Par to, kas ir ilgtspējīgs dizains, kādas ir jaunākās tendences un kur smelties informāciju pārdomātai arhitektūrai un interjera dizainam, uzzini no dizaina biroja H2E mākslinieciskās direktores un dizaineres Ingūnas Eleres.
“Būtiskākais ilgtspējīgā dizainā un arhitektūrā ir attieksme un cieņa pret daudzveidību - ne tikai daudzveidību pašos produktos, telpu izstrādē un lietu ražošanas procesā, bet arī tajā, kā tas tiek lietots. Svarīgi maksimāli izmantot jau esošo, meklēt dabīgus un ilgtspējīgus materiālus, kā arī nekoķetēt un būt patiesam pret doto situāciju.”
Kādi ir ilgtspējas principi dizainā?
Lai izprastu ilgtspējas principus pēc būtības, Ingūna Elere aicina akli neuzticēties vispārējām teorijām, taču meklēt pēc iespējas vairāk informāciju un mācīties no labākajiem piemēriem. Vērtējot zaļās domāšanas pirmsākumus dizaina jomā, Ingūna Elere izceļ M. Viljamsa un B. Mihaēla grāmatu “No šūpuļa līdz šūpulim”, kas tulkota arī latviešu valodā. “Šajā grāmatā tiek runāts par sociālekonomiskiem un ētiskiem aspektiem materiālu un tehnoloģiju lietošanā, sniedzot arī skaistu piemēru metaforas formā par ķiršu koku. Tas aug, ziedi nozied, it kā bezjēdzīgi nobirst zemē, taču no tiem pēc tam atkal veidojās augļi, kurus vai nu apēd strazdi, vai no tiem izaug jauns koks. Arī šeit notiek aprite un nekas nav bezjēdzīgs, jo visam ir sava sūtība.”
Kā stāsta dizainere, aprites ekonomikas principu izmantošana dizainā ir kā tendence jau vairāk nekā piecus gadus: “Viens no galvenajiem vadmotīviem ilgtspējīga dizaina ieviešanai ir vecais sakāmvārds - nedari otram to, ko nevēlies, lai nodara tev. Tāpat joprojām būtiski ir uzstādījumi no ilgtspējas pirmsākumiem, piemēram, būt gataviem izprast un mācīties kaut ko jaunu, kā arī izrādīt paaudžu atbildību. Proti, apzināties savu ietekmi uz vēsturisko mantojumu un nākamajām paaudzēm.”
Nevajadzētu arī paļauties uz virspusējiem pieņēmumiem: “Piemēram, materiāli, kas ražoti no otrreizēji pārstrādātām izejvielām, ne vienmēr ir ekoloģiski draudzīgāki. Drīzāk pat otrādi - tā pārstrādē ir izmantots vēl vairāk resursu un enerģijas, nekā jauna ražošanā. Būtiski ir nespekulēt ar šādiem pieņēmumiem un mācīties no labiem piemēriem. Pasaulē jau ir ieviestas ilgtspējīgu produktu deklarācijas un sertifikāti kā obligāta prasība publiskajā interjerā. To noteikti būtu vēlams ieviest arī Latvijā.”
Katrai vietai ir viens labākais risinājums
Ņemot vērā, ka ilgtspējas pamatā ir cieņa pret dažādību un daudzveidību, arī ilgtspējīgam dizainam nav noteikts rokraksts vai vizuālais tēls, jo katrai vietai ir savs izaicinājums, kas jārisina ar tajā brīdī vislabāk pieejamajiem materiāliem un izteiksmes līdzekļiem. “Vienkārši ierobežojumi šajā ziņā nav. Vienā gadījumā tās var būt košas krāsas, bet otrā - nekrāsa. Un abi varianti būs ilgtspējīgi, jo katrai problēmai ir rasts piemērotākais risinājums. Tāpēc svarīgi ir nekopēt, jo tieši kopēšana ir bīstama tendence, kas rodas, kad neesam pietiekami iedziļinājušies problēmas būtībā. Katrai vietai ir viens labākais risinājums, ko var radīt, ņemot vērā lokālos aspektus, novietojumu, situāciju, kopienu un lietotājus,” uzsver dizainere.
Izmantot jau pieejamo un domāt vairākus soļus uz priekšu
Lai dizains būtu ilgtspējīgs, jādomā kritiski un jāizmanto tos resursus, kas katrai vietai jau ir doti: “Labā arhitektūrā un dizainā jānovērtē materiāli, kas konkrētajā vietā jau ir pieejami, nemēģinot pārtaisīt kaut ko pārtaisīšanas pēc. Piemēram, izmantot esošo dienas gaismu, izvērtēt, kā tā krīt telpā un ēkā, un ar šo materiālu strādāt.”
