Kopā ar energoauditortu Sandri Liepiņu, “Labo Logu Aģentūru” un mājas īpašnieku Nadīnu vērtējam, kādi ir patiesie ieguvumi logu nomaiņai mājoklī un kurš no šī brīža risinājumiem ir piemērotākais katra vajadzībām.
Koks, plastmasa vai alumīnijs – kas labāks?!
Logu ražošanas tehnoloģijas mūsdienās pieļauj īstenot teju ikvienu sapni – logu izmēru, formu, krāsas un funkcionalitātes iespējas ir nebeidzamas. Svarīgākais uzdevums būtu novērtēt vajadzības, lai izvēlētos piemērotāko no logu veidiem.
Alumīnija logi ir ārkārtīgi noturīgi pret ārējās vides ietekmi – saules stariem, sniegu, lietu, salu – un tiem ir ilgs kalpošanas laiks, īpaši tad, ja paredzamas lielas slodzes. Rāmja izturības dēļ tos var izgatavot lielos izmēros, tāpēc ražotāji bieži norāda, ka tie noteikti būs piemēroti biroju ēkās, taču sava lakoniskā dizaina dēļ, tos varētu izvēlēties arī modernu mājokļu saimnieki.
Savukārt koka logi piešķir mājīgumu un eleganci. Šobrīd tehnoloģijas sniedz iespēju padarīt koka logu rāmjus ilgmūžīgus, noturīgus pret vides ietekmi un mehāniskiem bojājumiem. Būvinženieris un neatkarīgs eksperts energoauditors Sandris Liepiņš skaidro, ka nereti cilvēki koka logus izvēlas materiāla dēļ, jo uzskata, ka tas ir dabai un veselībai draudzīgāks. Tomēr viņš aicina rūpīgi izsvērt šo argumentu un vērš uzmanību, ka pirms koka konstrukcijas tiek izmantotas logu profila ražošanā, tās tiek apstrādātas gan ar lakām, gan aizsargkārtām, lai arī šis dabīgais materiāls varētu stāvēt vismaz 10 gadus un nesagādātu raizes savam saimniekam. Savukārt logu ražotāja “Labo Logu Aģentūra” projektu vadītāja Lāsma Kalniņa norāda, ka koka logu lielākā priekšrocība ir estētiskās kvalitātes un sirdij un acij tīkamais dizains, tomēr dabīgā koka rāmjiem ir nepieciešama lielāka vērība to uzturēšanā un kopšanā.
PVC vai kā tos mēdz dēvēt – plastmasa vai plastikāta logi – ir viena no populārākajām izvēlēm starp visiem veidiem. Visdrīzāk tas ir ilgmūžības, energoefektivitātes un izmaksu dēļ. Tos var pieskaņot jebkurai ēkai, izvēloties atšķirīgu rāmju krāsu iekšpusē un ārpusē, kā arī pieskaņojot dekoratīvos elementus, formu un palodžu krāsu.
“Labo Logo Aģentūra” projektu vadītāja stāsta, ka logu izvēlē svarīgs ir ne tikai materiāls, no kura izgatavots loga rāmis. “Loga lielāko laukuma daļu aizņem stikla pakete, tāpēc jāpievērš uzmanību arī tai. Jo biezāku (iebūves dziļums) rāmi izvēlēsieties, jo biezāku trīsstiklu paketi tajā varēs ielikt, jo labāku siltumizolācijas līmeni var sasniegt. Spēkā esošie būvnormatīvi nosaka, ka dzīvojamām ēkām rekomendējamā logu siltumizolācijas vērtība Uw ir <1,1. Šādu vērtību var sasniegt ar trīs stiklu paketi. Jāņem gan vērā, ka šis koeficients attiecas uz ēkas gatavo logu kopējo vidējo vērtību. Katram atsevišķam logam šī vērtība ir atšķirīga un tā mainās atkarībā no gabarītiem, dalījuma, vērtņu daudzuma un stikla paketes veida,” skaidro Lāsma Kalniņa.
Kā logu maiņu veikt kvalitatīvi un efektīvi?
