Savā pieredzē par biežākajiem klupšanas akmeņiem bērnu un jauniešu finanšu pratībā dalās Swedbank Finanšu laboratorijas eksperti, kuri sava pirmā darbības ik gadu aizraujošas spēles veidā finanšu pratību palīdz attīstīt vairākiem tūkstošiem skolas vecuma jauniešu.
Kāds labums no finanšu pratības?
Pieredze liecina – spēja dzīvot savu ietvaros un īstenot savus sapņus ir vismaz tikpat lielā mērāsaistīta ar spēju izvērtēt prioritātes, gudri plānot tēriņus un veidot īstermiņa un ilgtermiņa uzkrājumus, kā ar faktisko ieņēmumu apjomu.
Viena no tipiskām labas finanšu pratības pazīmēm ir prasme tikt galā ar neplānotiem, bet neizbēgamiem ikdienas izdevumiem, piemēram, maksu ārsta apmeklējumam, ledusskapja remontam vai pārsteiguma ballītei. Ja teju katru mēnesi iztrūkst desmit, divdesmit vai pat vairāk eiro, ir skaidrs – pie finanšu pratības jāpiestrādā.
Līdzīgi ar aizņemšanos. Vispārzināms joks saka: “Aizņemies svešu, bet pēc tam atdod – savu!”Kārdinājums nopirkt jaunu telefonu, skaistas kurpes vai doties neplānotā nedēļas nogalē uz Londonu var būt milzīgs. Ne vienmēr vajag sev atteikt, bet izvērtēt izdevumu lietderīgumu, nepieciešamību aizņemties un pēc tam spēju aizņēmumu atdot gan vajag nopietni.
Finanšu pratība jāmācās kopš bērnības
Nauda ģimenē bieži vien šķiet neērts jautājums. Tomēr, jo agrāk bērns iemācās praktiski darboties ar naudu un jo vairāk ģimenē tiek runāts, kā plānot izdevumus un noteikt prioritātes, jo vieglāk bērnam apgūt finanšu pratību. Tie ir pavisam vienkārši jautājumi – kāpēc nevar nopirkt visu, ko sirds kāro, kāpēc jāstrādā, kāpēc taupīt elektrību vai ūdeni, kā sakrāt vasaras ceļojumam. Bērns novērtēs, ka pret viņu izturas kā pret atbildīgu ģimenes locekli, un nemanāmi uzsūks finanšu pratības pamatus.
Kabatas nauda ir pirmā praktiskā pieredze, kā bērns apgūst finanšu plānošanu – Latvijā puse bērnu piecu un sešu gadu vecumā jau saņem nelielu kabatas naudu, skolas vecumā tāda ir gandrīz katram.
Našķi vai rotaļlieta, sīkumi vai krāšana ilgi kārotai spēlei - tās ir bērna pirmās izvēles un pirmie soļi finanšu pratībā. Ja visa nauda uzreiz tiek iztērēta niekos, tā ir lieliska iespēja pēc tam aprunāties, vai nākamreiz kabatas naudu varētu izmantot citādi.Labāk ļaut “bankrotēt” ar desmit eiro tagad, nevis ar tūkstoš un vairāk eiro nākotnē.
Kabatas nauda ir labs sākums, tomēr, bērnam augot, vērts viņu arvien vairāk iesaistīt ģimenes budžeta plānošanā, piemēram, uzticot kādu konkrētu izdevumu pozīciju vai regulāri pārrunājot ģimenes praksi ienākumu un izdevumu plānošanā un uzkrājumu veidošanā. Tas ir labs veids, kā jaunieti sagatavot patstāvīgai dzīvei nākotnē.
Izaicinājumi – naudas vērtības izpratne un apdomība tēriņos
Galvenie jautājumi, kas pēc vecāku domām bērniem sagādā grūtības, ir naudas vērtības izpratne un spēja to apdomīgi tērēt. Tā uzskata vairāk nekā puse pieaugušo (53%), kuriem ir bērni vecumā no pieciem līdz deviņpadsmit gadiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas dati. Jau vairāk kā gadu šajos jautājumos vecākiem nāk talkā Swedbank Finanšu laboratorija, kas skolu jauniešiem no 4. līdz 12. klasei piedāvā apgūt finanšu gudrību labirintus spēles veidā. Skolēni mācās un pārbauda savas prasmes no budžeta plānošanas līdz pat personas attīstībai un drošai rīcībai ar naudu e-vidē.
Pēc nodarbības bērni pilda testu, kurā pārliecinās par iegūtajām zināšanām. Laboratorijas pieredze liecina, ka lielākoties visi skolēni ir izpratuši uzkrājumu lomu finanšu drošībai, zina, kā izveidot drošu paroli internetbankai, kā arī atpazīst lielākās izdevumu kategorijas ģimenes budžetā. Mazākajiem (no 4. līdz 6. klasei) gan vēl sagādā grūtības atšķirt paredzamus tēriņus no neparedzamiem, izprast, ka uzkrājumus pensijai jāsāk veidot pēc iespējas ātrāk un citus sarežģītākus jautājumus.
-
Finanšu laboratorija aicina ikvienu skolu, skolotāju un vecāku, kuram rūp skolas vecuma bērnu finanšu pratība, sazināties un pieteikties aizraujošam piedzīvojumam finanšu pasaulē.