Tāpat būtiski domāt par jebkura izmantotā materiāla un objekta pārstrādes iespējām, neradot neko lieku, bet efektīvi izmantojot esošo: “Vienmēr jāizvērtē, kas ar izmantotajiem materiāliem un lietām notiks ilgākā laika periodā - kā tās tiks izmantotas pārstrādē. Reizēm ir labāk nopirkt vienu lietu ilgtermiņam, nekā trīs īslaicīgai lietošanai. Kā savā 1971. gada grāmatā “Dizains - labākais pasaulē” uzsver Viktors Paponeks, dizaineris ir viena no bīstamākajām profesijām, kas rada draudus pasaulei, jo mēs it kā nemanāmi ietekmējam procesus, izvēloties gan materiālus, gan pārstrādes veidus, gan to, ko izmetam un turpinām lietot. Tāpēc uzsvars uz dizainera atbildību neradīt liekas lietas paliek arvien aktuālāks.”
Nevis nojaukt, bet iedot “jaunu dzīvi”
Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem ilgtspējīgai arhitektūrai, I. Elere min ēku Rīgā, Elizabetes ielā 2, kas izpelnījās lielu atpazīstamību 2022. gadā kā potenciālā vieta Rīgas koncertzālei: “Toreiz norisinājās diskusijas par šīs ēkas nojaukšanu, taču šī ēka ir viena no retajiem palikušajiem radiālās telpiskās organizācijas shēmas piemēriem. Kas būtiski - šai ēkai nav ne vainas, un piedāvājums katrā šajā ēkas zarā likt savu funkciju - mākslu, arhitektūru un dizainu - veicinātu sinerģiju un sniegtu pienesumu jebkurai no šīm nozarēm. Arī šeit ilgtspējīgi būtu nevis nojaukt, bet gan ēku saglabāt un iedot tai jaunas funkcijas.”
Ilgtspējīgam dizainam nav viena piegrieztne, jo katram objektam vienmēr būs sava specifika, taču dizainere I. Elere ir pārliecināta, ka, uzdodot pareizos jautājumus un pārrunājot tos ar visām iesaistītajām pusēm, projekts var sasniegt necerētas virsotnes:
“Visticamāk, ka iesākums nebūs viegls, taču nereti tieši ilgtspējas aspekts projektam var iedot pilnīgi jaunu virzību un spēku.”
Dizaineres Ingūnas Eleres ieteikumi tālākai lasāmvielai ilgtspējas izzināšanai:
- Kas ir ilgtspēja?
- Kā pretoties dizaina industrijas izšķērdīgajai dabai?
- Ilgtspējīgi zīmoli
- “GreenBiz” ziņas par ilgtspējīgiem risinājumiem pasaulē
- Starptautiskas konferences “Greenbuild” diskusijas un materiāli par ilgtspēju būvniecībā un dizainā
- ASV Zaļās celtniecības padomes mājaslapa
- ASV Federālā galvenā ilgtspējas biroja mājaslapa
Biežāk uzdotie jautājumi par ilgtspēju:
Kas ir ilgtspēja?
Lietot vārdu “ilgtspējīgs” būtu vietā, ja runa ir par norisēm, kas veicina vides vai cilvēku vienlīdzības mērķus. Pēdējo 50 gadu laikā pasaulē ir notikusi nepieredzēti strauja ekonomiskā izaugsme, kas saistīta ar nepieredzētu dabas resursu patērēšanu šīs izaugsmes nodrošināšanai. Rezultāts ir trīs būtiskākie sabiedrības izaicinājumi: klimata pārmaiņu mazināšana, dabas daudzveidības uzturēšana un līdzsvarota sabiedrības attīstība, tāpēc par ilgtspējīgām aktivitātēm būtu droši saukt tās, kas sekmē šo mērķu sasniegšanu. Ilgtspējīgā attīstībā mēs pieņemam, ka resursi ir ierobežoti un tāpēc tie jāizmanto pārdomāti un rūpīgi, lai nodrošinātu, ka to pietiks nākamajām paaudzēm, vienlaikus nepazeminot pašreizējo dzīves kvalitāti.
Kas ir ilgtspējīgs dizains?
Ilgtspējas pamatmērķis ir samazināt neatjaunojamo resursu patēriņu, atkritumu daudzumu un radīt veselīgu un produktīvu vidi dzīvošanai. Efektīvs ilgtspējīgs dizains ir visaptveroša pieeja tādu produktu un procesu izvēlei un integrēšanai, kas nodrošina patērētāju ilgtermiņa apmierinātību un vides saglabāšanu.
Kāpēc jādomā par ilgtspēju?
Ilgtspējai ir daudz priekšrocību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Vairs nav iespējams uzturēt mūsu planētas ekosistēmu, ja visus procesus turpinām darīt tāpat kā līdz šim. Ja kaitīgie procesi tiks turpināti bez izmaiņām, visticamāk, mums beigsies fosilais kurināmais, izmirs milzīgs skaits dzīvnieku sugu un tiks neatgriezeniski piesārņots gaiss, ko elpojam. Ilgtspējas priekšrocības ir tīrs gaiss, resursu pieaugums, kā arī dzīves kvalitāte.