Nomainītie logi pilnvērtīgi un ilgstoši pildīs savu funkciju, ja to montāža būs veikta atbilstoši tehnoloģijām. L. Kalniņa skaidro, lai verams logs labi funkcionētu, montāžas laikā būtiskas ir trīs lietas:
- Loga līmeņošana visās trīs plaknēs;
- Ķīļu jeb balstu izmantošana loga svara izlīdzināšanai atbilstoši instrukcijām. Tas būtiski tāpēc, lai loga rāmis laika gaitā neizliektos un nerastos problēmas ar vērtnēm;
- Logam ailē jābūt stabili nostiprinātam, izmantojot enkurus vai skrūves. Nekādā gadījumā tas nedrīkst balstīties vai turēties uz putām vai cita siltinājuma.
Otrs būtisks aspekts ir montāžas šuvju pilnvērtīga aizpildīšana, kas jāveic gan tehnoloģiski atbilstoši, gan izmantojot tam piemērotus materiālus. Jāņem vērā, ka aizpildītās šuves ir jānosedz, lai putām nepiekļūtu saules gaisma un ultravioletais starojums. Tā ietekmē putas sairst un tad nāksies cīnīties ar mitrumu un pelējumu. Ja tas netiks veikts, visdrīzāk būs jāsaskaras ar esošo logu pilnu pārmontāžu, jo nepareizi ielikti pat vislieliskākie logi nesniegs ne siltumu, ne komfortu. Logu montāžu mēs parasti vērojam no iekšpuses, sekojot kvalitātei, bet nekad neaizmirstiet paskatīties uz nomainītajiem logiem arī no ārpuses – ja redzat baltas putas, steidzīgi jāveic ārējā apdare, pirms saule paspēj tās saēst!
Tāpat Lāsma Kalniņa norāda, ka logu izvēle ir ilgtermiņa ieguldījums, tāpēc jāizvērtē arī pati ēka - vai nebūs tā, ka ēka pēc dažiem gadiem sabruks un paliks vairs tikai augstās kvalitātes siltuma noturīgie logi. “Tieši tāpēc logu maiņai jau esošām ēkām Uw=1,1 ir tikai rekomendējošs raksturs. Šķūnītim joprojām atbilstošāk būs likt kvalitatīvi ražotus, bet vienkāršākus logus ar standarta divu stiklu paketi. Obligāti jādomā arī par gaisa apmaiņu telpās, paredzot ventilācijas iespējas, kā arī jāpārdomā, kā tiks veikta logu mazgāšana. Šie jautājumi palīdzēs izlemt, kurās vietās un cik daudz jāparedz logiem vēršanās iespējas.”
Ar kādām izmaksām jārēķinās?
Logu nomaiņa ir ilgtermiņa investīcija gan no kalpošanas, gan izmaksu viedokļa, tāpēc ikvienā solī jāizvērtē vai, izvēloties lētāko, ar laiku nenāksies maksāt vēlreiz. Būvinženieris un neatkarīgs eksperts energoauditors Sandris Liepiņš skaidro, ka kopējo tāmi veidos gan loga veids, gan ražošanas, gan montāžas izmaksas. Labo Logu Aģentūras pārstāve izmaksu veidošanos skaidro ar piemēru - tipveida, normatīviem atbilstošs PVC profilu logs sastāvēs no 5-6 kameru ~70 mm biezuma profila un standarta divu stiklu paketes ar argona gāzes pildījumu un vienu selektīvo pārklājumu, kurš nodrošinās siltuma atstarošanos atpakaļ telpā.
Uzlabots logs, atbilstoši tā cenas pieaugumam, būs ar labākiem rādītājiem.. Tam būs jau triju stiklu pakete ar diviem selektīviem pārklājumiem un varbūt arī biezāks rāmis (ap 80mm).
Izvēloties speciālu stiklojumu, var uzlabot logam ne tikai siltuma izolāciju, bet arī skaņas izolāciju, atvairīt nevēlamu saules karstumu, ar dekoratīviem vai tonētiem stikliem panākt īpašu noskaņu.
