Nauda

Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā

Divas trešdaļas jeb 64% Latvijas iedzīvotāju ir personiski saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem e-pastā, telefoniski vai sociālajos tīklos.

20% krāpnieku noskatīto upuru ir arī iekrituši viņu tīklos, piedzīvojot finansiālus zaudējumus.

Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultātiem gandrīz puse viltus piedāvājumu tiek saņemti e-pastā, savukārt sociālajos tīklos un telefonu zvanu formātā – divreiz retāk. Lai arī katrs trešais iedzīvotājs norāda, ka ar krāpnieciskām ziņām nav saskāries, daļā gadījumu tas skaidrojams ar mazāku spēju tos atpazīt. Par to liecina padziļinātas atbildes uz jautājumiem par datu drošību digitālajā vidē. Pēc aptaujas datiem redzams, ka 64% iedzīvotāju nezina, kā atpazīt norēķiniem drošu interneta vietni, turklāt katrs piektais balstās maldīgos priekšstatos, domājot par šādas interneta lapas drošuma atpazīšanas pazīmēm. Kopumā vien ceturtā daļa iedzīvotāju jūtas pilnībā zinoši un kompetenti jautājumos par finanšu drošību internetā, un tikai trešā daļa ir pilnībā pārliecināti, ka pietiekami sargā savu personisko informāciju.

Pieredze māca

Lai gan 79% aptaujāto ir pilnīgi pārliecināti, ka banka nekad neprasīs e-pastā atklāt personisku informāciju, tostarp internetbankas piekļuves kodus, 21% iedzīvotāju tomēr daļēji vai pilnībā pieļauj, ka banka varētu to darīt, tādējādi pakļaujot sevi riskam kļūt par krāpniecības upuri. “Iedzīvotāji, kuri kaut reizi ir saskārušies ar krāpniecību, ir modrāki nekā tie, kam šādas pieredzes nav. Viņi biežāk velta laiku tam, lai regulāri pārbaudītu bankas kontus un ziņotu par pamanītām aizdomīgām darbībām, ir piesardzīgāki, publicējot personisku informāciju sociālajos tīklos, bet naudas pārskaitījumus veic norēķiniem drošās vietnēs. Diemžēl lielai daļai sabiedrības ir būtiski zināšanu robi jautājumos, kas skar drošību internetā, tādēļ pastāv risks kļūt par potenciāliem krāpšanas upuriem,” norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Zaudējumi nelieli, bet sāpīgi

Interneta krāpnieku taktika pamatā balstās uz nelielu summu izkrāpšanu no iespējami lielāka “klientu” skaita. Cilvēks, kurš savas neuzmanības vai nezināšanas dēļ šķīries no pārdesmit eiro, visticamāk, nedosies uz policiju un neziņos par krāpšanas gadījumu. Zaudējumi šajā gadījumā pamatā ir morāli, nevis finansiāli.

Vērtējot naudas summu, no kuras, kļūstot par upuri, Latvijas iedzīvotājiem nācies šķirties, zaudējumi lielākoties bijuši nelieli – līdz 50 eiro. Tikai 8% atzinuši, ka šķīrušies no 50–500 eiro, bet vēl 3% par savu neuzmanību saskarē ar krāpniekiem samaksājuši summas, kas lielākas par 500 eiro. Biežāk krāpnieciskiem piedāvājumiem atsaukušies iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī seniori vecumā pēc 60 gadiem. “Lai arī naudas ziņā individuāli zaudētās summas nav vērtējamas kā satraucoši lielas, tomēr tendence, ka lielākus vai mazākus finansiālus zaudējumus piedzīvojis katrs piektais aptaujātais, norāda uz problēmas plašumu. Kopsummā krāpnieku ieguvums ir ievērojams, un ir skaidrs, ka naudas izkrāpšanas mēģinājumu skaits nākotnē nemazināsies. Tas noteikti nav pamats izvairīties no aktivitātēm digitālajā vidē, bet gan drīzāk apzināties potenciālos riskus un ievērot pienācīgu piesardzību. Ne mazums gadījumos tieši lietotāja vērības trūkums un pat vieglprātība ir krāpnieku trumpis,” atzīst Evija Kropa. Tāpat novērots, ka finanšu krāpniecības gadījumos iedzīvotāji salīdzinoši reti vēršas pie dažādām institūcijām: vairumā gadījumu tie, kas krāpniecisku darbību rezultātā ir zaudējuši naudu, šajā informācijā gan padalās ar tuviem cilvēkiem, bet daudz retāk vēršas pie plašākas sabiedrības vai iestādēm, tostarp policijā vai bankā. To dara vien apmēram piektā daļa cietušo, kas būtiski atvieglo krāpnieku dzīvi.

