Tā ne tikai sekmē uzņēmumu atvērtību, bet palīdz uzlabot arī lēmumu pieņemšanu, pārvaldīt riskus un veicināt inovācijas. Kopš Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) un ar to saistīto standartu apstiprināšanas, ieinteresēto pušu apzināšana un iesaiste uzņēmumiem ir ieguvusi jaunu nozīmi - sākot no 2025. gada, šis process un tā rezultāti būs jāatklāj publiskajā ilgtspējas ziņojumā.
Arī līdz šim virkne organizāciju ir aktīvi izzinājušas ne tikai darbinieku, bet arī dažādu ārējo ieinteresēto personu viedokli, īstenojot aptaujas, fokusgrupu diskusijas vai darbseminārus, kā arī paši iniciējuši vai iesaistījušies citu organizētajās aktivitātēs. Jaunais regulējums uzņēmumiem prasa regulāru un sistemātisku ieinteresēto personu iesaisti ziņošanas procesā, tai skaitā, faktiskās ietekmes novērtēšanā, kā arī pienākumu ņemt vērā šo personu bažas un ieteikumus, plānojot un īstenojot savas aktivitātes.
Saskaņā ar Eiropas Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu (ESRS), ieinteresēto personu iesaiste ir pastāvīga mijiedarbība un dialogs starp uzņēmumu un tā ieinteresētajām personām, kas uzņēmumam dod iespēju uzklausīt un izprast to intereses un bažas, kā arī uz tām reaģēt. Iesaiste ir svarīga, jo tā sniedz uzņēmumam plašāku perspektīvu un informāciju par ilgtspējas jautājumiem, tostarp labāk izprast un novērtēt savus izaicinājumus un iespējas. Vienlaikus iesaiste sekmē ieinteresēto personu uzticēšanos. Turklāt, iegūstot informāciju no dažādiem avotiem, uzņēmums var pieņemt labākus lēmumus un precīzāk identificēt nepieciešamos uzlabojumus, lai sasniegtu izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus.
ESRS paredz, ka uzņēmumiem ir jārēķinās ar divām galvenajām ieinteresēto personu grupām:
- Ietekmētās ieinteresētās personas: personas vai personu grupas, kuru intereses var pozitīvi vai negatīvi ietekmēt uzņēmuma darbība visā tā vērtības ķēdē, piemēram, darbinieki, skartās kopienas, patērētāji un citi. Interesanti, ka viena no ietekmētajām ieinteresētajām personām ir arī vide, kuru var pārstāvēt, piemēram, nevalstiskās organizācijas.
- Ilgtspējas ziņojumu lietotāji: ieinteresētās personas, kurām ir interese par uzņēmumu, piemēram, esošie un potenciālie investori, aizdevēji, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, kā arī citi, piemēram, uzņēmuma darījumu partneri, arodbiedrības un sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas, akadēmisko aprindu pārstāvji un citi.
Atsevišķas, bet ne visas ieinteresētās personas var ietilpt arī abās grupās.
Lai izveidotu sistemātisku pieeju ilgtspējas informācijas lietotāju noteikšanai un iesaistei, ieteicams veikt ieinteresēto personu kartēšanu. Tas palīdzēs kategorizēt būtiskās ieinteresētās personas un noteikt prioritārās, pamatojoties uz ietekmes līmeni (gan attiecībā uz uzņēmuma darbību, gan uzņēmuma ietekmi attiecībā uz ieinteresētajām personām), kā arī interesi par uzņēmuma ilgtspējas informāciju. Šajā procesā ieteicams izmantot AA1000 Ieinteresēto pušu iesaistes standartu, kas cita starpā apraksta arī iespējamās metodes atbilstoši konkrēto ieinteresēto personu iesaistes līmenim. Piemēram: ierobežotas divvirzienu iesaistes piemēri, kad organizācija uzdod jautājumus un ieinteresētās personas atbild, ir aptaujas, fokusa grupas, tikšanās ar noteiktām ieinteresētajām personām, darbsemināri u.tml.
Ziņošanas standarti (ESRS) nosaka, ka iesaiste ir īpaši svarīga dubultā būtiskuma procesa ietvaros. Swedbank 2023. gadā īstenotā korporatīvo klientu aptauja liecina, ka līdz šim tikai 18% uzņēmumu sev būtiskās ilgtspējas jomas ir novērtējuši kopā ar saviem partneriem, klientiem, darbiniekiem un citām ietekmes personām.
Uzņēmuma ietekmes noskaidrošanai ir nepieciešams iesaistīt vai noskaidrot to ieinteresēto personu viedokli, kas uzskatāmas par ietekmētajām ieinteresētajām personām attiecībā uz konkrēto ilgtspējas būtisko jomu. Piemēram, attiecībā uz darbinieku drošību un veselību, ietekmētās ieinteresētās personas ir pašu darbinieki, kurus var pārstāvēt arī arodbiedrības pārstāvji, savukārt investori vai vietējie iedzīvotāji nebūtu uzskatāmi par ietekmētajām ieinteresētajām personām. Respektīvi, uzņēmums var informēt par savu darbību un paveikto plašu personu loku, tomēr kritiski svarīgi ir iesaistīt dialogā tos, kurus skar uzņēmuma darbība.