Visaugstākās klases logiem, kas atbildīs pasīvo māju standartiem, būs vēl platāks rāmis līdz pat 98mm, ar attiecīgi biezāku trīs stiklu paketi. Visaugstākā līmeņa trīs stiklu pakešu logu siltuma caurlaidība būtu no 0.65 līdz 0.90, kamēr tipveida logam tā būs 1.05-1.10 W/(m2*K).
Kā skaidro būvinženieris, tipveida logu konstrukciju izmaksu gadījumā ir jārēķinās ar 160-200 EUR/m2, kamēr augstākās klases logs ar kopējo siltuma caurlaidību 0.65 varētu būt pat divas-trīs reizes dārgāks.
Siltāk, klusāk, patīkamāk - īpašnieku pieredze
Kokoreviču ģimene dzīvo privātmājā Carnikavā un pirms diviem gadiem oktobrī savas mājas pirmajā stāvā veica logu nomaiņu. Iepriekš mājai bija vecā tipa dubultie koka logi, kas savu laiku bija nokalpojuši. “Īpaši rudens un ziemas mēnešos bija novērojama aukstās gaisa plūsmas ienākšana istabās pa spraugām; loga apdares rāmji un palodzes bija pavisam auksti, tie gluži vienkārši vairs nepildīja savas pamatfunkcijas,” skaidro mājas īpašniece Nadīna.
Ņemot vērā, ka tika mainīti pieci lieli logi vienlaikus, bija skaidrs, ka tas būs zināms slogs ģimenes budžetam, tāpēc tika veikta rūpīga izpēte, lai atvēlētie līdzekļi nestu pēc iespējas labāku rezultātu. Ģimene atzīst, ka, nomainot vecos koka logus uz jaunākās kvalitātes PVC logiem, kontrasta dēļ pārmaiņas sajūtu ziņā bija ievērojamas. “Jau uzreiz pēc logu nomaiņas, taču pat pirms loga aiļu apdares, izmaiņas istabas temperatūrā bija par aptuveni 7 grādiem. Pēc aiļu apdares rezultāti tikai uzlabojās. Arī skaņas izolācija, kā jau aktuālāk pirmajā stāvā, ir manāma. Šobrīd arī skaņas un vibrācijas no otrā stāva vairs nav tuvu tik izteiktas, kādas tās novērojām, kad pirmajam stāvam bija vēl vecie dubultie koka logi.”
Kokoreviču ģimene atzinīgi novērtēja arī montāžas procesu, jo viss tika veikts tik rūpīgi un kvalitatīvi, ka mājai nebija nepieciešams pat kosmētiskais remonts. Viņuprāt, iepriekš veltītais laiks, izpētot piegādātājus, izvēloties izejmateriālus un logu sistēmas, ir nesis gaidītos rezultātus. Iepriekš, logu nomaiņu viņi veikuši arī ēkas otrajā stāvā, tāpēc zināma pieredze bijusi un pirmā stāva logiem tika ņemtas vērā iepriekšējās mācības: “Diemžēl ar otrā stāva logiem mums nepaveicās tik ļoti gan darba izpildes ziņā, gan arī izvēlēto materiālu kvalitātē. Rokturi dažiem logiem ar laiku noplīsa, tāpat arī salīdzinoši ātri bija jāveic uzlabojumi un tai skaitā jānomaina blīves. Tie bija poļu logi, tāpēc pirmajam stāvam izvēlējāmies citu ražotāju.”
Izvērtēt un plānot
Kvalitatīvi un pareizi veikta logu nomaiņa noteikti uzlabos labsajūtas un komforta līmeni mājoklī. Ēka kļūs energoefektīvāka un līdz ar to arī izdevumi par siltumu samazināsies, taču vislabāko rezultātu iegūsiet tad, ja izvērtēsiet visus logu nomaiņas posmus un darīsiet to laikus. Logu ražotāji atgādina, ka ražošanas laiks ir apmēram 3 – 8 nedēļas, atkarībā no izmantotajiem materiāliem un konfigurācijas, bet, tuvojoties rudenim, lai izpildītu pasūtījumu, jāgaida rindā. Iespējams, tieši šis ir īstais laiks sākt rīkoties un nākamo ziemu sagaidīt siltā, omulīgā mājoklī ar jauniem, skaistiem un kvalitatīviem logiem!
