Taču arī pavasarī ir vairāki būtiski faktori, kas jāņem vērā, lai droši un bez raizēm nokļūtu iecerētajā galapunktā.
Nav pareizo riepu
Pavasara mainīgie laikapstākļi faktiski nedod iespēju izvēlēties pareizās riepas. Lai arī pāriet uz vasaras riepām var jau no 1. marta, vēl aprīlī mūsu platuma grādos temperatūra mēdz noslīdēt zem nulles. Drošas braukšanas skolas (DBS) direktors Jānis Vanks uzsver, ka lielākā problēma ir tā, ka automašīnām ir dažādas riepas – vienam vasaras, citam ziemas. Attiecīgi mainās automašīnas “ieradumi”.
Vasaras riepas no rītiem, kad zeme sasalusi, ir cietas, saķere ar ceļa segumu vāja, savukārt ziemas “apavu” gumija siltajās pēcpusdienās ir pārāk mīksta, kas arī neuzlabo bremzēšanas rādītājus.
Krīzes situācijā, kad strauji jābremzē, riepu sezonālās atšķirības var izrādīties būtisks faktors.
Meža dzīvnieku pastaigas pa ceļiem
Dabas atmodas apdullināts alnis, kas, nekam nepievēršot uzmanību, pēkšņi iznāk uz ceļa, ir pavasarim raksturīga situācija. Tāpat jāņem vērā, ka meža dzīvniekiem dzimst mazuļi, un, piemēram, tad, ja ceļu šķērso mežacūka, nav izslēgts, ka tai sekos virkne strīpainu rukšu. Tāpēc autovadītājiem arī pavasarī ir jābūt tikpat vērīgiem, kā ziemā. Kā liecina Swedbank apdrošināšanas atlīdzību statistika par 2023. gadu, visbiežāk sadursmes notiek ar stirnām, retāk ar aļņiem, gadās sadursmes arī ar zaķiem vai pat jenotiem u.t.t. Vidējā izmaksātā KASKO apdrošināšanas atlīdzība par auto remontu pēc sadursmes ar dzīvnieku pērn bija 2600 eiro. Savukārt lielākā atlīdzība bijusi kādam 2017. gadā ražota auto īpašniekam, kad pēc sadursmes ar meža dzīvnieku spēkratu nebija ekonomiski pamatoti atjaunot un tika izmaksāta atlīdzība 14200 eiro apmērā.
Uz Latvijas ceļiem atkal pavasaris jeb uzmanies no bedrēm!
Latvijas klimats ir izteikti nedraudzīgs ceļu uzturētājiem. Sals, atkala, mitrums mijas cits ar citu, cilājot gan asfalta segumu, gan lauku ceļus, ik gadus pārvēršot tos automašīnu drebinošā bedru parādē. Bedres ir apdraudējums ne tikai automašīnas tehniskajam stāvoklim, bet arī satiksmes drošībai. J. Vanks uzsver, ka bedres pavasarī var izveidoties pēkšņi, turklāt tās ir dziļas un ar asām malām. Pat tad, ja ceļš ir labi zināms, situācija var mainīties burtiski dienas laikā. Tātad nepārtraukti jātur acis vaļā un jāvēro ceļa segums.
Tieši gada pirmajos mēnešos autovadītāji biežāk nekā citos mēnešos saskarās ar situācijām, kad, iebraucot bedrē, tiek radīti bojājumi automašīnai.
Ja pārsista riepa vai radīti vēl nopietnāki bojājumi automašīnai, palīdzēs KASKO apdrošināšana. Saskaņā ar Swedbank apdrošināšanas 2023. gada datiem lielākā izmaksātā KASKO atlīdzība, kad bojājumi automašīnai radušies bedres dēļ, bija 2610 eiro.
Vasaras braucēji
Iestājoties siltajam laikam, mainās ceļu satiksmes dalībnieku sastāvs. Uz ceļiem parādās velosipēdi, motocikli un citi divriteņu spēkrati. Pēc garās ziemas viņu meistarības līmenis ir mazliet “ierūsējis”, turklāt autovadītāji nav vēl pieraduši pie tā, ka kuru katru mirkli sānos vai aizmugurē var parādīties velo vai moto braucējs.
Statistika liecina, ka pavasaris un vasara ir tie gadalaiki, kad negadījumos visbiežāk cieš bērni. Pamatā tas saistīts ar to, ka viņi gluži vienkārši vairāk pārvietojas kājām un ar velosipēdiem, turklāt tieši pavasarī mēdz būt izklaidīgāki nekā ierasts.
Vēl viena “jauno” satiksmes dalībnieku kategorija ir vasaras braucēji. Tie ir autovadītāji, kas rudens beigās savus braucamos ieziemo un uz ceļiem atkal parādās, tiklīdz nokusis ledus. Lielākoties šiem vadītājiem ziemā braukt neļauj paša iemaņas vai arī automašīnas tehniskais stāvoklis, kas abi ir vienlīdz bīstami faktori pārējiem satiksmes dalībniekiem. Vasaras braucējiem raksturīgi ir izvēlēties mazāku braukšanas ātrumu, nekā tas ir atļauts konkrētajā ceļa posmā, līdz ar to viņi provocē pārējos veikt bīstamus apdzīšanas manevrus. Jānis Vanks zina stāstīt, ka Ceļu policija pēdējā laikā mēdz pievērst uzmanību un pat sodīt ne tikai ātruma pārsniedzējus, bet arī “nesasniedzējus”, jo arī viņu rīcība apdraud citus satiksmes dalībniekus.
