Bērniem problēmas ar naudu – kā tās risināt?

Nauda no gaisa nekrīt un kokos neaug – tā vecāki nereti atbild bērniem, kad viņi pieprasa jaunas mantas vai saldumus. Kā gudri veicināt bērnu izpratni par naudu?

Naudas problēmas mēdz būt ne tikai pieaugušajiem. Bērniem viņu izpratnē tās ir līdzīgas – naudas ir par maz. Tomēr īstās problēmas, kuras vajadzētu risināt bērnu vecākiem, ir saistītas ar bērna izpratni par naudu, par tās izcelsmi un vērtību. Jo agrāk bērns apgūst prasmi rīkoties ar naudu, jo mazāki riski, uzsākot pieaugušā dzīvi.

Svarīgākā lieta, kas bērniem jāiemāca, runājot par naudu, − ka tā var beigties. Nopērkot ko tādu, bez kā varētu iztikt, var nepietikt kaut kam svarīgākam. Tā ir vienkārša patiesība, bet bērni to redz citādi. Ir bankomāts, no kura vienmēr var paņemt, bankas karte, ko, iedodot veikalā, var nopirkt visu, ko vēlies, un vēl ir banknotes tēta vai mammas makā, kas arī pilda tās pašas funkcijas. Ja ar bērniem par naudu nerunā, arī pieaugot viņi nemācēs ar to rīkoties.

  • Lūk, dažas idejas, kā mācīt bērniem saprast naudas vērtību.

Kas ir nauda?

Izpratnes veicināšanai noderīga var būt informācija par naudas izcelsmi – kā tā radās un kā notiek tās aprite. Nav nepieciešams iegrimt sarežģītos preču – naudas attiecību skaidrojumos, bet gan pastāstīt par to pavisam vienkārši. Piemēram, senos laikos cilvēki katrs darīja savu darbu un, lai tiktu pie kādas mantas vai pakalpojuma, mainījās. Zemnieks gāja pie drēbnieka ar kartupeļu maisu un saņēma par to cimdus vai zeķes. Tomēr mainīšanās aizņēma daudz laika, tāpēc cilvēki izdomāja, ka varētu tirgoties, un radīja naudu. Tā zemnieks, pārdodot maisu kartupeļu, saņēma naudu, ar kuru varēja iet pie drēbnieka, kalēja vai cita zemnieka, kas audzē, piemēram, vistas.

Tā notiek arī mūsdienās – katrs dara savu darbu un saņem noteiktu naudas summu, par kuru var nopirkt dažādas lietas, bet tikai tik daudz, cik naudas nopelnīts.

Šāds vienkāršots stāsts par naudas izcelsmi bērniem ļaus saprast, kas ir nauda un kur tā rodas.

Iesaistiet bērnus ikdienas pirkumos

Bērniem patīk iepirkties, tāpēc viņi labprāt dosies jums līdzi uz veikalu. Pirms tam vēlams kopīgi noteikt budžetu un izveidot pirkumu sarakstu, sadalot to pēc prioritātēm. Piemēram, jūsu budžets ir 20 eiro, kurā jāiekļaujas, lai iegādātos produktus vakariņām un brokastīm. Ja kaut kas paliks pāri, varēs nopirkt saldumus. Iepērkoties varat bērniem mācīt lasīt cenu zīmes un produktu aprakstus. Uz cenu zīmes svarīgi pievērst uzmanību ar maziem cipariņiem norādītajai cenai par kilogramu vai litru, kas ļauj vieglāk noteikt, cik šis pirkums ir izdevīgs, izvēlēties produktus, kuriem ir atlaides, ja tās patiešām ir tā vērtas, skatīties uz derīguma termiņu utt.

Svarīgi ir ļaut bērniem pašiem izdarīt izvēles un likt pamatot tās. Kopīgi izvērtējiet, vai šis pirkums tiešām ir nepieciešams.

