Neviens nespiedīs lasīt izzinošus rakstus, minēt krustvārdu mīklas un lauzīt galvu par testiem ar viltīgiem jautājumiem. Bet, izrādās, tieši šādas mazliet āķīgas izklaides ir ļoti vērtīgas – tās rosina smadzeņu darbību.
Kā izmērīt prātu
Ap 19. un 20. gadsimtu miju zinātnieki sāka pētīt, kāpēc pastāv atšķirība starp cilvēku garīgajām spējām un kā tās izvērtēt. Sākumā tika uzskatīts, ka intelekts ir tieši atkarīgs no smadzeņu masas. Tomēr atklājās, ka ar salīdzinoši nelielām smadzenēm var radīt ģeniālus literārus darbus, bet apjomā iespaidīgas pelēkās vielas īpašnieki bieži vien ne ar kādām dotībām un zināšanām neizceļas.
Francūzis Alfrēds Binē pirmais izteica viedokli, ka cilvēku garīgās spējas var izmērīt ar speciāliem testiem. Pirmais intelekta jeb IQ tests tika izstrādāts 1905. gadā. Pētot neskaitāmus izpildītus testus, 1927. gadā radās ideja, ka pastāv īpaša smadzeņu mentālā enerģija. Jo vairāk cilvēkam tās ir, jo labāk viņš spēj risināt ne tikai prāta uzdevumus, bet arī tikt galā ar dažādām dzīves situācijām. Un – kas ir pats galvenais – jo vairāk smadzenes tiek nodarbinātas, jo lielāka ir to mentālā enerģija.
Pirmā krustvārdu mīkla
1913.gada 21. decembrī avīzes „The New York World” svētdienas pielikumā tika publicēta pasaules vēsturē pirmā krustvārdu mīkla, kas sastāvēja no 32 vārdiem. Tās autors bija britu žurnālists Artūrs Vinns, kuru jau bērnībā sajūsmināja spēles ar vārdu minēšanu. Vispirms Artūrs savu izgudrojumu parādīja kolēģiem, taču viņiem nepatika. „Mēģināts nav zaudēts” – šīs domas vadīts, žurnālists vārdu rūtis, ko bija sakārtojis romba formā, nosūtīja uz avīzi Ņujorkā, un mīkla uzreiz tika publicēta. Jau pēc neilga laika krustvārdu mīklas iekaroja popularitāti neskaitāmās amerikāņu un vēlāk arī eiropiešu avīzēs.
Prāta spēles ienāk TV
Savukārt arhitekts Alfrēds Mošers Bats, jaunizgudrotās krustvārdu mīklas attīstot tālāk, 1930. gadā radīja galda spēli „Scrable” („drudžaini meklēt” – angļu val.). Tās noteikumi ir vienkārši – uz spēles laukuma jāveido arvien jauni vārdi, izmantojot kaut vienu burtu no jau esošajiem. Pakāpeniski šī spēle tapa megapopulāra, un 1984. gadā TV tīkls NBC pat izveidoja ikdienas šovu, kas ar augstiem reitingiem tika demonstrēts desmit gadus. „Scrable” sasniedza arī Padomju Savienību, kur tā tika nošpikota un tirgota ar nosaukumu „Erudīts”. Šobrīd Latvijā „Scrable” oriģinālversija ir viena no pirktākajām galda spēlēm. Savukārt tās autors, būdams 92 gadus vecs, 1991. gadā piedzīvoja īstu triumfu – tika sarīkots „Scrable” pasaules čempionāts.
Dubults ieguvums
No prāta spēlēm un treniņiem būtībā var gūt dubultu labumu. Nesen zinātnieki atspēkojuši stereotipisko pieņēmumu, ka domāšanas asums un atmiņa vecumdienās neatgriezeniski pasliktinās. Atklājies, ka neironu veidošanās noteiktos smadzeņu apgabalos turpinās visu mūžu. Tas nozīmē, ka arī 90 gados ir iespējams saglabāt spriganu prātu un apskaužamu atmiņu. Ir tikai viens nosacījums – prāts, lai tas nezaudētu formu, jāvingrina sistemātiski. Saglabājot interesi par dzīvi, apkārtējiem un jaunām zināšanām, cilvēks var būt enerģisks un jauns visplašākajā šī vārda nozīmē.
Latvijas Gudrinieki
Dažādas galda spēles, tajā skaitā „Scrable”, labprāt kopā ar draugiem un ģimeni uzspēlē arī Ivo Krumholcs – vēsturnieks un dažādu konkursu eksperts. Viņa pārziņā teju divdesmit gadus ir jautājumu sastādīšana spēlēm, kuras iecienījuši Latvijas erudīti – „Lieliskais piecinieks”, „Prāta banka”, „Eiropēdija”. Viņš atzīst, ka prāta spēles lielākoties saista vidēja gadagājuma ļaudis, lai gan netrūkstot ļoti cienījamu senioru, kas nāk uz radio studiju un visas valsts priekšā cīnās par uzvarētāja godu: „Cik atceros, vecākais bija liliju selekcionārs Jānis Vasarājs. Kad piedalījās spēlē, viņam bija jau pāri astoņdesmit. Selekcionārs ir dzimis 1922. gadā, un viņš tiešām veiksmīgi startēja „Lieliskajā pieciniekā”.”
VAI JŪS ZINĀJĀT, KA
-
Zinātnieki pierādījuši, ka intelekta spējas nav atkarīgas no smadzeņu masas. Tomēr ir interesanti, ka krievu rakstnieka Turgeņeva smadzenes svēra 2,4 kg, bet vācu filozofa Kanta – tikai 700 g.
-
Ir pierādīts, ka, spēlējot datorspēli „Tetris”, vairākos smadzeņu rajonos pieaug pelēkās masas biezums (līdz pat 2 mm), kas savukārt nodrošina labākas uztveres spējas.
-
Atmiņai, gluži kā maziem bērniem, patīk rotaļas, un tai pietiek ar vienu spēlētāju – pašai sevi. Piemēram, lai atcerētos kādu sarežģītu svešvārdu, to vēlams sadalīt zilbēs un ielikt tīkamā ritmā, skaitot kā pantiņu.
