atstāt tekošu krānu, svini pilnībā apēstu maltīti, pastaigās pacel piecus nomestus atkritumus.
- Parādi, no kurienes nāk ēdiens. Kad bērni saprot, no kurienes nāk ēdiens, viņi to mazāk iznieko. Iestādi dārzu un iesaisti bērnus tā uzturēšanā, lai viņi redz, kā no sēklas izaug raža un dārzeņi, kas viņiem garšo. Sākumā negaidi pārāk lielu atbalstu, drīzāk iedvesmo bērnus darīt tos darbiņus, kas viņiem patīk. Dodies uz tirgu, kur vietējie zemnieki pārdod pašaudzētus produktus, un aicini bērnus izvēlēties dārzeņus, augļus un ogas, pie viena arī aprunājoties ar zemniekiem, vai iegādājies bioloģisko zemnieku produktus tiešās pirkšanas pulciņos. Izmanto iespējas braukt ciemos pie zemniekiem uz saimniecībām, lasīt ogas, ābolus, apskatīties, kā audzē mājputnus un mājdzīvniekus. Virkni šādu piemājas saimniecību ir apkopojusi lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.
- Dodies ārā. Ir grūti ieinteresēt bērnus domāt par videi draudzīgākiem paradumiem un tās saudzēšanu, kamēr viņiem nav saprotams, ko riskējam zaudēt. Ja bērniem patīk daba, viņi par to vairāk piedomās un rūpēsies, tāpēc ir svarīgi doties ārpus telpām gan labos, gan sliktos laikapstākļos. Turklāt tā izdosies ietaupīt arī elektroenerģiju, kas tiktu patērēta apgaismojumam vai datoru, televizoru darbināšanai. Virkni ideju laika pavadīšanai dabā ar bērniem atradīsi šeit.
- Samazini patēriņu dzimšanas dienu svinībās un brīvdienās. Pārlieku liels patēriņš apdraud mūsu planētu, tāpēc vecākiem ir jāspēj pretoties šim patērētāju kultūras spiedienam, jo bērni vēl nespēj atšķirt ažiotāžu no reālās vajadzības. Izvēlies dāvāt pieredzes, nevis lietas. Ja dāvini lietas, dod priekšroku tām, kuras sagādās prieku un tiks izmantotas ilgāku laiku, nevis jau visai drīz kļūs par apputējušu atkritumu.
- Izpētiet komunālo pakalpojumu rēķinus kopā. Vai bērni un jaunieši parasti atstāj ieslēgtu gaismu? Iet ilgās, karstās dušās? Visus atkritumus met sadzīves atkritumu tvertnē? Ja tā, paņemiet elektrības, ūdens un atkritumu apsaimniekošanas rēķinus un tos izpētiet kopā, pārdomājiet iespējas šos rēķinus samazināt un izmantot ietaupīto naudu kādam iedvesmojošam piedzīvojumam.
- Ļauj bērnam vadīt savus mazos projektus un piedzīvot nelielas uzvaras. Teorētiskām lekcijām nav tāds spēks, kā projektiem, kurus ir iespējams pašiem radīt, īstenot un pēc tam izdarīt savus secinājumus. Bērni, piemēram, var attīrīt tuvāko apkārtni no atkritumiem, ierīkot kompostu mājās, izveidot savu garšaugu dārziņu uz palodzes, izdomāt gardas receptes no ēdienu pārpalikumiem.
Kā stāsta Zane Kalniņa, Swedbank Jauniešu segmenta vadītāja: “Lai arī bērnu ilgtspējīgas izvēles lielā mērā ir atkarīgas no kopējām ģimenes iespējām un paradumiem, viņi var kļūt par pozitīvu pārmaiņu aģentiem savā ģimenē un draugu lokā – runājot ar līdzcilvēkiem, pievēršot uzmanību klimata problēmām, piedāvājot praktiskas idejas zaļākai ikdienai, piemēram, audzēt garšvielas uz palodzes, šķirot atkritumus."
"Apzinoties, ka pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā ir paaudžu jautājums, esmu diezgan droša, ka tieši bērni, kuri pieaug šajā izgaismoto ilgtspējas izaicinājumu laikā, būs pirmā paaudze, kam līdz ar finansiālu neatkarību pārliecība jau ies rokrokā ar darbiem.”
Cenšoties iemācīt videi draudzīgus paradumus bērniem, neaizmirsti arī pats mācīties un pielāgoties, saglabāt atvērtu, atbalstošu attieksmi un interesi par bērna ierosinājumiem. Ne vien bērni mācās no mums, bet arī mēs no viņiem – tas ir abpusēji bagātinošs process mūža garumā.
