Māja

Dzīvo zaļi — kā atbrīvoties no būvgružiem un veca ledusskapja?

Zaļais dzīvesveids var būt gan pārliecība, gan modīgs untums.

Vienam tas šķiet stilīgi, cits domā par savu bērnu un aiznākamo paaudžu nākotni, bet cik viegli ir mūsdienās dzīvot dabai draudzīgi? Tas ir komplicēts un komplekss pasākums, bet sāksim ar vienkāršāko – kā atbrīvoties no atkritumiem, saudzējot vidi?

Uzreiz jāteic, ka Latvija nebūt nav pati ļaunākā vieta uz pasaules, ja mēs runājam par dabas piesārņošanu.  Tiesa gan, tas lielā mērā ir tāpēc, ka mums ir tikai viena liela pilsēta, nav īpaši attīstīta rūpniecība un liela daļa cilvēku bērnībā ir apmācīti izmantot atkritumu urnas. No otras puses – mežos izgāztās atkritumu kravas un Lielo talku bagātīgā raža nav nekāda siena kaudzē noslēpusies adatiņa. Kāpēc cilvēki ved atkritumus uz mežu? Vai ir alternatīvas?

Kur izvest būvgružus?

Uz šiem jautājumiem atbildes jāmeklē reģiona kontekstā, jo katra pašvaldība nodrošina atšķirīgas iespējas atbrīvoties no liekā. Piemēram, esat veikuši remontu un jāizmet vecās grīdas, apmetuma atlūzas, vadi utt. Ir divas iespējas – vai nu īrēt konteineru, vai arī no atkritumiem atbrīvoties pašiem.

Konteineru nomas pakalpojumus piedāvā vairākas firmas. Pakalpojums paredz tukša konteinera novietošanu pie jūsu mājas un pilnā nogādāšanu, visticamāk, uz izgāztuvi. Saprotams, ka maksa par izgāztuves pakalpojumiem ir iekļauta cenā, tāpēc, ja kāds piedāvā pārspīlēti zemu cenu, visticamāk, viņam padomā ir kāda cita alternatīva oficiālajai izgāztuvei un nav izslēgts, ka ar saviem būvgružiem sastapsieties vēlreiz, mežā sēņojot.

Maksa par konteineru atkarīga no tā izmēra un nomas laika. Par nelielu konteineru ar 2,5 tonnu ietilpību būs jāmaksā apmēram 100–120 eiro, bet par prāvāko, kurā var ietilpt 18 tonnas, 380–400 eiro. Summa var likties liela, bet, ja vedīsiet būvgružus uz Getliņu izgāztuvi paši ar savu transportu, samaksāsiet 70 eiro par katru tonnu.  

Tātad mazākas kravas, kuras var ietilpināt, piemēram, vieglā auto piekabē, izdevīgāk vest pašiem, bet, ja esat “saražojuši” vismaz pāris tonnu, konteiners izmaksās lētāk un arī kreņķu mazāk.

Vienīgā Rīgas apkaimes izgāztuve ir pieejama tikai darbdienās no 7.00 līdz 17.00. Jāņem vērā arī tas, ka ir dažādi atkritumi, kurus šeit nemaz nevar nodot, jāizmanto šķirojamo atkritumu laukums. Tās ir auto riepas, azbestu saturoši būvgruži, piemēram, vecs šīferis, elektronika, medikamenti, sadzīves ķīmija utt. Pats process ir vienkāršs – pirms iebraukšanas jānosveras un jāpiereģistrējas, bet izbraucot dispečers nomēra svara starpību un pasaka, cik jāmaksā. Pakalpojums noteikti būs noderīgs tiem, kas reizi gadā vienkārši izmet lieko, – simts kilogrami gružu izmaksās vien 7 eiro. Turklāt tiem, kam garšo Getliņu tomāti, turpat ir veikals, kurā tos var nopirkt par krietni zemāku cenu nekā citur.

