Taču sabiedrībā aizvien pastāv dažādi mīti, kas attur kļūt par šā auto īpašnieku.
Mīts: elektroauto nespēj mērot pietiekami lielu distanci
Lai arī sākotnēji pirmie elektroauto modeļi tiešām spēja nobraukt salīdzinoši nelielus attālumus, auto ražotāji pēdējo gadu laikā maksimālo nobraukumu ir krietni uzlabojuši. Šobrīd ir iespējams iegādāties elektromobiļus, kas spēj nobraukt jau vairāk nekā 450 kilometru ar vienu uzlādi.
Ņemot vērā autovadītāju braukšanas paradumus Latvijā, visbiežāk ikdienā nobraucam vien dažus desmitus kilometru, un tam pilnībā piemēroti it arī vidējās klases elektroauto, kas ar pilnu uzlādi spēj nobraukt līdz 260 kilometriem.
Mīts: Latvijā nav pietiekami daudz uzlādes stacijas
Latvijā šobrīd ir uzstādītas vairāk nekā 70 ātrās uzlādes stacijas, kas ļauj elektroauto uzlādi veikt ik pēc 50 līdz 70 kilometriem, bet līdz 2021. gada beigām plānots izvietot divtik – 150 ātrās uzlādes stacijas. Jāatzīmē, ka ātrās uzlādes punktos akumulators tiek uzlādēts līdz 80% aptuveni 30 minūšu laikā. Savukārt lādēšana ar maiņstrāvu, izmantojot, piemēram, 11 kW Wallbox uzlādes iekārtu mājās vai darbā, aizņem 5 līdz 8 stundas. Tātad atkarībā no braukšanas paradumiem automobilis ir jālādē tikai vienu vai divas reizes nedēļā vai arī jāveic īsākas uzlādes katru dienu.
Mīts: elektroauto ir pārāk dārgi un neatmaksājas
Elektromobiļi mūsdienās joprojām tiek uzskatīti par dārgiem. Elektromobiļa iegādes cena patiešām ir augstāka nekā līdzvērtīgam automobilim ar benzīna vai dīzeļdzinēju, kas saistīts ar lielākām akumulatora ražošanas izmaksām. Tomēr, elektroauto skaitam palielinoties un tehnoloģijām attīstoties, elektromotru cenas samazināsies.
Šobrīd Latvijā elektroauto cenas svārstās no 20 000 līdz 40 000 eiro, bet jau tuvākajā laikā tirgū sagaidāmi arī demokrātiski auto par aptuveni 11 500 eiro.
Pieejami arī lietoti auto, vienīgi, lemjot par labu lietota auto iegādei, būtu vērts pārbaudīt tā baterijas stāvokli.
Tāpat, izsverot elektroauto iegādi un izmaksas, jāņem vārā nodokļa atvieglojumi un zemas ekspluatācijas izmaksas, kā arī ievērojami zemākas tehnisko apkopju izmaksas, kas ātri vien atsver ieguldījumu. Piemēram, Latvijā par elektromobiļiem nav jāmaksā reģistrācijas nodeva un tie ir atbrīvoti no nodokļiem. Tāpat galvaspilsētā dzīvojošajiem būtisks apsvērums noteikti ir bezmaksas auto stāvvietas, ko elektroautomobiļu vadītāji var izmantot ne tikai Rīgā un Liepājā, bet arī visā Igaunijā un Viļņā.
- Lai videi draudzīgāki auto kļūtu pieejamāki izmaksu ziņā, Swedbank no šī gada piedāvā izdevīgākus aizņemšanās nosacījumus. Iegādājoties, piemēram, elektromobili vai uzlādējamu hibrīdu, kura radītās oglekļa dioksīda emisijas pēc vieglo pasažieru automobiļu testa procedūras (WLTP) datiem ir robežās no 0 līdz 95 g/km vai no 95-130 g/km, būs iespēja saņemt izdevīgākus finansējuma noteikumus videi draudzīgu auto līzinga iniciatīvas ietvaros.
Mīts: elektroauto nav piemērots Latvijas ziemām
Daudzi uzskata, ka ar elektroauto nevar braukt ziemā, taču tas ir aplami. Drīzāk tiem kaitē liels karstums, bet -20 grādos vienīgā problēma varētu būt neliels diskomforts, kas saistīts ar salona apsildi, jo tā patērē salīdzinoši daudz enerģijas. Taču jaunākajos auto ir atrisināts arī šis jautājums, un apsilde vairs nepatērē lielu daļu no akumulatora rezerves.
Mīts: elektroauto baterijai ir īss mūžs
Vēl viens mīts, kas apvij elektroauto, ir to bateriju mūža ilgums. Ir dzirdēts, ka elektroauto baterija ir jāmaina ik pēc diviem gadiem. Taču statistika rāda gluži pretējo.
Teju visām elektriskajām mašīnām akumulator visbiežāk ir 5 līdz 8 gadu akumulatora garantija, un tā ir lielāka par mašīnas garantiju.
Protams, līdz ar lielāku nobraukumu gadu gaitā, samazināsies arī elektroauto akumulatora ilgmūžība. Auto ražotāji norāda, ka elektromobiļa akumulatora darba mūžs ir atkarīgs no tā, cik bieži tas tiek lādēts un izlādēts. Praksē tas nozīmē, ka elektromobili var lādēt vairākus tūkstošus reižu, līdz akumulatora veiktspēja samazinās. Piemēram, Volkswagen garantē, ka akumulatora kapacitāte nesamazināsies līdz mazāk par 70% līdz 8 gadiem vai 160 000 km atkarībā no tā, kurš nosacījums izpildīsies pirmais. Kā jau jebkuram auto – attiecoties pret to pareizi, tas kalpos ilgi, arī elektroauto.
Šobrīd visi lielākie auto ražotāji jau ir nākuši klajā ar saviem elektrisko automašīnu modeļiem un turpina attīstīt jaunus, un, ja šobrīd uz pasaules ceļiem ir aptuveni 5 miljoni elektromobiļu, tad tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam to skaits būs pieaudzis jau līdz 130 miljoniem.
Arī Baltijas valstis jau līdz šīs desmitgades beigām pieredzēs būtisku elektroauto skaita pieaugumu. Prognozes rāda, ka Latvijā 2030. gadā būs jau ap 30 000 elektrisko automašīnu.
