Uz ko skatīsies potenciālie naudas devēji? Tieši par šo jautājumu parasti uztraucas jaunie uzņēmēji, kuri savu ideju ietērpuši produktā vai pakalpojumā un tagad meklē naudu tā palaišanai tirgū. Padomus, kādi mājas darbi jāveic pirms došanās naudas meklējumos, sniedz investīciju fonda „FlyCap” partneris Jānis Liepiņš.
Izpēti apkārtni
-
Kurš dara to pašu vai kaut ko līdzīgu?
Pētījums, kurš skaidri parāda, kāda ir jaunā produkta vai pakalpojuma vieta jau esošajā tirgū, būs pirmais mājas darbs, kas ļoti rūpīgi būtu jāveic pirms naudas meklējumiem. Jānis Liepiņš min, ka ļoti bieži uzņēmumu pārstāvji ierodas ar pārliecību, ka viņu piedāvātais produkts ir unikāls. „Var garantēt, ka 99% gadījumu pēc kārtīgas izpētes atklāsies, ka kāds jau to dara sen un dara veiksmīgi. Tad mums ir jājautā – ar ko tu atšķirsies, ar ko būsi labāks?” savos novērojumos dalās „FlyCap” pārstāvis.
- Kur dara to pašu?
Nepietiek ar to, ka šāda produkta vai pakalpojuma nav Latvijā un pat Baltijā, mūsdienu atvērtajā pasaulē tā nav īpaši būtiska priekšrocība.
„Mūsdienās biznesam, it īpaši, ja tas ir Latvijas „start-up” uzņēmumu iecienītais IT sektors, robežu nav. Tu nevari skatīties tikai uz to, kas notiek Baltijā. Tev ir jāskatās uz to, kas notiek pasaulē,” norāda Jānis Liepiņš.
Problēma, kura tiek atrisināta
- Ko risina tavs produkts?
„Liela daļa veiksmes stāstu jau nav par to, ka cilvēki kaut ko ir izdomājuši no jauna. Lielākoties tie ir stāsti par to, ka cilvēki ir saskatījuši, kā būtiski var uzlabot kādu jau esošu lietu vai pakalpojumu,” atgādina Jānis Liepiņš. Tāpēc tieši šis – kādu problēmu risina jūsuprodukts vai pakalpojums – būs galvenais jautājums, uz kuru atbildi gaidīs potenciālie naudas devēji.
- Kur tavu produktu var pārdot?
Latvijas tirgus ir mazs, un iedzīvotāju maksātspēja nav no tām augstākajām. Tieši tāpēc potenciālie naudas devēji jau pašā sākumā grib redzēt mērogu. Sākt visbiežāk ir vērts vien tad, ja produkts un pakalpojums ir pārdodams arī ārpus Latvijas robežām. „No pirmās dienas, kad domā par jaunu produktu vai pakalpojumu, vienlaikus ir jādomā, vai to kāds pirks, piemēram, Zviedrijā,” uzsver „FlyCap” partneris, piebilstot, ka lielos tirgos ir arī lielāka varbūtība savu preci pārdot. „Piektajam nepatiks, desmitajam nepatiks, bet piecdesmitais nopirks! Ja ir lielāka cilvēku masa, tad ir arī daudz lielākas iespējas sasniegt nepieciešamo klientu apmēru.”
Testē jau tagad
- Vai tu to pirktu?
Jānis Liepiņš iesaka jau laikus sākt pārbaudīt tirgus pieprasījumu. „Piemēram, ja tas ir produkts vai pakalpojums uzņēmumiem, tad atrodiet desmit kontaktus un, ja vismaz pusei jūsu piedāvājums interesē, ejiet uz priekšu! Ja interesi izrāda tikai viens vai divi, tas visdrīzāk nozīmē, ka jāmeklē cits risinājums.”
Labs tests ir arī savas idejas prezentēšana tā sauktajiem akseleratoriem, kuri palīdz „start-up” uzņēmumiem. Ja to komandas idejai notic, tātad tai ir perspektīvas.