Dažādiem uzņēmumiem ieinteresēto pušu loks noteikti ir atšķirīgs, turklāt ietekmēto ieinteresēto personu grupas iespējams noteikt arī katram darbības virzienam, produktam vai pakalpojumam atsevišķi. Svarīgi atcerēties, ka ietekmētās ieinteresētās personas var būt ne tikai uzņēmuma paša darbībās, bet arī vērtības ķēdē, piemēram, vietējā kopiena, kuru skar uzņēmumam nepieciešamo resursu ieguve.
Dubultā būtiskuma novērtējuma ietvaros ieinteresētās personas var iesaistīt gan sākumposmā, identificējot uzņēmumam iespējami būtiskos aspektus, gan tajā būtiskuma novērtēšanas procesa posmā, kad tiek izvērtēts jau identificēto ilgtspējas aspektu ietekmes, risku un iespēju saraksts. Vienlaicīgi ir svarīgi domāt par to, kā iesaistes aktivitātes īstenot ne tikai dubultā būtiskuma procesa ietvaros, piemēram, reizi gadā, bet meklēt iespējas integrēt tās esošajos procesos, nodrošinot regulāru un sistemātisku pieeju. Ja sadarbība ar ietekmētajām ieinteresētajām personām nav iespējama (piemēram, tāpēc, ka šāda iesaiste tās pakļautu riskam), uzņēmums var apsvērt alternatīvus risinājumus, piemēram, konsultācijas ar uzticamiem neatkarīgiem ekspertiem vai nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas pārstāv skarto kopienu. Piemēram, attiecībā uz vides jautājumiem, iespējams izmantot zinātniskos rakstus.
“Ja uzņēmums ir identificējis un iesaistījis ietekmētās ieinteresētās personām, tas apliecina spēju labāk prognozēt un pārvaldīt potenciālos riskus, kas varētu negatīvi ietekmēt tā darbību un reputāciju,” norāda Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja Inta Plūmiņa.
Lai gan ilgtspējas informācija, īpaši aspekti, kas finansiāli ietekmē vai var ietekmēt uzņēmumu, ir īpaši būtiska akcionāriem, investoriem un aizdevējiem, jāņem vērā, ka arī ietekmētās ieinteresētās personas, piemēram, piegādātāji un klienti, var būt arī ilgtspējas informācijas lietotāji. Tādēļ saistībā ar identificēto ietekmi ir svarīgi ne tikai īstenot dialogu ar ilgtspējas ziņojumu lietotājiem, bet arī iesaistīt šos lietotājus finansiālā būtiskuma novērtēšanā, tai skaitā risku un iespēju noteikšanā un izvērtēšanā.
Jāņem vērā, ka līdzšinējās atgriezeniskās saites un informācijas iegūšanas metodes un rīki, piemēram, aptaujas, var nesniegt vajadzīgo informāciju par ieinteresēto personu viedokli un bažām saistībā ar uzņēmuma faktisko vai potenciālo ietekmi. Piemēram, apmierinātības pētījumi visbiežāk ļauj novērtēt, vai un cik lielā mērā darbinieki novērtē esošos darba laika vai atalgojuma nosacījumus, tomēr bez papildu aktivitātēm, nav iespējams noskaidrot, cik nozīmīga ir uzņēmuma pozitīvā un/ vai negatīvā ietekme uz cilvēkiem un vidi. Šādam mērķim efektīvākas var būt intervijas vai fokusgrupas diskusijas, kuru ietvaros noskaidrot gan iespējamas bažas, gan pozitīvos uzņēmuma aktivitāšu piemērus.
Efektīva ieinteresēto personu iesaiste prasa sistemātisku pieeju un pastāvīgu komunikāciju, tāpēc ieteicams noteikt skaidrus mērķus un stratēģijas katrai ieinteresēto personu grupai. Tāpat iesaistes plānā vēlams norādīt iesaistes metodes, biežumu, atbildīgās personas un sagaidāmos rezultātus. Ņemot vērā CSRD regulējumā ietverto pienākumu veikt ilgtspējas ziņojumu ierobežotu pārbaudi, ir svarīgi sistemātiski uzskaitīt visas iesaistes aktivitātes, iegūto informāciju un atgriezenisko saiti, piemēram, individuālo sarunu vai darbsemināru protokolus, aptauju rezultātus u.tml. Šī informācija vēlāk var būt nepieciešama auditoriem, lai pārliecinātos par īstenotajām aktivitātēm.
Lai gan dažkārt var šķist, ka jaunais ilgtspējas ziņošanas regulējums prasa veikt virkni papildu pasākumu, tomēr līdzīgi kā citas prasības, arī ieinteresēto pušu iesaiste ļauj uzņēmumiem iegūt plašāku skatījumu, kas ņem vērā dažādas perspektīvas un intereses, un tādejādi dod iespēju uzņēmumu vadībai pieņemt efektīvākus lēmumus. Atklāta un aktīva komunikācija ar ieinteresētajām personām palīdz veidot sekmīgu uzņēmuma reputāciju - darbinieki, klienti, un citi vairāk uzticas uzņēmumiem, kas atklāti dalās ar informāciju un regulāri iesaista tos lēmumu pieņemšanā nekā uzņēmumiem, kuru pārvaldības process ir iesaistei “slēgts”.
