Asociācijas: piepildītība, samērojamība.
Aporija: kā lai apvieno mērenību ar izaugsmi?
Mērenība ir spēja ievērot mēru baudās. Tā ir būtisks katras rīcības kritērijs, jo laba rīcība ir vidusceļš (mērs) starp divām galējībām. Mērenība nenozīmē atteikšanos no baudas kā tādas – tā nozīmē atturēšanos no pārmērīgām un destruktīvām baudām. Mērenība iet roku rokā ar gudrību, ciktāl pārmērība atzīstama par neracionālu. Mērenība iet roku rokā ar taisnīgumu, ciktāl taisnīgums paredz labumu godprātīgu sadali.
Senajā Grieķijā mērenības nozīmi apliecināja Delfu templī redzamais uzraksts “Neko pāri mēram”. Konceptuālu skaidrību mērenībai centās piešķirt Platons un Aristotelis, definējot to kā spēju atturēties no pārmērīgām baudām. Dialogā “Valsts”, kur tikumi iztirzāti gan individuālā, gan kopienas mērogā, Platons attiecina mērenību ar dvēseles iekārojošo daļu un skaidro šo tikumu kā “varu pār noteiktām baudām un iekārēm”. Šo varu pār iekārēm būtu jāīsteno dvēseles saprātīgajai daļai. Līdzīgi Aristotelis definē mērenību kā “pareizā samēra ievērošanu baudās” (NE III 13).
Tas izskaidro mērenības ierasto simbolu – ar ūdeni piepildītu trauku. Mērens cilvēks neizjūt iztrūkumu, kuru vienmēr izjutīs nesavaldīgais, kura dvēseles iekārojošā daļa līdzinās sietam, ar kuru viņš izmisīgi un veltīgi pārnēsā ūdeni. Pārliecība, ka piepildīt visas savas iekāres cilvēks nav spējīgs, sakņojas idejā, ka vienmēr iekārojam to, kā mums trūkst. Attiecīgi mērenība, dēvēta arī par savaldību, nozīmē spēju nospraust saprātīgu robežu savām iekārēm. Izmantojot ūdeni kā iekāres metaforu, objekta risinājumu iespējams pamatot iekāru plūduma ierobežošanas idejā.
Mūsdienu patēriņa sabiedrība rada izaicinājumu mērenībai, jo patēriņš ir kļuvis par identitātes apliecināšanas pamatformu: mēs esam tas, ko mēs patērējam. Situācijā, kad patēriņa praksēm ir milzīga ietekme uz vidi un sabiedrību pašu, mērenība var kļūt par būtisku orientieri ētiska patēriņa izkopšanā, kultivējot jēgpilnas un nekaitīgas baudas un atturoties no nebūtiskām vajadzībām, kuras prasa nesamērīgi lielus resursus. Mērenā patēriņa prakses samazinātu negatīvu iespaidu uz vidi (piesārņojums) un sabiedrību (nevienlīdzība), tai pat laikā nelaupot mums dzīvesprieku. Spēja atšķirt būtisko no nebūtiskā ir svarīgs mērenības priekšnoteikums.
Audio gids
LAT:
ENG:
