Taisnīgums ir visplašāk institucionalizētais tikums – gan sengrieķu, gan latīņu, gan daudzās mūsdienu valodās tas ir sinonīms tieslietām. Angļu valodā ar vārdu justice cita starpā apzīmē tiesnesi. Arī Āgenskalna nosaukums cēlies no tiesneša Hāgena vārda, apliecinot taisnīguma idejas nozīmi apkaimes vēsturē.
Iedziļinoties Āgenskalna pagātnē, Rūdolfs Reinis Vītoliņš atgādina par Filosofu gāti kā apgaismības laikmeta zudušo simbolu. Nostāsti vēsta, ka šī liepu aleja, kas atradās starp Daugavgrīvas ielu ar Zunda kanālu, bija ievērojamu filosofu Johana Georga Hāmaņa un Johana Gotfrīda Herdera iecienīta pastaigu vieta. “Tieši Hāmanis, dzirdot latviešu zemnieku tautasdziesmas, saskatījis to taktsmērā līdzības ar Homēra “Iliādu”. Tas deva Hāmanim apjausmu, ka vietējo valodā un domāšanā ir autentiski iekodēta dabas un pasaules izpratne. Centieni šiem ļaudīm uzspiest, mācīt un civilizēt būtu vislielākā netaisnība. Šīs idejas pārņēmis Hāmaņa skolnieks Herders, liekot pamatus nacionālu kultūru, tajā skaitā latviešu kultūras kopšanā. Filozofu gātes atliekas Āgenskalnā pierāda ka godprātīgas, taisnīgas un humānas idejas turpina savu dzīvi, piesūcoties vietās telpā, pat ja prāti, kuros tās dzimušas, sen vairs nav šeit un arī vietas ir mainījušas savu veidolu.”
“Taisnība nav iespējama bez tiesas, iztiesāšanas,” skaidro Igors Šuvajevs, piebilstot, ka taisnīgumā var izšķirt divus aspektus – juridisko un morālo jeb ētisko. “Juridiskais taisnīgums ir sajūgts ar tiesu, tomēr itin visa juridizēšana nenodrošina taisnīgumu. Tiesa, burtiskā nozīmē jurisprudence ir taisnīguma praktiskā gudrība jeb paredzēšana. Taču lielākoties tā ir pakārtota pastāvošajiem priekšstatiem, kaut arī pamatu pamatos tai ir jānodrošina vienlīdzīgas tiesības, līdztiesība un atbilstīgā tiesa jeb pienācīgais. Savukārt ētiskais taisnīgums ietver kā vispārējo, tā individuālo. Arī tā pamatā ir tiesas spriešana jeb spriestspēja, taču šis taisnīgums nav institucionalizēts, kaut arī var pastāvēt kā noteikti priekšstati vai normas.”
Juridiskā un ētiskā taisnīguma attiecības pārdomā arī Ella Buceniece: “Tiesības iet roku rokā ar ētiku, tāpēc arī mūsdienās īpaši aktuāls ir Lotāra Šulca darbs “Tiesības kā ētikas minimums.” Lai arī likumi ne vienmēr ievēro visas dabiskās tiesības, tomēr tiem uz to ir jātiecas. Savukārt, mums, cilvēkiem, par savām tiesībām ir jācīnās, lai panāktu lielāku taisnīgumu sabiedrībā. Taisnīgums kā indivīda morāla kategorija paredz ne tikai savu, bet arī līdzcilvēku tiesību aizstāvību.” Filosofe secina, ka taisnīgumu ir grūti panākt bez empātijas, iejušanās, līdzjūtības un solidaritātes: “Arī šodien taisnīgums prasa ievērot mazākumā esošu grupu tiesības.”
Uz solidaritāti ar mazāk priviliģētām grupām aicina arī Eva Johansone. Viņa aktualizē relatīvi jaunu un Latvijā maz apspriestu taisnīguma šķautni – klimata taisnīgumu. Analizējot videi nodarīto kaitējumu, var secināt, ka no tā vairāk cieš cilvēki, kuri mazāk piedalās šī kaitējuma radīšanā. Autore secina, ka “mūsu ikdienas dzīvesveids un izvēles veido to, cik taisnīga šī pasaule ir citiem”.
Igors Šuvajevs norāda uz vēl vienu taisnīguma veidu, par ko bieži tiek piemirsts – anamnētisko taisnīgumu, kas saistīts ar atmiņu un piemiņu. “Principā jau atmiņas nevis saista, bet šķir, atvieno. Tās var būt arī sadomātas atmiņas, aizstājatmiņas vai pārklājatmiņas. Un Āgenskalns var būt īstā vieta, lai nodrošinātu godprātību un taisnīgumu arī atmiņu jautājumos. [..] Kaut arī justīcijas dieve ir atainota aizsietām acīm, cilvēks var spriest vaļējām acīm, proti, redzot un jēdzot.”
Kā tu iestājies par taisnīgumu?
***
Swedbank sadarbībā ar dizaina studiju H2E un sabiedrībā zināmiem filosofiem dāvina Rīgas pilsētai piecus izzinošus vides objektus un audiostāstus, kas manifestē idejas un vērtības. Projekta iniciatore ir Swedbank, tā autori ir dizaina studija H2E, ainavu darbnīca ALPS un filosofi Igors Gubenko, Māra Rubene, Igors Šuvajevs, Ella Buceniece, Gints Grūbe, Eva Johansone, Arno Titovs un Paula Lūcija Lejiņa, kā arī vēsturnieks Rūdolfs Reinis Vītoliņš.
Dizaina studijas H2E dizaineru Ingūnas Eleres, Holgera Elera un Mārtiņa Vītola radītās skulptūras vizuāli plastiskā valodā pārtulko piecas ētiskās vērtības jeb tikumus: gudrību, drosmi, mērenību, taisnīgumu un atbildību. Skulptūras daudzveidīgi interpretē vienu un to pašu pamatformu – apli, vēstot par pārvērtībām, kas nodrošina pagātnes ideju aktualitāti šodienā.
Skulptūrās ietvertos vēstījumus šķetina filosofu audiostāsti, kuri aicina uz gudrām, drosmīgām, samērīgām, taisnīgām un atbildīgām pārdomām par šodienas izaicinājumiem, sasaistot tos ar Rīgas apkaimju – Āgenskalna, Zaķusalas, Čiekurkalna, Sarkandaugavas un Pļavnieku – vēsturi un šodienu.
Pārējos vides objektus un audiostāstus meklē šeit.
