Kad izskatīti ieguvumi no ilgtspējīga nekustamā īpašuma, kā arī tieši kāda loma ir ilgtspējas sertifikātiem, nākamais solis ir tuvāk apskatīt ilgtspējas kritērijus ēkām.
Ilgtspējīgam komerciālajam nekustamajam īpašumam ir virkne priekšrocību – tas veicina ne tikai vides ilgtspēju, bet arī sniedz ievērojamus ekonomiskus un sociālus ieguvumus. Tāpat, ilgtspējīgi projekti saņem arī dažādus “bonusus” no finansētājiem un investoriem, kas arvien vairāk pievērš uzmanību vides standartiem ēku būvniecībā. Ņemot vērā, ka ilgtspējīgas ēkas samazina enerģijas patēriņu un emisijas, tās ir arī pievilcīgākas ilgtermiņa perspektīvā.
Lai pārliecinātos, ka plānotais projekts tiks atzīts par ilgtspējīgu, esam apkopojuši svarīgākos ilgtspējas kritērijus ēkām.
- Konkrētas ilgtspējīgo ēku kategorijas
Lai vārds “ilgtspēja” nepaliktu tikai plaša un abstrakta attīstības virziena līmenī, ķeroties pie ilgtspējas praktiski, ir nepieciešams skaidri definēt, ko uzskatām vai neuzskatām par ilgtspējīgu saimniecisko darbību. Līdzīgi kā citas bankas vai finanšu iestādes, esam nodefinējuši savu ilgtspējīgas finansēšanas ietvaru, iekļaujot tajā arī darbības ar nekustamo īpašumu. Par pamatu šiem ilgtspējīgo vai “zaļo” aktivitāšu ietvariem Eiropā kalpo Eiropas Savienības (turpmāk- ES) Taksonomija. ES Taksonomija būtība ir katalogs, kas parāda virzienu finansējumam – ko tad īsti finansēt, lai sasniegtu ES vides un klimata mērķus. Turklāt katrai aktivitātei līdzi nākt konkrēti sasniedzamie kritēriji. Līdzīgi katalogi ar ilgtspējīgajām aktivitātēm ir izveidoti arī citur pasaulē – Ķīnā, Kanādā, Japānā un arī Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijai jeb ASEAN (abreviatūra no angļu: Association of Southeast Asian Nations) ir sava ilgtspējīgo finanšu taksonomija. Jāatceras, ka, laika gaitā zināšanām un praksei pilnveidojoties, arī šie kritēriji var tikt papildināti, tomēr Latvijā par izejas punktu novērtējuma kritērijiem kalpos ES Taksonomijas noteiktais standarts.
Īpaši šīm ilgtspējīgo ēku kategorijām esam izveidojuši nekustamā īpašuma energoefektivitātes kredītu.
Ilgtspējīgu ēku kategorijas finansējuma saņemšanai
- Ēkas celtas līdz 31.12.2020.
Ja uzņēmums iegādājies agrāk celtu ēku, šādai ēkai obligāta prasība būs vismaz A klases līmeņa energosertifikāts.
Papildus šādām ēkām būtu jāievieš viedās ēku vadības sistēma (BMS), lai gudri tiktu pārvaldīts enerģijas patēriņš un arī šīm ēkām būtu iespējams iegūt, piemēram, BREEAM In-Use sertifikātu (domājot plašāk par ēkas iemītnieku labbūtību, ne tikai enerģijas patēriņa līmeni).
- Ēku uzlabojumi jeb renovācija
Nereti agrāk celtām ēkām energosertifikāta nemaz nav vai arī esošā sertifikātā energoefektivitātes klase ir krietni zem vēlamā A līmeņa. Energosertifikācija būs jāveic, bet arī par šādām ēkām ir padomāts – ja ēkas īpašnieks ķersies klāt kārtīgai atjaunošanai un energoefektivitātes celšanai, kas sasniegs vismaz 30% enerģijas ietaupījumu (neatjaunojamās primārās enerģijas līmenim), tad arī šāda saimnieciskā darbība tiks uzskatīta par ilgtspējīgu.
