Ar infrastruktūru parasti saprotam ēkai pieguļošo ceļu, tiltu, ūdensapgādes tīklu, elektrotīklu un sakaru tīklu pieejamību, kā arī dažādu pakalpojumu saņemšanas iespējas, piemēram, pieeju veselības aprūpes un izglītības iestādēm. Tas, cik labā vietā atrodas īpašums, visbiežāk nosaka arī tā vērtību. Vienkāršiem vārdiem skaidrojot, piemēram, īpašums Pierīgā, kur tuvu ir gan skolas, bērnudārzi, darba vietas, plus ir pieejami pašvaldības nodrošināti energoapgādes risinājumi, būs ievērojami dārgāks, nekā viensēta laukos ar sliktas kvalitātes piebraucamo ceļu.
Kas kopīgs infrastruktūrai un ilgtspējai?
Kā skaidro pilsētplānotāji, infrastruktūras attīstība ir tieši saistīta ar ilgtspēju. Jauktas pilsētvides teritorijas, kurās iedzīvotāji var ne tikai dzīvot, bet arī strādāt un izklaidēties, sniedz iespēju auto vietā izvēlēties braucienus ar velosipēdu, sabiedrisko transportu vai pārvietoties kājām. Tāpat nav nepieciešamības vienmēr doties uz pilsētas centru, kas palīdz samazināt pavadīto laiku sastrēgumos un automašīnu radīto CO2 emisiju daudzumu.
Vēl viena nozīmīga infrastruktūras daļa ir pilsētas zaļās teritorijas. Šis jēdziens ietver ne tikai kokus, parkus vai mežus, bet arī bērnu rotaļu laukumus un piemājas apstādījumus. Pateicoties šīm zonām, tiek attīrīts pilsētas gaiss, absorbēts CO2 izmešu daudzums, liekais lietus ūdens, kā arī veicināta iedzīvotāju fiziskā aktivitāte.
Kopumā:
- labi attīstīta infrastruktūra nodrošina zemākas CO2 emisijas un tīrāku pilsētas gaisu;
- pilsētās ar ilgtspējīgu infrastruktūru apmeklētākās vietas atrodas pastaigas attālumā;
- neattīstītas infrastruktūras trūkumu var daļēji kompensēt, izvēloties ilgtspējīgāku pārvietošanās veidu.
Ko ņemt vērā, pērkot īpašumu ārpus pilsētas?
Pirmkārt, labu infrastruktūru raksturo attīstīti inženiertīkli, piemēram, elektrības, ūdens, siltuma un kanalizācijas sistēmas. Īpaši aktuāli tas ir pircējiem, kuri plāno iegādāties māju laukos. Ļoti svarīgi apzināt, vai noskatītajam īpašumam ir visas vajadzīgās inženierkomunikācijas, jo to izbūve ir salīdzinoši dārga. Taču pats galvenais, lai īpašumam būtu ārējā elektroapgāde ar atbilstošu jaudu.
Topošajiem lauku iedzīvotājiem svarīgi neaizmirst painteresēties arī par ceļu pieejamību. Nereti lauku ceļi nav asfaltēti, tāpēc piebraukšana zemes gabalam var būt neērta. Ja gar māju ir neasfaltēts ceļš, kas tiek aktīvi izmantots, var rasties papildu neērtības putekļu dēļ. Tāpat, iegādājoties īpašumu ārpus pilsētas, svarīgi saprast, kādus ceļu uzturēšanas darbus veic vietējā pašvaldība un attiecīgi ar kādiem braukšanas apstākļiem būs jārēķinās sliktos laikapstākļos. Piemēram, vai ziemā ceļi tiek tīrīti, bet vasarā greiderēti? Sākotnēji tas var šķist nebūtiski, taču, ikdienā braukājot no un uz darbu vai arī tikai brīvdienās viesojoties savā īpašumā, jums līdz tam būs arī kaut kā jātiek, un tad tas vairs nešķitīs mazsvarīgi.
