Kādus zaļos risinājumus iekļaut mājas būvniecībā - iesaka arhitekts

Mājokļa energoefektivitāte ir tikai viens no aspektiem, kas nodrošina dzīves kvalitāti un rūpes par vidi, tāpēc vēl pirms mājas būvniecības ir vērts ņemt vērā vairākus ilgtspējas aspektus.

Arhitektu biroja “GAISS” līdzdibinātājs un arhitekts Kārlis Melzobs dalās redzējumā, kas ir ilgtspējīga māja, kā arī sniedz padomus, ko ņemt vērā jau plānojot savu mājas būvniecību, lai tā ne tikai atbilstu pašreizējām būvniecības prasībām, bet arī uzlabotu dzīves kvalitāti vēl ilgi pēc projekta pabeigšanas.

Kas ir ilgtspējīga māja?

Runājot par “zaļo” vai “ekoloģisko” būvniecību, pirmkārt jāvienojas, ko ar šiem jēdzieniem saprotam. Piemēram, māja ar apzaļumotu fasādi neapšaubāmi izskatīsies “zaļi”, taču, ja domājam par ilgtspējas mērķi kā globālu Zemes resursu patēriņa samazināšanu, tad, ļoti iespējams, ka šī apzaļumotā fasāde un tās uzturēšana patiesībā var izrādīties kas gluži pretējs - papildus patēriņš.

Latvijas likumdošanā pašlaik tiek izvirzītas prasības jaunbūvēm un pārbūvēm attiecībā uz maksimāli pieļaujamo enerģijas patēriņu apkurei, karstā ūdens apgādei, ventilācijai, dzesēšanai - ēku energoefektivitātei. Likumsakarīgi, ka šajā ziņā arī vistiešāk redzama attīstība - šobrīd būvētās privātmājas uz kvadrātmetru patērē pat 2 līdz 3 reizes mazāk enerģijas, nekā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados būvētās ēkas.

Tomēr, lai spriestu, vai energoefektivitātes prasību ievērošana ir samazinājusi reālo enerģijas patēriņu uz iemītnieku, būtu nepieciešams pētījums par to, kā mainījusies apdzīvojamā platība un dzīves ieradumi - iespējams, dzīvojam plašākās un siltāk apkurinātās telpās, un gala “bilance” palikusi nemainīga. Tāpēc globālām pārmaiņām būs nepieciešamas arī pārmaiņas mūsu vērtību sistēmā - mums jāplāno un jālieto ēkas un pilsētas kā daļa no lielākas sistēmas, kas būtu spējīga sevi arvien atjaunot.

Ko ņemt vērā plānošanas procesā?

  • Mājas platība

Visefektīvāk vienmēr ir pēc iespējas izmantot jau esošus resursus - ja savām vajadzībām var pielāgot kādu jau esošu ēku vai ēkas daļu. Ja nolemts par labu jaunai būvniecībai, tad rūpīgi jāizvērtē, cik liela māja vajadzīga. Ja pirms 10-20 gadiem privātmājas platības “standarts” bija 180-200m2, tad šobrīd arvien biežāk cilvēki nonāk pie apziņas, ka, piemēram, 4 cilvēku ģimenei pilnīgi pietiek ar 100-120m2 dzīvojamo platību, ņemot vērā arī to, ka mājinieku skaits laika gaitā var samazināties. Mājas izmērs tieši atspoguļos tās kopējo enerģijas patēriņu.

Domājot par mājas plānojumu ģimenei ar bērniem, jāpatur prātā, ka bērni gadu gaitā izaugs un pārcelsies uz dzīvi citur. Līdz ar to bērnistabas var kādā brīdī palikt tukšas, kas būs lieka apkurināma un uzturama platība. Ja vien vecāki mājvietu nemaina, tad šīm istabām būs jāatrod cits pielietojums, un, iespējams, labākais risinājums ir bērnistabas jau sākotnēji neplānot pārmērīgi lielas.

  • Mājas novietojums un plānojums

Domājot par energoefektīviem risinājumiem, pirmais rīks arhitekta klāstā ir ģeometrija - ēkas novietojums, telpu konfigurācija, logu izkārtojums attiecībā pret debespusēm, efektīvs ēkas plānojums. Logi dienvidu pusē kalpo kā siltuma avots, izmantojot saules enerģiju, turpretī logi ziemeļos rada lielākos siltuma zudumus. Izvietojot logus dienvidos, tiem jānodrošina ārēja noēnojuma iespēja (jumta pārkare, slēģi, žalūzijas), kas pasargā pret pārkaršanu vasarā. Tādējādi ar ēkas plānojumu vien jau ir iespējams taupīt enerģijas resursus, vēl neķeroties pie investīcijām tehnoloģijās. Tālākie instrumenti ir laba norobežojošo konstrukciju siltumizolācija (sienas, logi, jumts, pamati), ēkas konstrukciju blīvums jeb gaisnecaurlaidība, efektīva apkures sistēma, ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu.

