Swedbank aptauja: vairāk nekā puse jauniešu studiju virzienu izvēlas jau vidusskolā

Lielākā daļa Latvijas jauniešu par savu nākotnes studiju virzienu sāk domāt salīdzinoši laicīgi – vairāk nekā puse (56%) lēmumu pieņem vidusskolas laikā.

Vēl piektdaļa (20%) par studiju izvēli sāk domāt jau 7.–9. klasē, atklāj Swedbank aptauja*. Savukārt 14% jauniešu lēmumu par studiju virzienu atliek līdz laikam pēc vidusskolas absolvēšanas.

Pētījuma dati liecina, ka aktīvākais periods pārdomām par studiju izvēli ir pavasaris – 27% jauniešu norāda, ka visaktīvāk par nākotnes studijām domā laikā no aprīļa līdz jūnijam, savukārt 19% to dara gada sākumā – no janvāra līdz martam.

Studēt izvēlas galvenokārt Latvijā

Vairāk nekā puse aptaujāto jauniešu (53%) plāno studēt Latvijā – 28% ir pilnīgi pārliecināti par studijām Latvijā, bet 25% norāda, ka drīzāk izvēlēsies studijas tepat. Tikmēr 13% apsver studijas ārzemēs, savukārt 14% vēl nav pieņēmuši galīgo lēmumu.

Pētījums rāda, ka jaunieši aktīvi meklē informāciju par studijām digitālajā vidē. Gandrīz visi respondenti (93%) informāciju par studiju iespējām meklē augstskolu mājaslapās, bet 23% paļaujas arī uz ģimenes un draugu ieteikumiem. Vienlaikus arvien biežāk informācijas meklēšanā tiek izmantoti mākslīgā intelekta rīki, piemēram, ChatGPT vai Gemini, ko izmanto jau 12% jauniešu.

Lai gan studiju maksa un tās finansēšana ir nozīmīgs jautājums, tikai 45% jauniešu zina precīzu vai aptuvenu studiju izmaksu apmēru. Tikpat daudzi norāda, ka izmaksas vēl nezina vai tās būs atkarīgas no izvēlētās studiju programmas.

Runājot par studiju finansēšanu, puse aptaujāto jauniešu (51%) uzsver, ka lēmumu par studiju apmaksu pieņem paši, kamēr 28% šo lēmumu pieņem kopīgi ar vecākiem. Pētījuma dati liecina, ka studiju kredīta iespēju šobrīd apsver 18% jauniešu, savukārt gandrīz puse (49%) šādu iespēju neapsver. Vienlaikus 29% atzīst, ka par to vēl nav domājuši.

Dārgākā izglītība – zobārstniecībā un medicīnā

Swedbank dati liecina, ka studiju izmaksas Latvijā pēdējos gados turpina pieaugt, un tas atspoguļojas arī studentu izvēlētajos aizdevumu apjomos. Ja 2020. gadā studiju kredīta vidējā summa bija 6869 eiro, tad 2025. gadā tā sasniedza jau 8696 eiro.

“Studiju izmaksas pēdējos gados Latvijā turpina pieaugt, īpaši dažādu specializēto programmu jomās. Tāpēc studiju kredīts ar valsts garantiju daudziem jauniešiem šobrīd ir būtisks atbalsts, lai viņi varētu iegūt izvēlēto izglītību un nākotnē kļūt par kvalificētiem speciālistiem. Redzam, ka jaunieši aizvien rūpīgāk izvērtē studiju finansēšanas iespējas un pieņem pārdomātus lēmumus par savu nākotni,” norāda Swedbank Privātpersonu pārvaldes finansēšanas jomas vadītāja Ieva Muzikante.

Kopumā laika posmā no 2020. līdz 2025. gadam Swedbank ar Altum garantiju studentiem piešķīrusi jau 121 miljonu eiro studiju un studējošā kredītos, palīdzot daudziem jauniešiem uzsākt vai turpināt studijas.

Lielākie studiju kredīti visam studiju periodam tiek piešķirti zobārstniecības studentiem – līdz pat 86 500 eiro, kā arī medicīnas studentiem – līdz 81 000 eiro. Salīdzinoši lielus aizdevumus izvēlas arī uzņēmējdarbības un vadības studenti (līdz 39 000 eiro), ārstniecības studenti (līdz 35 175 eiro) un farmācijas studenti (līdz 32 170 eiro). Šādas summas pieejamas, jo studiju kredītiem ar Altum garantiju vairs netiek noteikti studiju maksas griesti, ļaujot jauniešiem brīvāk izvēlēties sev vēlamo studiju programmu un augstskolu. 

Visvairāk aizdevumu 2025. gadā izsniegts Latvijas Universitātes studentiem (957), kam seko Rīgas Stradiņa universitāte (452), Rīgas Tehniskā universitāte (274) un Biznesa augstskola “Turība” (254). Savukārt populārākās studiju programmas, kuru studenti saņēmuši visvairāk studiju kredītu, ir tiesību zinātne, psiholoģija, veterinārmedicīna, ārstniecība, kā arī māksla un datorzinātnes.

Vienlaikus pieaug arī pieprasījums pēc studējošā kredīta ikdienas izdevumu segšanai – 2025. gadā studentu izvēlētā studējošā kredīta vidējā summa sasniedza 300 eiro mēnesī.

Jāatgādina, ka studiju kredīts ir paredzēts mācību maksas segšanai akreditētajās Latvijas augstskolās, un par to kredītu pamatsumma un procenti studiju laikā, kā arī 11 mēnešus pēc studiju pabeigšanas ar diplomu nav jāmaksā. Savukārt studējošā kredīts domāts studenta ikdienas vajadzību segšanai, un par šo aizņēmumu jau studiju laikā ir jāmaksā kredīta procenti, bet pamatsumma jāsāk atmaksāt pēc studiju beigšanas.

Lai pieteiktos studiju vai studējošā kredītam ar Altum garantiju, topošajam studentam:

  • Vispirms jānoslēdz līgums ar augstskolu par studiju uzsākšanu. Kad tas izdarīts, augstskola par studējošo atjaunos informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā. Šī informācija ir nepieciešama, lai Swedbank var pieņemt lēmumu par studiju vai studējošā kredīta izsniegšanu.
  • Kad līgums ar izglītības iestādi ir parakstīts un informācija par studējošo ir iekļauta Valsts izglītības informācijas sistēmā, jāatver konts Swedbank un jāiesniedz aizdevuma pieteikums studiju un/ vai studējošā kredīta saņemšanai ar Altum garantiju. Visērtāk to izdarīt Swedbank internetbankā. Pēc pieteikuma izvērtēšanas banka sazināsies ar katru interesentu un informēs par pieņemto lēmumu un tālākiem soļiem. 
  • Pozitīva iznākuma gadījumā jānoslēdz kredīta līgums Swedbank internetbankā vai filiālē. Altum garantiju banka piemēros pati pēc pieteikuma izvērtēšanas un līguma parakstīšanas – topošajiem studentiem nekas papildus nebūs jādara.

Saistošie MK noteikumi Nr. 231

Šis finansējums tiek piešķirts, pateicoties Eiropas Savienības atbalstam Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (EFSI) ietvaros. EFSI mērķis ir palīdzēt atbalstīt finansēšanu un produktīvu investīciju īstenošanu Eiropas Savienībā un nodrošināt pieaugošu finansējuma pieejamību.

* Swedbank pētījumu 2026. gada janvārī un februārī veica pētījumu aģentūra “KOG Institute for Marketing and Communications Sciences”, aptaujājot 333 Latvijas jauniešus vecumā no 16 līdz 25 gadiem.