Šī kategorija atgādina, cik būtiska ir ēku renovācija. Tā pazīstama jau no daudzdzīvokļu māju renovācijas programmām, taču tikpat svarīga tā ir arī domājot par visu ēku fondu, ieskaitot komerciālo nekustamo īpašumu. Lai sasniegtu mērķus, kas ierakstīti nupat atjaunotajā Ēku energoefektivitātes direktīvā, būs jāceļ arī pašu neefektīvāko ēku sniegums jeb līdz 2030. gadam jārenovē 16% sliktākās ēkas no nedzīvojamo ēku fonda (un līdz 2033. gadam – 26% sliktākās).
- Ēkas celtas pēc 31.12.2020. un jaunu ēku būvniecība
Iegādājoties jaunāku ēku, prasības ir augstākas un būtībā līdzvērtīgas prasībām jaunbūvēm. Lai jauna ēka tiktu uzskatīta par ilgtspējīgu, tai ir jābūt soli labākai par to, ko prasa esošā likumdošana – primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņa līmenim ir jābūt par 10% labākam nekā A klasei (jeb līmenī, ko normatīvie akti prasa gandrīz nulles enerģijas ēkām).
Saprotot visaptverošo novērtējumu, kuru iekļauj BREEAM vai LEED sertifikācija, ilgtspējīgo kategoriju iespējams sasniegt arī A klases energosertifikātu apvienojot ar BREEAM sertifikātu “ļoti labi” līmenī vai LEED “zelta” līmenī.
Lai arī šī prakse vēl ir pavisam nesena un vēl netiek prasīta kā obligāta, jaunu ēku īpašniekiem jāsāk domāt arī par ēkas dzīves cikla novērtējumu. Būs jāaprēķina globālās sasilšanas potenciāls – kādas būs emisijas no materiāliem, būvniecības, ēkas lietošanas, kā arī emisijas ēkas dzīves beigās no iespējamās nojaukšanas un materiālu utilizācijas.
Mākslīgā intelekta risinājumi gudrai ēkas energoefektivitātes pārvaldībai - R8
Tā kā esam jau iesoļojuši mākslīgā intelekta laikmetā, saviem klientiem piedāvājam arī sadarboties ar tehnoloģiju uzņēmumu R8 Technologies. Uzņēmums piedāvā jauna veida mākslīgā intelekta risinājumu (R8 Digital Operator), kas nepārtraukti optimizē ēkas enerģijas patēriņu, vienlaikus saglabājot vēlamo iekštelpu komfortu ēkā. Risinājums ir jāpieslēdz apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas (HVAC) sistēmai, kuru pārvaldot, tas pastāvīgi papildina savas zināšanas par ēkas dinamiku un ņem vērā ārējās vides faktorus, lai uzlabotu energoefektivitāti un samazinātu ekspluatācijas izmaksas. Izmantojot šo risinājumu, ietaupījumi ir patiesi būtiski, jo, kā rāda šī brīža dati, vidēji ar mākslīgā intelekta palīdzību ir iespējams sasniegt pat 20% enerģijas patēriņa ietaupījumu.
Lai atvieglotu arī ilgtspējas kritēriju sasniegšanu nekustamo īpašumu energoefektivitātes kredītam, R8 Technologies var piedāvāt visaptverošu sertifikātu par atbilstību aizdevuma kritērijiem.
Par Swedbank ilgtermiņa mērķiem
Gudri pārvaldīts īpašums, kas iekļausies šajās kategorijās, ne tikai palīdzēs samazināt uzturēšanas izmaksas un cels nekustamā īpašuma vērtību, bet arī palīdzēs mums sasniegt vides un klimata mērķus. Šādus mērķus esam uzstādījuši savam portfelim Baltijā gan hipotēkām, gan komerciālajam nekustamajam īpašumam – līdz 2030. gadam attiecīgi samazināt finansētās emisijas par 48% privātpersonu pusē un par 45% komerciālā nekustamā īpašuma pusē. Tāpat ilgtspējīgas ēkas palīdzēs sasniegt arī Latvijai aktuālos klimata mērķus, kā arī veicinās energoneatkarību. Ja sarunās par ilgtspējīgu nākotni atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana vienmēr ir uzmanības centrā, jāatceras, ka pirmais solis vienmēr ir esošā enerģijas patēriņa samazināšana. Tātad vispirms jāsamazina un gudri jāpārvalda enerģijas patēriņš ēkās, un pēc tam jau šo samazināto pieprasījumu varam apkalpot ar atjaunojamiem resursiem.
