Lielākā daļa cilvēku cer uz mierpilnām vecumdienām, kad varēs īstenot ieceres, kurām šobrīd neatliek laika. Lai tas būtu iespējams, pensijai vajadzētu sasniegt vismaz 70-80% no ienākumiem, ko saņemam darba dzīves laikā.
Latvijā pensiju sistēma veidota trīs līmeņos – divi ir obligāti, trešais brīvprātīgs. Pirmais līmenis balstās uz paaudžu solidaritāti: mūsu nodokļi šodien nodrošina pašreizējo pensionāru ienākumus. Otrajā līmenī daļa no sociālajām iemaksām tiek uzkrāta mūsu nākotnes pensija un ieguldīta finanšu instrumentos, tāpēc, lai palielinātu savu potenciālo peļņu ir svarīgi izvēlēties vecumam piemērotāko pensiju plānu.
Trešais līmenis ir brīvprātīgs veids, kā palielināt uzkrājumus vecumdienām. Ja vēlamies pensijā dzīvot bez finansiālām raizēm – ceļot, baudīt ikdienas dzīvi, neuztraukties par rēķiniem – ir svarīgi visi trīs pensiju līmeņi. Turklāt pensijas uzkrājuma veidošanā izšķiroša nozīme ir laikam: jo ātrāk sāk krāt, jo lielāka tā būs.
Kāpēc nepieciešams uzsākt pēc iespējas agrāk?
Alberts Einšteins reiz ir teicis, ka “saliktie procenti ir astotais pasaules brīnums. Tie, kuri to saprot, nopelna, bet tie, kuri nesaprot – maksā.” Ilgtermiņa uzkrājuma veidošanas lielākā maģija slēpjas tajā, ka veiktās iemaksas tiek ieguldītas un pelna procentus, savukārt nopelnītie procenti turpina tikt ieguldīti un arī pelna procentus. Respektīvi – nauda pati pelna jaunu naudu.
Kā tas darbojas? Iedomājies divas dažādas personas, kas vēlas parūpēties par savām vecumdienām un nolemj ieguldīt savā pensiju 3.līmenī , kur potenciālais gada ienesīgums sastāda 5%. Viens no tiem ir 25 gadus vecais Jānis, kurš līdz 65 gadu vecumam ik mēnesi savā pensiju 3.līmeņa kontā iegulda 100 eiro, taču otrs ir 45 gadus vecais Mārtiņš, kurš nolemj katru mēnesi 20 gadu garumā ieguldīt 200 eiro.
Faktiski abi vīrieši savos kontos ir ieguldījuši 48000 eiro, taču rezultātā lielāko peļņu gūs Jānis, kuram tā būs par teju trim reizēm lielāka.
Tātad, jo ilgāks ir termiņš un lielāka sākotnējā ieguldījuma summa, jo lielāks būs gala uzkrājums. Nereti vien dažādu ekonomistu starpā izskan viedoklis, ka aptuveni katra 10 gadu ilga vilcināšanās uzsākt ieguldīt var samazināt pensiju fonda potenciālo pieaugumu pat uz pusi.
- Par to vari pārliecināties arī speciāli izveidotajā kalkulatorā.
Viens no mītiem – jāsāk ar lielām summām
Viens no pareizas budžeta plānošanas pamatprincipiem ir dažādos finanšu instrumentos novirzīt vismaz 10% no saviem ikmēneša ienākumiem – pensiju fondā, investīcijās vai kādā no citiem risinājumiem. Taču universāla atbilde, kas būtu optimālais uzkrājuma apjoms, nepastāv – tas ir jāsaprot katram pašam.
Piemēram, ņemot vērā, ka bieži vien 20 gadus vecam jaunietim “atlikt” desmito daļu algas var būt izaicinoši, ir vērts sākt arī ar mazākām summām – galvenais sākt, jo laika gaitā prasmes uzkrāt vēl vairāk tiks apgūtas.
Lai palīdzētu izprast veidus, kā gūt lielāku peļņu, kā “strādā” nauda un kurš pensiju plāns ir piemērotākais, Swedbank piedāvā arī iespēju pieteikt tikšanos ar finanšu konsultantu.
