Tā nav vien paaudzēs nodota sentēvu gudrība. 2019. gada veiktajā pētījumā, kura rezultāti tika publicēti akadēmiskajā žurnālā Scientific Reports, atklāts, ka cilvēki, kuri nedēļā dabā pavada vismaz 120 minūtes, jūtas krietni labāk gan garīgi, gan fiziski.
Turklāt šīm divām stundām nedēļā nav jābūt nepārtrauktām un garām pastaigām - tās var sasummēt no vairākām īsākām pusdienu pārtraukuma pastaigām ap biroju vai piemājas parkā. Virkne pētījumu apliecina, ka vislabākais rezultāts būs, dodoties kalnos vai pie jūras. Tās mums ir gana daudz, jo Baltijas jūras piekraste Latvijā stiepjas gandrīz 500 kilometru garumā. Savukārt, ja ikdienu pavadi pilsētā, parks būs krietni labāka izvēle nekā cilvēku pārpildīta iela – jo mierīgāka apkārtējā vide, jo labāk.
Kas mainās, nonākot dabā?
Elīna Junolainena pērn ne tikai piedzīvoja savu pirmo Postnos Latvijas izaicinājumu, kurā nogāja divpadsmit 25-30 kilometrus garus posmus visā Latvijā, bet arī ikdienā pēc aizvadītas intesīvas nedēļas pie datora, dodas dabā – pastaigās, pārgājienos, laivu un velo braucienos.
“Būšana dabā palīdz atslēgt prātu no darba un mainīt vidi, izkustēties un būt fiziski aktīvai. Turklāt visbiežāk kaut kur dabā esam draugu kompānijā, kas nozīmē arī sarunas, smieklus, pozitīvas emocijas. Man tā ir iespēja saglabāt veselīgu līdzsvaru un savā veidā arī mentālo veselību,” atzīmē Elīna.
Atrodoties dabā, cilvēkam uzlabojas sirds ritms, pazeminās asinsspiediens, mazinās stresa līmenis un uzlabojas psiholoģiskā labsajūta. Tiem, kas dodās pastaigās, mazinās risks saslimt ar astmu, diabētu un alerģijām. Izejot ārā, mēs ļaujam savam prātam uzelpot, tāpēc pēc pastaigas uzlabojas arī spēja koncentrēties un pārslēgties starp vairākiem uzdevumiem, kā arī rodas jaunas idejas. Pat neilgu laiku atrodoties dabā katru dienu, mēs varam mazināt savu stresa līmeni un vientulības sajūtu. Kā saka Elīna - svaigs gaiss, cita vide, kustība - tas spēcina un iedvesmo!
“Lai pastaigas būtu interesantākas, tām ir vērtīgi noteikt mērķi – vai tas būtu sasniegt 10 000 soļu, apmeklēt kādu objektu, noiet maršrutu vai izaicinājumu sēriju, vai vienkārši aiziet pēc kafijas vai piena pakas, bet uz tālāko veikalu. Satikt draudzeni un doties pastaigā, nevis sēdēt kafejnīcā,” visus iedrošina Elīna.
Viņa novērojusi, ka daudzi rīdzinieki nemaz nepazīst savu pilsētu, tādēļ nesen sākusi doties grupu pastaigās gida pavadībā: “Pēdējā bija par jūgendstilu Vecrīgā - divu stundu laikā var uzzināt tik interesantus faktus,” stāsta Elīna.
Papildu motivāciju doties dabā var iegūt piesakoties dažādos izaicinājumos vai aktivitātēs, dažas no tām organizē, piemēram:
Šobrīd, kad piesardzības pasākumi joprojām daudziem ierobežo iespēju brīvi satikties ar draugiem un kolēģiem klātienē, doties uz muzejiem, teātra izrādēm un kino, ir visīstākais brīdis, lai mestos piedzīvojumos dabā.
Lai ikviens iemīļotu došanos pārgājienos, Elīna norāda: “Atliek izpētīt, pamēģināt un atrast sev piemērotāko formātu. Kādam varbūt nevajag kontrolpunktus, noteiktu kilometru skaitu un lielas pa ceļam satiktas cilvēku kompānijas - būtiskākais ir tos izbaudīt savā ritmā.”
Jāmin, ka došanās ilgākos un garākos pārgājienos nenozīmē vien staigāšanu, jo burvību piešķir arī gatavošanās gājienam: “Tas viss sākas ar apdomāšanu, kuru posmu iziet, izplānot braucienu, lai tur nokļūtu, jo reizēm jāmēro pat 3 stundas ceļā, sviestmaižu smērēšana, produktu iegāde un tējas termosa vārīšana.” Tas viss rada pozitīvu atkarību!