Svarīgi izvērtēt arī ielu apgaismojumu, ietves, attālumu līdz tuvākajai sabiedriskā transporta pieturai, kā arī atkritumu apsaimniekošanas iespējas. Šādu pilsētniekiem pašsaprotamu elementu trūkums vēlāk var apgrūtināt ikdienu, turklāt to ieviešana ne vienmēr ir iespējama tikai ar privātas iniciatīvas palīdzību.
Pilsētā mērojamie attālumi un pavadītais laiks ceļā
Savukārt labu pilsētas infrastruktūru raksturo pieejams un ērts sabiedriskā transporta tīkls, kā arī parki, veikali, veselības aprūpes iestādes, veloceliņi un izklaides vietas, piemēram, kafejnīcas un kinoteātri. Ģimenēm ar bērniem ļoti svarīgi, lai tuvumā būtu bērnudārzs un skola, kā arī dažādi interešu pulciņi. Pēc ekspertu domām, ideālā gadījumā katram mikrorajonam vajadzētu būt savam nelielam centram. Tādējādi visi iedzīvotāju ikdienā svarīgākie pilsētas punkti būtu aptuveni 1-2 kilometru attālumā no mājām, ko ērti varētu sasniegt ar kājām 15-25 minūšu laikā.
|
Ilgtspējīga infrastruktūra |
Laba infrastruktūra |
Nepietiekami attīstīta infrastruktūra |
|
|
Pārvietošanās veids |
Ar kājām |
Ar sabiedrisko transportu, velosipēdu, elektroskūteri, automašīnu |
Tikai ar automašīnu |
|
Veiktais attālums |
Līdz 2 km |
2–5 km |
6 km un vairāk |
|
Pavadītais laiks ceļā |
15–25 min. |
Iki 30 min. |
30 min. un ilgāk |
Dabas tuvuma nozīme arī pilsētvidē
Tāpat zaļais dzīvesveids, rūpes par apkārtējo dabu un ilgtspējīga domāšana visā pasaulē kļuvusi par tendenci, kas arvien vairāk liek novērtēt un pārskatīt zaļās infrastruktūras esamību pilsētvidē. Ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā nodrošina ne tikai dabas mantojuma saglabāšanu, bet arī ekonomisko un sociālo labklājību, tādējādi padarot pilsētas par pievilcīgām vietām, kur dzīvot, strādāt un mācīties. Mūsdienās gan pilsētplānotāji, gan nekustamo īpašu attīstītāji zaļās zonas plānošanu uztver arvien atbildīgāk, reaģējot uz pilsētnieku vēlmi dzīvot dinamiskā vidē, bet atpūsties, izbaudot dabas tuvumu.
Mūsdienās, veidojoties dažādām kopienām, īpaši svarīga ir arī piederības sajūta, tāpēc brīvās zonas māju pagalmos, kur to iemītnieki var pulcēties jau lielākā skaitā kopīgam svētdienas piknikam vai dažādu svētku aktivitātēm, kļūst arvien nozīmīgākas. Tāpat mūsdienu projektos nereti parādās zonas sportošanai un aktīvajai atpūtai, arvien lielāka nozīme ir velonovietnēm – pilsētnieku dzīvesveidam kļūstot zaļākam un ikdienas satiksmē iekļaujoties lielākai velosipēdu plūsmai, būtisks pilsētplānošanas elements ir ne tikai veloceliņi, bet arī velosipēdu novietnes namu pagalmos.
No vilšanās mājokļa iegādē var izvairīties, izvērtējot infrastruktūras perspektīvu – pašvaldības ik pēc pāris gadiem nāk klajā ar infrastruktūras attīstības plāniem. Izvērtējot tos, iespējams iegādāties mājokli, kura infrastruktūra ilgtermiņā ievērojami uzlabosies. Piemēram, Rīgas pilsētas plānoto un esošo infrastruktūru karti var aplūkot GeoRiga mājaslapā.
