Zināms, ka bērni spoguļo vecāku attieksmi un rīcību daudzās jomās, tostarp arī naudas lietās. Tas, kādu pamatu un uztveri bērns apgūs ģimenē, noteiks arī viņa turpmāko attieksmi pret finansēm.
Tāpēc svarīgi, ka vecāki šo jautājumu neignorē, bet iekļauj kā vienu no lietām, kas bērnam jāiemāca, līdzīgi kā galda kultūru vai higiēnu.
Protams, sava artava zināšanu bagātināšanā ir arī skolu videi, tomēr ģimene ir un paliek pirmā un nozīmīgākā pieredzes veidošanas platforma.
Kad un kādā vecumā ar bērnu sākt runāt par naudu?
Kā norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, nav tādā konkrēta brīža – svarīgākais ir darīt to vecumam atbilstošā veidā.
“Sākumā izmantojam rotaļas – spēlējam veikalos, zīmējam, līmējam un tamlīdzīgi. Vēlāk var sākt pamazām veidot izpratni par cipariem, naudas vērtību, iepazīstināt ar monētām, banknotēm un pat maksājumu kartēm. Visefektīvākā būs ikdienas darbību sasaiste, skaidrojot naudas lietas. Nepietiks tikai ar teoriju vien, jo tieši praksē redzot, dzirdot, piedzīvojot rodas visvērtīgākā pieredze. Piemēram, ņemam bērnus līdzi uz veikalu, iesaistām ikdienišķās darbībās un lēmumos."
"Skaidrojam, kāpēc nevar lieki tecināt ūdeni, kāpēc, izejot no istabas, ir jāizslēdz gaisma, kur bankomātā uzrodas nauda, kāpēc veikala pārdevēja nav bagātākais cilvēks uz pasaules (jo visi taču pārdevējiem atdod naudu), kāpēc nevar nopirkt visu, ko gribas, kāda ir atšķirība starp vēlmēm un vajadzībām?” stāsta Evija.
Bērnam ir jāskaidro visas mums pieaugušajiem pašsaprotamās rīcības ar naudu, jo bērni nesaprot, kāpēc mēs, piemēram, varam atļauties iegādāties viena veida saldumus, bet citus ne.
Ļaut bērnam izprast naudas vērtību
Rīcība ar naudu un tās pārdomāta tērēšana ir prasme, kas jāapgūst. Ir svētīgi ļaut bērnam izdarīt savas pirmās izvēles, pieņemt lēmumus, uzņemties atbildību un izprast dažādas sakarības. Tāpat arī pamācoša būs pirmā bankrota piedzīvošana vai nožēla par muļķīgu, impulsīvu vai nevajadzīgu pirkumu. Vecāku lielākais uzdevums ir nodrošināt, ka bērnam ir iespēja šādu pieredzi veidot, un būt klāt ar gudru, iedrošinošu padomu.
Lai atbalstītu un rosinātu vecākus pārrunāt naudas jautājumus ar pirmsskolas vecuma (4-7 gadi) bērniem, Swedbank Finanšu institūts kopā bērnu žurnālu Pikolo ir izstrādājis digitālu darba lapu, ko ikviens var izdrukāt, lai palīdzētu bērniem veidot izpratni par naudas lietām.
-
Spied te un lejupielādē darba lapu
“Ar šīs darba lapas palīdzību bērni var atskatīties uz savu ikdienu un apdomāt - ko varētu darīt gudrāk, veselīgāk, dabai draudzīgāk un kā tērēt mazāk naudas jeb tērēt gudrāk. Savukārt vecākiem aicinājums šos uzdevumus ar bērniem pārrunāt,” atzīmē Evija Kropa.
Piemēram, liekot aizdomāties par to, kas bērnam garšo brokastīs, vecāki var bērnam izskaidrot, cik daudz naudiņas nedēļā vai mēnesī tam ir nepieciešams. Tāpat, pārrunājot dažādas rotaļu iespējas, varam izskaidrot, kāpēc nevaram atļauties, katru reizi ieejot veikalā, iegādāties jaunu rotaļlietu un vai tas vispār maz ir nepieciešams, jo apkārt ir pieejami daudzi resursi aizraujošām spēlēm un izklaidei. Uz katru ikdienas soli varam paraudzīties no finanšu pratības viedokļa un tādējādi bērnam nodot savu skatījumu un vērtības par naudu.
Lai radoša kopā būšana un vērtīgas diskusijas!
