Viens no šādiem piemēriem ir Reinholdu ģimene, kas 2019. gadā Cēsu novada Skujienes pagastā iegādājās ēku ar zināmu vēsturi un laika atstāto nospiedumu.
Taču tas ģimeni nesabaidīja, un viņi pamazām saviem spēkiem un citu palīdzību cenšas mājai piešķirt otro dzīvību.
“Māja agrāk ir bijis krogs, kas atradās un joprojām atrodas pie ceļa, kurš senāk ir bijis galvenais ceļš starp Rīgu un Pēterburgu, kur kungi braukuši atpūsties no ceļa un zirgus padzirdīt – lauku teritorijā, kur svaigāks gaiss. Šo māju izvēlējāmies, jo tā bija liela, un ņemot vērā, ka ģimenē aug četri bērni, tas bija svarīgs aspekts, kā arī ļoti uzrunāja ainaviskā apkārtne un miers,” par savu izvēli stāsta mājas saimniece Inese Reinholde.
Līdz šim mājas atjaunošanā ieguldīti 15 tūkstoši
Ievācoties mājoklī, ģimene uzreiz nomainīja logus un grīdas. Mainot grīdas, vienlaikus tika izbūvēts ūdens siltumsūknis un siltās grīdas, ka ļauj būtiski samazināt enerģijas patēriņu un nodrošina vienmērīgu siltuma cirkulāciju visā mājā. Ūdeni ģimene ņem no akas, un tieši no turienes arī tiek nodrošināta ūdens cirkulācija siltumsūknim. Pārējie apdares darbi notiek pamazām – soli pa solītim.
Inese stāsta, ka līdz šim mājas atjaunošanā ieguldīti 15 tūkstoši eiro, un tie tērēti apzināti ar mērķi primāri uzlabot mājas energoefektivitāti. Protams, arī santehnikas atjaunošanā un citos darbos, lai ģimene varētu jaunajā – vecajā īpašumā justies labi.
Tā šobrīd ģimene apdzīvo mājas pirmo stāvu, taču lieli plāni ēkas uzlabošanai ir arī priekšdienām: “Mums priekšā vēl ēkas otrā stāva atjaunošana, kur plānota ventilācijas sistēmas izbūve, jumta nomaiņa, kā arī ēkas apdare,” stāsta Inese.
Savu 1880. gadā celto māju Reinholdu ģimene cenšas atjaunot pašu spēkiem. Protams, ir lietas, ko paši nespēj un ir drošāk piesaistīt meistarus, taču, ja ir apņēmība un laiks, Inese norāda, ir arī varēšana.
Ar ko rēķināties, iegādājoties atjaunojamu īpašumu reģionā?
Lai arī īpašumi laukos kļūst arvien vilinošāki, nereti tie mēdz būt maldīgi pievilcīgi – iegādājoties lielus īpašumus vai īpašumus ar vēsturi, riskējam kļūt arī par finanšu ziņā ļoti ietilpīga investīciju projekta īpašniekiem. Reinholdu ģimenes vienīgais pārsteigums, iegādājoties savu mājokli, bija peļu izgrauztā dēļu grīda un šo dzīvnieku izveidotā pasaule, taču ne visiem šādi veicas.
“Iegādājoties jebkuru īpašumu – vai tas būtu dzīvoklis, privātmāja Rīgā vai laukos –, jāatceras, ka pirkuma summa nav vienīgais, ar ko jārēķinās. Būtiskākais ir apzināt, cik lielas investīcijas bez pirkuma summas vēl nepieciešamas, lai izraudzītajā mājoklī varētu sākt dzīvot. Lauku īpašumos noteikti jāpārbauda, piemēram, vai mājai netek jumts, vai ir visas nepieciešamās inženiertīklu komunikācijas un vai laika zobs nav sagrauzis kādu no nesošajām koka konstrukcijām. "
"Jāuzsver, ka ar netrenētu aci to var arī nepamanīt, tāpēc vislabāk šādos gadījumos piesaistīt profesionālu būvekspertu, kurš spēs novērtēt ēkas tehnisko stāvokli un sastādīs nepieciešamo remontdarbu tāmi. Tas ir ļoti būtiski, jo nereti visu papildu izdevumu summa mājokļa remontam un labiekārtošanai, var būt līdzvērtīga paša īpašuma cenai,” stāsta Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs.
Kopumā ikvienam, kurš lolo sapni par īpašumu ārpus pilsētas, rūpīgi jāizvērtē visi ieguldījumi, ko prasa lauku māja, un jārēķinās ar starpību, kas veidojas starp iegādes un remonta izmaksām un to cenu, par kādu šo īpašumu vajadzības gadījumā varētu pārdot. Tas noteiks, cik lielu līdzfinansējumu noskatītā īpašuma iegādē varēs piešķirt banka un cik lieli ieguldījumi būs nepieciešami pašam.