Kādi ir populārākie krāpšanas veidi internetā?

Viltus interneta veikali

Krāpnieki izveido viltus interneta veikalus, kur piedāvā pazīstamu zīmolu preces ar neticamām atlaidēm. Iepērkoties tajos, jūs riskējat iegūt viltotas preces vai arī vienkārši ieskaitīt naudu krāpnieku kontā. Šādi veikali ātri vien izgaist bez pēdām, turklāt ļoti iespējams, ka ar lētticīgo klientu bankas datiem.

Kā rīkoties?

Pirms iepērkaties kādā interneta veikalā, izlasiet klientu atsauksmes. Mēģiniet sazināties, uzrakstot e-pastu vai piezvanot, – krāpnieki parasti neatbildēs. Iepērcieties pazīstamās un salīdzinoši uzticamās vietnēs, piemēram, 220.lv, 1A.lv, eBay, Amazon, AliExpress.

Slēpti abonementu līgumi

Uzņēmums, kas it kā piedāvā interneta pakalpojumus, dāvā “jaunajiem klientiem” bezmaksas izmēģināšanas periodu – mēneša vai gada abonementu. Parasti tiek solīta iespēja abonementu atcelt, pirms beidzas izmēģinājuma periods. Tomēr pēc tam izrādās, ka atcelšana ir pagalam piņķerīgs un gandrīz nepaveicams process, un rezultātā jums labākajā gadījumā nāksies samaksāt vismaz viena perioda abonēšanas maksu, turklāt nesaņemot ne tuvu tādu pakalpojumu, kā cerējāt.

Kā rīkoties?

Vienmēr izlasiet noteikumus un privātuma politiku, ko jūs akceptējat. Pārliecinieties, vai ir vienkārši atcelt abonementu. Atcerieties datumu, kurā beidzas izmēģinājuma periods. Pirms slēgt līgumu, sameklējiet uzņēmuma nosaukumu meklētājā, piemēram, Google, lai redzētu, vai tāds maz eksistē un vai kāds nav iepriekš iesniedzis sūdzības. Pārbaudiet savu kontu, vai nav automātiski atskaitīta abonementa maksa. Atturieties pievienot sava konta datus nezināmiem servisiem uz pārbaudes periodu.

Miljonu solītāji

Noziedznieki izveido viltus sociālo tīklu profilus vai tīmekļvietnes, kur redzama grezna dzīve ar kaudzi naudas. Turklāt katrs šis gadījums tiek pasniegts kā neticams veiksmes stāsts, kas pieejams ikvienam. Atliek vien iegādāties “nepieciešamo zinību paketi”, un vārti uz bezrūpīgu dzīvi plaši atvērsies. Tiesa gan, izrādīsies, ka pat tad, ja jums kaut ko atsūtīs, tās būs banālas internetā bez maksas pieejamas teorijas, kam nav nekā kopīga ar reālo dzīvi, vai arī piedāvājumi “izdevīgi” investēt. Kāds no tā, protams, kļūs bagātāks, bet maz ticams, ka jūs.

Kā rīkoties?

Ja tomēr nolemjat investēt, ieguldiet tikai tik daudz naudas, cik jūs varat atļauties zaudēt. Sliktākajā gadījumā būsiet samaksājuši par labu mācību, kā nevajadzēja darīt. Meklējiet Google informāciju par šo uzņēmumu un investīcijām. Uzmanieties no darījumiem ar kriptovalūtām, akciju vai zelta tirgošanas platformās – tās bieži vien ir pat legālas, tomēr tik un tā deviņi no desmit iesācējiem zaudē visu ieguldīto naudu pieredzes trūkuma dēļ.

