Sarunā ar svētku ilggadējo lieldraugu Swedbank, Marta Selecka pastāstīja par savām atmiņām no pieredzētajiem Dziesmu un deju svētkiem un kāpēc, viņasprāt, ir svarīgi, lai šī svētku tradīcija tiktu nodota no paaudzes paaudzēm.
Svētki kā gaišs un priecīgs notikums
Marta Dziesmu un deju svētkos ir piedalījusies četras reizes, no kuriem pirmie bija Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki 1995.gadā. Viņa spēlē flautu, un visos svētkos ir piedalījusies pūtēju orķestra sastāvā.
“Nāku no muzikālas ģimenes, vecākā māsa sāka iet mūzikas skolā un jau spēlēja klavieres, un mēs ar vecākiem nolēmām, ka es varētu spēlēt kādu citu no instrumentiem. Tā 10 gadu vecumā sāku spēlēt flautu, savukārt svētkos piedalījos ar orķestri un izjutu lepnumu būt daļai no tā, īpaši svētku gājiena laikā,” atceras Marta.
Viņasprāt, pūtēju orķestri ir vieni no svarīgākajiem dalībniekiem svētkos, jo nav iedomājams svētku gājiens bez pūtēju orķestra. “Tas ienes pilsētā šo skaļo muzikālo noformēju, gājiena ritmu, un mēs jau no tālienes varam dzirdēt, kā orķestris maršē cauri pilsētai. Orķestris, vismaz gājienā, ir tāds svētku mugurkauls,” atzīmē Marta.
Kopumā Martai spilgtākās atmiņas saistās ar mēģinājumu procesu, jo svētki, viņasprāt, nav tikai to norises dienās, bet gan gatavošanās gada garumā vai pat piecu garu garumā, kad kori dodas uz skatēm, pucējās, skatās, kā citiem iet un paši cenšas būt labāki.
“Man ļoti patika gatavošanās svētkiem, bet paši svētki palikuši atmiņā kā ļoti gaišs un priecīgs bērnības notikums. Šķiet, ka paši svētki vienmēr pazib ļoti lielā ātrumā un tad, kad tie beigušies, nesaproti, vai bija vai nebija, jo tas viss notiek raibā jūklī, bet nes lielu prieku.”
Kopības sajūta, ko var piedzīvot tikai Dziesmu un deju svētkos
Marta uzskata, ka svētki definē viņas piederību Latvijai. “Man liekas, ka svētki ir tāda patriotisma doza, jo svētkos ir iespēja ļoti koncentrētās devās izbaudīt latviešu kultūru, mūziku, svētku tradīciju. Tas dod iespēju sajusties svarīgam gan kā svētku norises dalībniekam, gan latvietim kopumā. It sevišķi lepnuma sajūtu var redzēt bērnu sejās, kad ar svētku dalībnieka zīmi vari braukt bez maksas transportā un visi cilvēki mašīnās signalizē un sveic, jo redz, ka tu piedalies Dziesmu svētkos. Tā ir liela kopības sajūta. Manuprāt, tas ir viens no veidiem, kā definējam savu piederību Latvijai. Un man ir būtiski, ka caur svētku norisi bērni apgūst mūsu kultūru, mūziku un tradīcijas.”
Arī Martas dēli ikdienā apgūst mūziku. Vecākais dēls Knuts, kuram ir 17 gadi, dzied korī un, cerams, piedalīsies nākamajos jauniešu Dziesmu svētkos, savukārt jaunākais puika Gusts šogad uzsāka mācības Doma kora skolā.
Marta uzskata, ka bērniem ir jāļauj piedalīties svētkos. “Tas ir vecāku un skolas uzdevums ievirzīt bērnus dziesmu svētku kustībā. Tomēr arī pašiem Dziesmu svētkiem un muzikālajai izglītībai Latvijā jāiet līdzi laikam. Mūzikas skolām jākļūst daudz modernākām, jo diemžēl daudzi citi pulciņi šodien konkurē ar mūzikas izglītību. Tāpēc Dziesmu un deju svētku veidotājiem novēlu domāt mūsdienīgi par svētku tradīcijas saglabāšanu un turpināšanu, bet dalībniekiem novēlu - baudīt svētku raibos notikumus un ļauties kopā muzicēšanas priekam!”
Kopumā viņa uzskata, ka dalība Dziesmu un deju svētku kustībā ir ļoti viegls veids, kā izaudzināt Latvijai lojālus pilsoņus. “Tas viņiem iedod to apziņu, ka mēs esam brīvi, ka mēs varam dziedāt, mums ir savas tradīcijas. Uzskatu, ka vecākiem ir daudz vieglāk iesaistīt bērnus un jauniešus šajā Dziesmu svētku tradīcijā, lai viņi paši dzīvojas un spurojas, spirinās un iet uz priekšu, un tādā veidā “iešpricēt” viņos to patriotisma devu. Būt daļai no svētku kustības nozīmē, ka piederības sajūta un tradīciju pārnese būs desmitkārt lielāka, nekā, piemēram, vienam pašam mājās vakaros dziedot.”
Rīgai vajag savu amatieru pūtēju orķestri!
Sarunas noslēgumā Marta dalās vēl kādā savā iecerē – viņa ļoti vēlas, lai Rīgā tiktu izveidots amatieru pūtēju orķestris, ar kuru kopā būtu iespēja piedalīties nākamajos pieaugušo Dziesmu un deju svētkos.
“Es esmu galīgi satrakojusies ar šiem Dziesmu svētkiem, jo esmu sapratusi, ka tuvojās pieaugušo Dziesmu svētki, un man nav kolektīva, kurā iekļauties un sākt spēlēt. Līdz šim es spēlēju studentu pūtēju orķestrī, bet man studiju gadi sen jau kā aiz muguras, un attiecīgi es vairs nejūtos piederīga jauniešu orķestrim. Es ļoti gribētu, lai Rīgā būtu foršs, stiprs amatieru orķestris tieši pieaugušajiem, kas nesaistās ar bērnu mūzikas skolu vai studentu kolektīviem. Man likās jocīgi, ka Rīga ir milzīga pilsēta, bet mums nav neviens orķestris, kas ir amatieru orķestris pieaugušajiem cilvēkiem. Ja es gribētu spēlēt, tad man būtu jābrauc uz Vecumniekiem vai Ogri, vai Limbažiem. Varbūt, ka izlasot šo manu stāstu, vēl kādam būtu šāda vēlme un mēs arī Rīgā varētu sasaukties noformēt vienu foršu kolektīvu,” cerības pilna ir Marta.
Dziesmu un deju svētki ir kulminācija tam ikdienas procesam, kurā apgūstam tautas tradīcijas dažādos veidos. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai arī bērni un jaunieši tajā saredz vērtību un iesaistās. Vēl ir laiks to pagūt arī līdz nākamajiem svētkiem un būt daļai no šīs tradīcijas jau nākamajā vasarā!
- Vairāk stāstus par Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmi un tās pēctecību dažādās ģimenēs lasi šeit