Ja viņiem izdodas ietaupīt, balvā var saņemt kādu kārumu noteiktā budžeta robežās. Kad bērni ir pietiekami lieli, lai patstāvīgi dotos uz veikalu, uzticiet viņiem nelielu naudas summu un dodiet uzdevumu, kas jānopērk, un atalgojiet ar iespēju pēc saviem ieskatiem iztērēt atlikumu.

Kabatas nauda ar iespēju veidot uzkrājumu

Kabatas nauda ir ļoti svarīgs aspekts, veidojot bērna finanšu pratību. Saprotams, ka iespējas piešķirt kabatas naudu ir atšķirīgas, bet būtu labi šim mērķim atvēlēt kaut vai eiro mēnesī, ko bērns var iztērēt vai ielikt krājkasītē. Vēl labāk, ja varat viņam piešķirt konkrētu naudas summu katru dienu. Saprotams, ka iesākumā bērni savu kabatas naudu iztērēs dažādiem našķiem, bet būtu svarīgi, lai viņi iemācās veidot uzkrājumus. Motivējoši būtu vienoties, ka katram “cūciņā” iemestajam centam, jūs pievienosiet tikpat. Krājkasītei vislabāk noderēs caurspīdīgs trauks, lai bērns redz, ka viņa naudiņa krājas. Izdomājiet mērķi, kam uzkrājums tiek veidots.

Kopīgi izrunājiet, ka tad, ja katru dienu krājkasītē iekritīs 50 centi, mēneša beigās tie būs jau 15 eiro, bet, krājot veselu gadu, – 180 eiro.

Bērniem ir ļoti svarīgi apjaust šādu nākotnes vīziju, tas ir motivējoši. Tā, mācoties veidot uzkrājumu, bērns iemācās arī atteikties no lietām, bez kurām var iztikt.

Norēķinu karte un internetbanka

Pirmajā mirklī var šķist – nu, kāpēc gan mazam bērnam vajadzīga norēķinu karte? Tomēr tam ir vairāki pozitīvi aspekti, ja mēs runājam par naudas izpratni. Par bērna naudas karti būtu vērts domāt, kad viņš sasniedz 9−10 gadu vecumu un ir gatavs pret to izturēties gana atbildīgi. Sava bankas karte ar noteiktu dienas limitu palīdz izprast, ka arī mammas un tēta kartes nav bezgalīgas. Tā kā bērnam, visticamāk, ir pieejams viedtālrunis, ir vērts pieslēgt internetbankas mobilo lietotni, lai viņš vienmēr var redzēt naudas atlikumu kontā. Turklāt situācijā, kad naudas pietrūkst, ar vienu klikšķi to var vecākiem paprasīt un jau pēc minūtes saņemt savā kontā. Vai arī nesaņemt, ja mamma vai tētis neuzskata lūgumu par pamatotu.

  • Kontu bērnam var atvērt jau no sešu gadu vecuma. Turklāt tagad to iespējams izdarīt arī attālināti - internetbankā. Savukārt jaunieši no 16 gadu vecuma kontu var atvērt paši, kļūstot par bankas klientu bez vecāku iesaistes. Attālināti iespējams pieteikt arī Swedbank ISIC karti, kas būs gan kā bērna skolēna vai studenta apliecība, gan Swedbank norēķinu karte.

Savs bankas konts nozīmē, ka arī uzkrāt iespējams tajā, bet īpaši motivējoši ir atļaut veikt pirkumus internetā. Viens no populārākajiem jauniešu un bērnu interneta sapņu veikaliem Wish piedāvā visdažādākos Ķīnas rūpniecības brīnumus par zemām cenām. Par mēneša uzkrājumu iespējams iegādāties jaunu telefona maciņu, rotaslietas vai dažādus elektronikas izstrādājumus. Saprotams, ka ne vienmēr nopirktā prece atbildīs skaistajam aprakstam, bet arī tā ir mācība, kas palīdz kļūt gudrākiem.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?