Citu ceļu ar mājas atjaunošanu Liepājā cenšas iet Mārtiņš Beltēns. Viņš primāri ķēries klāt darbiem, kas būtiski uzlabos mājas energoefektivitāti, tādējādi samazinot tās uzturēšanas izmaksas un paaugstinot nākotnes vērtību.
Mārtiņa ikdiena līdz šim pārsvarā aizritēja mājās Piņķos, taču pēkšņs tēta zaudējums pagājušajā gadā pamudināja ieguldīt dzimtas īpašuma atjaunošanā Liepājā, kur Mārtiņš ar ģimeni bieži pavada savas brīvdienas un pandēmijas laikā arī darba dienas, un kur aizvien dzīvo viņa mamma.
“Līdz šim mājā tika veikti dažādi uzlabošanas darbi, tostarp jumta nomaiņa un fasādes siltināšana, ko bija paveicis mans tētis. Tāpēc es turpināju iesākto ceļu energoefektivitātes uzlabošanā, izbūvējot jaunu apkures sistēmu. Tā rezultātā ceru samazināt izmaksas par apkuri vismaz uz pusi. Tāpat esmu uzsācis darbus divās istabās, siltinot sienas un grīdas, lai labāk noturētu siltumu. Šādā ceļā soli pa solim ir plāns atjaunot visu māju,” stāsta Mārtiņš Beltēns.
Darbu plāns sastādīts rūpīgi pārdomātā tabulā
Mārtiņš darbu plānošanai piegājis ļoti pārdomāti: “Secība un plāns tika sastādīts, veicot prioritāšu izvērtēšanu un rūpīgus aprēķinus Excel, kur saliku savu finanšu plūsmu, samazināju savus tēriņus, kā arī aptuveni aprēķināju materiāla un darba spēka izmaksas. Mēģināju saprast, ko vēlos panākt īstermiņā un ilgtermiņā.”
Mārtiņš ir iecerējis, ka pēc pilnīgas ēkas atjaunošanas, tā būs mūsdienīga un energoefektīva māja, kam ir zemas uzturēšanas izmaksas un kur viņa ģimene gribēs pavadīt brīvdienas. Savukārt, ja pienāktu tāda situācija, kad ēku būtu nepieciešams pārdot, tās tirgus vērtība būs ievērojami augstāka, nekā tagad.
Viņš atzīmē, ka visus darbus, cik vien spēj, dara pašu spēkiem un ar savu finansējumu. Tāpēc izaicinājums, protams, ir būvniecības izmaksu kāpums. “Ja ziemā viena 22m OSB plāksne grīdai maksāja apmēram 22 eiro, tad šobrīd lētākā cena, ko atradu, bija 57 eiro.”
Swedbank galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, skaidrojot situāciju saistībā ar koksnes cenām, norāda: “Aprīlī koksnes produkcijai cenas bija par vairāk nekā ceturto daļu (25,3%) augstākas nekā pirms gada, un maijā domājams, ka tās bijušas vēl augstākas. Šobrīd pasaules tirgos koksnes cena gan krītas, taču tā joprojām ir un visticamāk arī vidējā termiņā saglabāsies virs pirms-pandēmijas līmeņa. To veicinās arvien jaunas vides prasības, kā rezultātā koksnes izmantošana jaunu ēku būvniecībā nākotnē tikai palielināsies.”
Cik reāli ir darbus veikt pašam?
Bieži vien, domājot par kādiem būvniecības darbiem, nospriežam, ka lētāk būs darīt pašiem, nekā pieaicināt kādu būvnieku. Arī Mārtiņš piekrīt, ka atsevišķas lietas noteikti var darīt pats, un tas būs lētāk, bet prasīs daudz laika un enerģijas. Viņaprāt, ir ļoti kritiski jāspēj novērtēt savas spējas, pirms ķerties klāt kādiem darbiem.
“Bez pieredzes pats varu veikt “melnos darbus”, bet jaunu sienu, griestu veidošanu, apkures ievilkšanu un tamlīdzīgus darbus gan atstāju profesionāļu ziņā. Tāpat ļoti vērtīgi, ja ir kāds jomas eksperts, ar ko var pakonsultēties par veicamajiem darbiem un izmaksām. Man palaimējies, ka šajā jomā zinošs ir mans brālis, kas neliedz padomu, kad un ko labāk veikt. Piemēram, es pats gribēju mainīt sētu - nojaucu veco un domāju, ka salikšu jauno, jo kas tad tur salikt stabiņus un sastiprināt žogu. Taču, kad ir jāsāk stabiņi betonēt, jāsaliek precīzos atstatumos, jāmetina klāt armatūras stieņi pamatos, jāveido vienādā augstumā uz nelīdzenas zemes, tad saproti, ka, ja gribi kvalitāti, tad labāk to uzticēt profesionāļiem. Tā 20m žoga pilnīga uzstādīšana man izmaksāja vien ap 350 eiro par darbu, bet pats žogs 300 eiro,” stāsta Mārtiņš.
Viņš arī uzsver: “Pirms pērciet, domājiet, izpētiet, salīdziniet un tikai tad izdariet izvēli.” Viņš ir vairākkārt saskāries ar situāciju, kad rūpīgi izpētot piedāvājumu un cenas, ir izdevies rast ietaupījumu ne tikai desmitu, bet pat simts eiro apmērā.
Ar kādiem ēkas atjaunošanas darbiem sākt, lai tie nestu lielāko ieguvumu?
Swedbank būveksperts Gatis Pūcītis norāda, ka, ēkas uzlabošanu var veikt pakāpeniski, nebūt tam neatvēlot ļoti lielu budžetu. “Domājot par ēkas atjaunošanu, būtu ieteicams primāri apsvērt logu nomaiņu, fasādes un jumta/pārseguma siltināšanu un siltummezgla pārbūvi. Tieši siltināšanas darbi, kā arī logu un durvju nomaiņa būtu jāapsver, ja mājokļa renovācijai atvēlētais budžets ir ierobežots. Šie energoefektivitātes pasākumi visbiežāk nes lielāko ietaupījumi. Līdz ar to būs iespēja ātrāk atgūt ieguldīto naudu, nepārmaksājot par ēkas uzturēšanu.”
Kopumā, plānojot un domājot par ēkas atjaunošanu, tostarp energoefektivitātes pasākumiem, vienmēr ieteicams aprēķināt ekonomisko pusi – kad un vai vispār veicamais darbs atmaksāsies un sniegs plānoto rezultātu un ietaupījumu.
Energoefektivitāte nav modes lieta, bet gan praktiska vajadzība vides ilgtspējas, dzīves līmeņa un dārdzības kontekstā.
Mājoklim ir jākalpo cilvēkiem, ne otrādi, tāpēc “zaļās” mājas, kas spēj pašas ražot elektroenerģiju, kontrolēt tās patēriņu, nodrošināt labvēlīgu iekšējo klimatu dzīvošanai, vienlaikus paredzot zemas uzturēšanas izmaksas, būs jaunais normālais jau tuvākajā laikā.