Pēkšņs laimests loterijā

Jūsu e-pastā iekrīt “priecīga ziņa”, ka esat laimējuši miljonu vai citu iespaidīgu summu nejauši izvēlētu cilvēku loterijā. Atliek vien samaksāt par prāvās summas pārskaitījumu uz jūsu kontu un… diemžēl tie ir meli, un naudiņa iekrīt slikto zēnu vai meiteņu kabatās.

Kā rīkoties?

Ja jūs neatceraties, ka piedalījāties loterijā, nekavējoties atrakstieties no tamlīdzīgiem e-pastiem un izdzēsiet tos. Ja jūs tomēr piedalījāties kādā loterijā, pārbaudiet, vai e-pasts ir sūtīts no atbilstošā uzņēmuma. Sazinieties, lai pārliecinātos par laimestu. Atcerieties, ka krāpnieki paļaujas uz cilvēku naivumu un alkatību un ka laimesti vienmēr tiek izsniegti bez jebkādas maksas – uz vietas vai ar pārskaitījumu.

Aicinājums atjaunot savus datus

Šīs shēmas mērķis ir pārliecināt jūs dalīties ar vērtīgu informāciju, piemēram, bankas kartes datiem, lai it kā apstiprinātu jūsu identitāti un atjaunotu informāciju. Šādi e-pasti parasti tiek veidoti līdzīgi oficiāliem paziņojumiem no bankas vai citām iestādēm.

Kā rīkoties?

Pārbaudiet, vai sūtītāja e-pasta adresē ir iekļauta pareiza mājaslapas adrese, vai tajā nav iesprucis kāds lieks cipars vai burts. Ja e-pasts šķiet aizdomīgs, izdzēsiet to un ziņojiet īstajai iestādei par krāpniecības mēģinājumu. Izvairieties atvērt aizdomīgus failus, jo pat antivīrusa programmas bieži vien nespēj identificēt uzbrukumus.

Interesants saturs no drauga

Iegūstot savā rīcībā pieeju lietotāju e-pastiem, krāpnieki var sūtīt ziņojumus personas draugiem, kuros mudina atvērt kādu saiti vai pielikumu, kas izrādās vīruss, un attiecīgi arī jūsu e-pasts ar visu tā saturu nonāk viņu rīcībā. Parasti tie ir īsi un lakoniski teksti: “Atver šo, te tu izskaties smieklīgs!” vai “Skat, kādu tavu bildi atradu internetā!”

Kā rīkoties?

Pirms neparedzētu failu atvēršanas sazinieties ar sūtītāju. Šajā gadījumā viņš pat nenojauš, ka kļuvis par krāpnieku upuri un viņa e-pasts tiek izmantots, lai atrastu jaunus upurus.

Sociālo tīklu viktorīnas

Viktorīnas un testi, kuros mudina noskaidrot, kādam dzīvniekam vai filmas tēlam esat līdzīgi, nereti izveidoti, lai iegūtu jūsu datus un vēlāk tos izmantotu turpmākās krāpniecības shēmās.  

Kā rīkoties?

Lai vai cik vilinoši uzzināt, kurai Holivudas zvaigznei esat līdzīgi, izvairieties no nepazīstamu avotu piedāvātā satura.

Viltus ziņu portāli

Viltus ziņu portāli ne tikai piesārņo interneta vidi un attiecīgi mūsu smadzenes ar meliem, bet mēdz būt arī lamatas, kurās izvietotas reklāmas, kuras atverot dators var tikt inficēts.

Kā rīkoties?

Lasiet uzticamus avotus un neveriet vaļā skaļus virsrakstus nezināmas izcelsmes portālos. Domājiet kritiski!

Šie ne tuvu nav visi veidi, kā jūs var apkrāpt, tāpēc esiet uzmanīgi un rūpīgi izvērtējiet katru savu darbību internetā.