- Vai tu jau par to maksātu naudu?
Vēl nopietnāks tests, turklāt ar iespēju tikt pie reālas naudas, ir piedalīšanās pūļa finansējuma platformās, no kurām zināmākās ir „Kickstarter” un „Indiegogo”. Tiesa, kampaņa tajās maksās no 50 līdz pat 100 tūkstošiem ASV dolāru, jo, lai jūs plašajā piedāvājumu klāstā pamanītu, ir nepieciešams labs video un PR aktivitātes. Latvijā ir veiksmīgi piemēri – „Airdog” šādā veidā savāca 1,3 miljonus ASV dolāru, tējkanna „Miito” – 800 tūkstošus ASV dolāru. Tomēr ir jārēķinās, ka var arī neveikties, – netrūkst arī šādu piemēru.
Zinoša komanda
- Vai tu zini, ko dari?
Jānis Liepiņš uzsver, ka jauno uzņēmumu komandās nevajag pārspīlēt ar visu veidu speciālistiem, jo gan juridiskos, gan citus pakalpojumus var iegādāties arī kā ārpakalpojumus. Taču bez vienas lietas gan neiztikt. Naudas devēji pilnīgi noteikti grib redzēt cilvēkus, kuriem ne tikai ir ideja, bet kuri arī orientējas konkrētajā ekonomikas sektorā.
„Mums ļoti patīk tā saucamie „spin off” uzņēmumi. Tie ir cilvēki, kas piecus sešus gadus ir bijuši algoti darbinieki kādā no konkrētā sektora kompānijām un tad nolemj veidot paši savu uzņēmumu, redzot, ko šajā jomā var darīt labāk. Tieši šādi projekti ļoti bieži ir veiksmīgi,” uzsver Jānis Liepiņš.
Viņš piebilst, ka šāda tipa uzņēmumiem jau ir izpratne par konkrētā sektora īpatnībām, kā arī potenciālo sadarbības partneru un piegādātāju kontakti. Tieši tādā veidā ir sācies, piemēram, būvmateriālu veikalu tīkls „Depo” un saldētās maizes ražotājs „Canelle Bakery”.
Bilance pret ideju
- Vai ar savu ideju spēj aizraut?
Investīciju fondi un riska kapitālisti atšķirībā no bankām skrupulozi nepētīs jauno uzņēmumu bilanci un to, vai tiem ir ieķīlājami aktīvi. Tomēr pretī būs jāliek spēja ar savu ideju aizraut un likt tai noticēt arī citiem. „Mēs skatāmies, vai mums patīk atnākušie cilvēki. Kad es saku „patīk”, tad tieši tik vienkārši tas arī ir, jo labi cilvēki var labi attīstīt arī viduvēju produktu, bet viduvēji cilvēki var nogremdēt labu ideju,” uzsver „FlyCap” pārstāvis. Tieši tāpēc tiek vērtēts idejas un to īstenotāju potenciāls, pirmie klienti, kā arī precīzs redzējums, kā iet tālāk.
Nenokārt degunu un būt aktīvam
Ir jābūt aktīvam un visur sava ideja ir jāprezentē, – iesaka Jānis Liepiņš. „Mēs pie sevis redzam vismaz 90% no jaunajiem projektiem. Lielai daļai mēs nenoticam un naudu neiedodam, bet ir jārēķinās, ka katram investoram ir savs subjektīvais viedoklis par to, kā attīstīsies viena vai otra nozare, vai pretī sēž īstie cilvēki. Bet mēs ļoti labi redzam, ka tie, kuri ir aktīvi un nenokar degunu pēc pirmajiem atteikumiem, beigās investorus piesaista,” stāsta „FlyCap” pārstāvis. Kā pēdējo šādu neatlaidīgas darbības piemēru viņš min e-grāmatu abonēšanas uzņēmumu „Fabula”, kurš pēc ilgiem investoru meklējumiem Latvijā tādus ir atradis Somijā.
„Galvenais ir būt aktīvam, tad kāds tevi pamanīs,” rezumē Jānis Liepiņš.
