Vai aktuālā apzinātības prakse mudinās mūs arvien vairāk rīkoties videi draudzīgi?
Atpūta

Vai aktuālā apzinātības prakse mudinās mūs arvien vairāk rīkoties videi draudzīgi?

Nereti cilvēki un arī uzņēmumi savus paradumus maina tikai tad, kad citādi vairs nevar. Taču ilgtspējas jomā ir jārod cita pieeja.

Tā kā nupat jau daba vairs nevar “pavilkt” cilvēces uzlikto slogu, bet planētas “B” mums nav, tas, ko varam darīt, ir rast jēgu un pievienoto vērtību ilgtspējas jomā katrs individuāli, domājot par savām darbības perspektīvām nākotnē.

Iespējams daļai sabiedrības atbilde būs meklējama šodien tik aktuālajā apzinātība praksē, kas paredz uzmanības pievēršanu tam, kas notiek tieši šobrīd — šeit un tagad. Vides ilgtspēja jomā to varētu saukt par “emisijapzinātību”.

Kā sarunu festivālā LAMPA diskusijā tieši zem šāda nosaukuma “Emisijapzinātība” norādīja Gatis Zēmanis, Kalve Coffee uzņēmuma līdzdibinātājs:

“Apzinātības procesi mums ir ģenētiski iekodēti, tikai mums tie ir jāatraisa un jāapzinās. Uzņēmējiem jāatceras, ka viņi ir arī privātpersonas, tāpēc biznesa lēmumiem ir jābūt balstītiem ne tikai nolūkā gūt ātru peļņu, bet ar plašāku perspektīvu. Piemēram, Kalve Coffee strādā, lai būtu CO2 neitralitāti. "

"Mums jau šobrīd ir 100% ilgtspējīgs iepakojums, turklāt 90% Kalve zīmola kafijas tiek pārdota bez iepakojuma, savukārt 80% zaļā kafija, ko mēs pērkam, ir CO2 neitrāla. Ja uzņēmējs saka, ka nevar izdarīt, tad drīzāk negrib, jo būt ilgtspējīgam nav ļoti sarežģīti.”

Savukārt Māris Plūme, uzņēmējs un ilgtspējas konsultants, uzskata, ka apzinātības un emisijapzinātības jomās ir jābūt gan praktiskām, gan teorētiskām zināšanām par to, ko mēs katrs ikdienā varam darīt attiecībā uz vides ilgtspēju.

Ir jābūt zināšanām, nolūkam, nodomam un būtībai, ko vēlamies panākt. Viņš norāda:

“Vairums risinājumu, kas ir videi draudzīgi, ir arī cilvēka veselībai labvēlīgi un turklāt bieži arī izdevīgi maciņam. Piemēram, pārtikas jomā veselības speciālisti iesaka samazināt gaļas patēriņu, kas ir salīdzinoši dārga pozīcija pārtikas grozā. Tāpat, iepērkoties internetā, nevis braucot uz veikalu, tiek izslēgti impulsīvi pirkumi, var apdomāt esošo izvēli un atrast lētākas opcijas. It kā sīkumi, bet tas būtiski atslogo ģimenes budžetu un nodara mazāku ļaunumu videi un klimatam.”

Viņš atzīmē, ka cilvēki nemaina paradumus labprātīgi, un visbiežāk impulss pārmaiņām ir, piemēram, veselības sarežģījumi, kas liek mums piedomāt par mūsu izvēlēm. Cits biežs iemesls pārdomāt mūsu rīcību ir izmaksas un cena – ja kaut kas kļūst mums nepieņemami dārgs, to neiegādājamies.

Kur sākas cilvēku un uzņēmumu ceļš uz videi un klimatam draudzīgāku eksistenci? Kā sākt pamanīt un piefiksēt savas rīcības CO2 nospiedumu, un kā mainīt paradumus, lai tie dabiski iekļaujas mūsu ikdienā?