Stikls, plastmasa, riepas…

Atkritumu šķirošana ir viens no pirmajiem soļiem, ko cilvēks sper, domājot, kā dzīvot videi draudzīgāk. Saprotams, ka atšķiras mūsu iespējas šķirot, arī depozītu sistēma, kurai vajadzētu sakārtot vismaz daļu šīs problēmas, iestrēgusi strīdu, interešu lobēšanas un neuzņēmības labirintos, tomēr iespējas ir, tās tikai jāgrib izmantot.

Runājot par piesārņotajiem mežiem, tajos nereti var sastapt arī kādu vecu ledusskapi vai televizoru. Par cilvēkiem, kas tos izmetuši, mēs skaidri zinām divas lietas – viņi noteikti nav dabai draudzīgi un viņi nezina, ka lietotu sadzīves tehniku bez maksas savāks un aizvedīs kāda no vides apsaimniekošanas kompānijām, kuras viegli palīdzēs atrast Google. Ierakstiet meklētājā lietotas sadzīves tehnikas izvešana un zvaniet vai rakstiet vēstules. Parasti tas notiks pāris dienu laikā, bet, ja nevēlaties gaidīt, varat izvēlēties kādu no savākšanas punktiem un aizvest paši .

Stikla, plastmasas, koka atkritumus, pat vienu riepu komplektu gadā bez maksas var nodot Rumbulas šķirošanas laukumā Getliņu ielā 5 vai arī var izvēlēties kādu citu punktu plastmasai  vai citiem atkritumu veidiem vietnē atkritumi.lv.

Sarežģītākais no uzdevumiem ir tieši plastmasas šķirošana – pirmkārt, tā ir vislielākā vides problēma, otrkārt, ne visu plastmasu var pārstrādāt arī pēc šķirošanas, tāpēc ir jāzina, kuru šķirot, bet kuru diemžēl nāksies pievienot parastajiem sadzīves atkritumiem. Vienkāršākais veids, kā to saprast, ir vizuāla pārbaude – caurspīdīga vai balta viendabīga plastmasa bez krāsu un citu materiālu piejaukumiem derēs otrreizējai pārstrādei. Tomēr drošāk ir iepazīties ar iepakojuma marķējumu. Plastmasas konteinerā droši var likt PET 1 – tradicionālās ūdens pudeles un tamlīdzīgs iepakojums, HDPE 2 − parasti kečupa vai šampūna pudeles, PVC 3 – plēves maisiņi un siltumnīcu plēve, LDPE 4 jeb zema blīvuma polietilēns – burku plastmasas vāciņi un čaukstošie maizes maisiņi, PP 5 jeb polipropilēns  – plastmasas kārbiņas, kurās liek ēdienu.

Savukārt tajos nevajadzētu mest polistirolu (PS 6) – vienreizlietojamos pārtikas traukus, kā arī citus polimērus (apzīmēti ar ciparu 7) un  iesaiņojumu, kurā bijusi trekna pārtika, piemēram, eļļas pudeles, margarīna, krējuma un jogurta trauciņus un čipsu paciņas.

Arī šķirojot stiklu, jāpievērš uzmanība, kas bijis pudelē – nevajadzētu stikla konteinerā mest ar naftu vai tās produktiem piepildītas pudeles vai māla vāzes.

Šķirotos atkritumus rūpnīcā šķiro vēlreiz, tāpēc, ja šaubāties par kādu konkrētu iepakojumu, uzticieties speciālistiem – viņi zinās, ko darīt. Tātad – lieciet to pie šķirojamajiem atkritumiem, un, iespējams, jūsu maisiņš vai pudele izglābs kādai kaijai vai pelei dzīvību. Putni un dzīvnieki nereti iet bojā no bada, jo norīts plastmasas maisiņš, kas neļauj sagremot barību, nožņaudzas, sapinoties makšķerauklās, vai mazākie zvēriņi, neprotot izrāpot no kādas kolas pudeles, kurā saoduši cukuru.