H2E | Filozofija pilsētā | Taisnīgums

Dodies piedzīvojumā un pastaigas laikā iepazīsti filozofiju pilsētā. Lasi un klausies, ko Tev pastāstīs H2E Taisnīguma takas līkloči.

Asociācijas: harmonija, līdzsvars (Temīdas svari), taisnas līnijas; vienlīdzība, gādājot par neaizsargātākajiem.

Aporijas: kā lai nodrošina taisnīgumu visiem? vai taisnīgums ir iespējams bez vardarbības?

Taisnīgums ir vislielākā mērā institucionalizētais tikums – virknē valodu tas ir sinonīms tieslietām. Piemēram, angļu valodā par justice dēvē tiesnešus, kuru pienākums attiecīgi ir spriest taisnīgu tiesu.

Taisnīgumam vēsturiski (kopš Aristoteļa) izšķir divas atšķirīgas formas: sadales taisnīgums un izlīdzinošais taisnīgums. Pirmā forma apzīmē labumu (resursu, posteņu, simboliskā kapitāla) godprātīgu sadali, bet otrā – nevienlīdzības novēršanu (piem., atlīdzināšanu par iegūto preci vai pakalpojumu vai arī soda izciešanu par pāridarījumu). Abas šīs formas pamatojas matemātiskā aprēķinā, un taisnīgums attiecīgi atzīstams par ideālā līdzsvara stāvokli, kad pēc iespējas ir novērsta nevienlīdzība cilvēku starpā.

Mūsdienu filozofijā un politikas teorijā ietekmīgāko izpratni par taisnīgumu formulējis filozofs Džons Rolss, kurš izprot taisnīgumu kā godprātību. Godprātība ietver brīvību un vienlīdzību, kur vienlīdzība apzīmē ne tikai iespēju vienlīdzību, bet arī tā saukto atšķirības principu, kurš postulē: ir pieļaujama tikai tāda nevienlīdzība, kas nāk par labu visapdalītākajiem sabiedrības locekļiem. Tādējādi tiek panākts līdzsvars starp liberālisma orientāciju uz ikviena indivīda pašrealizāciju un komunitārisma centieniem novērst nevienlīdzību sabiedrībā.

Lai gan demokrātija tiek atzīta par taisnīgāko politisko režīmu, Latvijas prezidents Egils Levits trāpīgi izgaismo taisnīguma pārākumu par demokrātiskām procedūrām: “Taisnīgums, tāpat kā patiesība, nav pakļauts demokrātisku vēlēšanu loģikai – tam nav nepieciešama vairākuma vai pat visu (pasaules) iedzīvotāju piekrišana.” (E. Levits. Taisnīgums ir sakārtojošs princips. Valstsgriba, 795. lpp.).

Ideju, ka taisnīgums stāv pāri skaitliskam aprēķinam, mūsdienu filozofijā izvērsa Emanuels Levins un Žaks Deridā, kā arī feminisma filozofijas pārstāves, kuras norādīja uz matemātiski izprastā taisnīguma ierobežojumiem. Šie domātāji uzlūkoja taisnīgumu saistībā ar Imanuela Kanta iestrādāto cilvēka cieņas jēdzienu, kur cieņa atzīta par absolūtu, skaitļos neizsakāmu vērtību.

Audio gids

LAT:

ENG: