1–3 gadi
Būsim godīgi! Viengadnieka dzimšanas diena ir ballīte mammai un tētim, kad viņi, no daudz kā atsakoties savās dzīvēs, ir rūpējušies par bērniņu. Tas ir prieks par pirmajiem soļiem un zobiņiem, par kopā piedzīvoto, uzskata bērnu psihoterapeite Dr. Ingrīda Rateniece, piebilstot: “Nedomāju, ka uz mazo bērnu dzimšanas dienām vajag nākt lāčiem un maskām. Nevajag mazos bērnus pārbarot ar pārsteigumiem.” Divgadnieks jau saprot un jūt, ka svētki ir viņam, taču vismaz līdz triju gadu vecumam svētkiem ir jābūt ģimenes vai tuvāko draugu lokā, jo tie ir svētki vecākiem un ģimenei. Arī pasākumu organizatore Laura Šumska atklāj, ka bieži atrunā viengadnieku un divgadnieku vecākus no vēlmes aicināt pasākuma vadītāju. “Saku, lai ņem kūku, pāris savējos un svin mājās, un pēc tam viņi zvana un saka paldies! Bija pat gadījums, ka mazo bērnu grupiņā dzimšanas dienā viesojās multfilmu tēls Minjons maskā, bet bērni no tā sabijās un raudāja,” stāsta Laura.
4–7 gadi
Šajā vecumā, ja vēlas, ciemos var aicināt citus bērnus. Taču Ingrīda Rateniece iesaka ļaut bērniem pašiem organizēt ballīti, īpaši nemeklējot svētku vadītāju, jo šis ir ārpus bērnudārza un ārpus skolas laiks. Jau dārziņā bērnus strukturē, arī ballītes vadītājs strukturē, bērni tiek vadīti, bet šajā vecumā, sākot no 5–6 gadu vecuma, viņi var uzņemties atbildību paši, izspēlēties un izdzīvoties, arī izstrīdēties un salabt.
Bērnu pasākumu vadītājas Lauras un mammu pieredze liecina, ka bērni šajā vecumā svētku programmai jeb vadītai ballītei spēj sakoncentrēties apmēram pusotru vai divas stundas, tāpēc optimālais organizētās ballītes laiks ir divas stundas, ieskaitot jubilāra sveikšanu un kūkas ēšanu. Savukārt svinību jeb kopā būšanas kopējais ilgums ir ne vairāk kā 3–4 stundas, lai ir laiks atpūsties, paspēlēties un kopā papriecāties neorganizēti. Garākas ballītes var radīt bērniem pārsātinājumu un pārgurumu.
8–11 gadi
“Jebkurā vecumā ir svarīgi ņemt vērā bērna personību un intereses, taču, sākot no astoņiem gadiem, īpaši pievēršu uzmanību tam, ko vēlas pats jubilārs,” stāsta pasākumu organizatore Laura Šumska. “Ja bērnam patīk sports vai kino, tā arī būvējam svētkus, sākot no noformējuma un beidzot ar aktivitātēm. Es vienmēr lūdzu, lai vecāki apraksta savu bērnu, un to arī izceļu ballītes laikā, jo bērniem ir ļoti svarīgi sajusties īpašiem, novērtētiem. Mēs vienmēr urrājam jubilāru, lai cik viņam būtu gadu!”
11 un vairāk gadi
Lauras (15) un Līvas (11) tētis Ansis stāsta, ka šajā vecumā meitenēm jau vairs nav svarīgas plašas ballītes ar klasesbiedriem: “Drīzāk šaurākā draugu pulciņā aizbrauc uz batutiem vai kafejnīcu vai arī svinam mājās, taču dažādās dienās, lai radi ar jauniešiem nejaucas kopā – tā visiem ērtāk.”
Pasākumu rīkotāja Laura iesaka, ka jebkura vecuma bērniem ballītēs ir nepieciešams uzdevums jeb galarezultāts, ko visiem kopā (vēlams) vai katram atsevišķi sasniegt, – kaut ko atrast, atrisināt, sameklēt! Tas palīdz noturēt uzmanību un rada kaut kādu pievienoto vērtību, kas paliks atmiņā ilgāk.
Ballīte atbilstoši bērna vecumam
Stāsta Nora, Martas (6) un Paulas (5) mamma:
“Līdz meitu četru gadu vecumam svinējām svētkus mājās vai ģimenes lokā kādā kafejnīcā, taču, kad bērniem svarīgi kļuva draugi, sapratām, ka mūsu mājas ir par šauru, lai mazajiem ciemiņiem – arī tad, ja skaitā līdz 10, – būtu ērti. Tāpēc esmu organizējusi dzimšanas dienas kino ar kopīgu multfilmas skatīšanos un nelielu jubilāra sumināšanu pēc tam blakus esošajā kafejnīcā vai ZINOO centrā Cēsīs – bērniem tur ļoti patika (telpas plus radošo darbnīcu/zinātnisko eksperimentu vadītājas izmaksas kopā ar visa centra apmeklējumu ballītes viesiem bija ~130 eiro). Tāpat esmu īrējusi pasākumu telpu ar bumbu baseinu un šūpuļtīkliem, un spēles esam vadījuši paši (telpu izmaksas 90 eiro, ieskaitot ūdeni un kafiju pieaugušajiem).
Idejas, lai svinības būtu interesants piedzīvojums lieliem un maziem:
- Pārgājiens;
- Apslēpto dārgumu meklēšana mājā/dārzā/parkā (ar karti un uzdevumiem);
- Brokastis/pusdienas/vakariņas ģimenei ārpus mājas;
- Zoo/mini zoo/dabas taku (Līgatnes dabas takas, Vienkoču parks, Baskāju taka u. c.) apmeklējums;
- Muzeja/zinātnes centra apmeklējums;
- Izklaides parka (Dzintaru Mežaparks, Lucavsala, Mežaparks, Lotes zeme un drīzumā jaunais Avārijas brigādes parks) apmeklējums;
- Pikniks;
- Radošās darbnīcas (konfekšu, ziepju, vannas bumbu, krītiņu gatavošanas darbnīcas, mazo ķīmijas eksperimentu laboratorija, gleznošanas nodarbības u. c.);
- Kino/leļļu teātra/teātra izrādes apmeklējums;
- Kopīga fotosesija mājās vai dabā ar pucēšanos kā piedzīvojumu;
- Komandas sporta spēļu turnīrs – futbols, basketbols, volejbols;
- Izbrauciens ar riteņiem;
- Nakšņošana teltī;
- Brauciens ar laivām vai plostu;
- Ūdens izklaides – baseina, akvaparka vai SPA apmeklējums.
Pikniks pludmalē vai Lucavsalā
Stāsta Ieva, Annijas (11) un Henrija (9) mamma:
“Nu jau bērniem vecums ir tāds, ka viņi paši atzīst, ka tādu izklaidētāju, kas organizē rotaļas, vairs nevajag, grib paši savā starpā dauzīties. Tāpēc vasaras sezonā esam organizējuši piknikus pludmalē vai Lucavsalā. Mēs parasti izvēlamies nevis piknika vietas ar galdiem, bet gan noskatām smuku vietu zālājā tuvāk rotaļu laukumam.
Kādēļ? Īstās piknika vietas ir patālu no spēļu laukuma, kā arī nomīdītākas un drusku netīrākas. Izvēloties smuku zālāja pleķi, noklāju zemē lielu segu, apkārt sametu kādus spilvenus un servēju galdu. Parasti tas ir kaut kas ātri uzkožams – sagriezti dārzeņi, čipsi, salmiņi, pīrādziņi, dzērieni. Ar kūkām vai ēdieniem, kas prasa papildu “ieročus”, nekrāmējos, jo bērni tāpat neēd. Kūkas vietā var turpat uz vietas nopirkt saldējumu!
Kā izklaidēties? Ir spēļu laukums, ir līdzi no mājām bumba, badmintons, lidojošais šķīvītis u. tml. Turklāt šī ir tā retā vieta, kur forši var laist arī pūķi. Tas parasti bērniem ļoti patīk. Šī ir reize, kad var aicināt visus, ko grib, jo īsti nav starpības, vai pļavā dauzās 5 vai 12 bērni. Izmaksas atkarīgas no tā, cik smalki servē galdu, bet maksimums tie ir 50 eiro. Vēl svarīgs ir transports – jānoorganizē, kas viesus atved un pēc tam nogādā mājās.”