  • Mājas pilnais dzīves cikls

Jāpatur prātā, ka energoefektivitātes kritēriji vērtē ēkas sniegumu tikai tās ekspluatācijas laikā un neņem vērā tās pilno dzīves ciklu - būvniecību, uzturēšanu, pārbūves, nojaukšanu - kas veido būtisku daļu no katras ēkas kopējā “nospieduma” vidē. Piemēram, lai uzbūvētu energoefektīvu māju no dzelzsbetona, būvniecības procesā tiks radīts nesalīdzināmi vairāk oglekļa dioksīda (CO2) izmešu kā tad, ja šādu pašu ēku būvētu no koka. Protams, katram materiālam vai tehnoloģijai ir savs pielietojums, tomēr pilna dzīves cikla vērtēšana liek meklēt piemērotāko risinājumu. Nīderlande bija pirmā valsts pasaulē, kas 2013. gadā noteica obligātu dzīves cikla aprēķinu jaunām ēkām, un tai sekojušas Francija un Ziemeļvalstis. Diezgan droši paredzams, ka tuvākā vai tālākā nākotnē šādas prasības tiks ieviestas arī Latvijā.

Iespējams, aktuālākais ilgtspējīgas būvniecības virziens ir koka pielietošana gan nesošajām konstrukcijām, gan apdarei. Koks ne tikai rada vizuāli patīkamu iespaidu, tīru iekštelpu mikroklimatu lietotājiem, patērē mazāk enerģijas būvniecības procesā, bet, jau kokam augot, fotosintēzes procesā koksnē tiek “ieslēgts” ievērojams daudzums CO2 (1,7kg CO2 uz 1kg koksnes).

Ēkām ideālā gadījumā vajadzētu spēt kalpot gadu simtus, līdz ar to jādomā, kā ēka spēs pielāgoties gan paredzamiem, gan neparedzamiem nākotnes scenārijiem. Piemēram, ja saules kolektorus nav plānots uzstādīt uzreiz, projektējot ēku ir vērts plānot jumtu tā, lai paneļus varētu viegli un efektīvi uzstādīt vēlāk.

Kādus speciālistus piesaistīt ilgtspējīgas mājas plānošanā?

Mājas jaunbūves vai pārbūves projekta izstrādei un saskaņošanai vienmēr jāpiesaista sertificēts arhitekts. Viņš arī būs pirmais informācijas avots pasūtītājam - ar būvniecību ikdienā nesaistītam cilvēkam.

Projekta sastāvā obligāta ir prasība iekļaut arī energosertifikātu - energoefektivitātes aprēķinu, ar kuru pārbauda izvēlēto risinājumu atbilstību normatīviem. Sertifikātu sagatavo energoauditors - speciālists, kurš pārzin tehniskās nianses, un, nepieciešamības gadījumā, norādīs, ja būs vajadzīgi vēl kādi uzlabojumi.

Ja ir vēlme ilgtspējas ziņā “iet tālāk” par Latvijā šobrīd noteiktajiem minimālajiem kritērijiem, tad jāmeklē arhitekts ar padziļinātām zināšanām šajā jomā un kopīgi jānosprauž savi individuālie projekta mērķi. Savukārt, ja ir interese papētīt tēmu loku pašam, tad var sākt ar plašāk pieejamajiem interneta resursiem - piemēram, vadošais dizaina medijs “Dezeen” šogad ar rakstu sēriju “Timber Revolution” viegli uztveramā formā apkopo dažādu ekspertu viedokļus par koksnes potenciālu ilgtspējīgā būvniecībā.

Vai ilgtspējīgie risinājumi atmaksājas?

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi vai alternatīvu enerģijas avotu izbūve pēc būtības ir investīcija. Tās ir izmaksas izbūvējot vai uzstādot, kas sevi atpelna pakāpeniski. Turklāt ieguvums nav tikai finansiāls - kvalitatīvi būvētā ēkā jau no pirmās dienas būs patīkami dzīvot - stabila un vienmērīga temperatūra, laba gaisa apmaiņa un dienasgaismas pieejamība tiešā veidā ietekmē mājinieku labsajūtu.

Iesaka Kārlis Melzobs

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?