Kā apliecina Swedbank Private Banking apkopotie dati, pēdējo piecu gadu laikā novērotas izmaiņas turīgo klientu segmentā, kad par Private Banking klientiem kļuvuši arvien jaunāki iedzīvotāji.
To sekmējis straujš jaunuzņēmumu dibinātāju un vadītāju labklājības pieaugums. Tagad turīgā klienta vidējais vecums Latvijā samazinājies par pieciem gadiem. Savukārt jauno profesionāļu īpatsvars pašreiz ir vēsturiski lielākais.
Jāatzīme, lai kļūtu par Private Banking klientu, iedzīvotājam ir jābūt vismaz 200 tūkstošiem eiro brīvo līdzekļu bankas kontā vai arī regulāriem ienākumiem virs 5000 eiro mēnesī.
“Latvijā lielākā daļa jeb 99% turīgo klientu labklājība ir pašu dzīves laikā veidota. Salīdzinājumam - Vācijā tā katram trešajam ir mantota. Redzam, ka jaunuzņēmumu attīstība ir ļāvusi savu labklājību audzēt arvien lielākam skaitam jauno profesionāļu vecumā no 26 līdz 45 gadiem. Visbiežāk jaunais turīgais klients ir jaunuzņēmuma dibinātājs, kuram izdevies savu uzņēmumu padarīt globālu un piesaistīt starptautiskus investorus, vai arī jaunuzņēmuma vadošais darbinieks, kuram piešķirtas akciju opcijas. Tas nozīmē iespēju labklājībai augt kopā ar jaunuzņēmuma attīstību."
"Interesanti, ka šie gados jaunie digitālie nomadi arī daudz brīvāk iegulda finanšu tirgos, un viņiem ir daudz mazāka interese par ieguldījumiem vietējā nekustamo īpašumu tirgū, jo finanšu tirgi daudz veiksmīgāk risina diversifikāciju un neprasa papildus laiku ieguldījumu praktiskai pārvaldīšanai,” stāsta Swedbank Private Banking vadītāja Latvijā Karīna Kulberga.
Kas pēdējā gada laikā pozitīvi ietekmējis labklājības pieaugumu?
- Kopumā turīgo klientu vērtējums* par savu labklājību šī gada sākumā bija atgriezies pirms pandēmijas līmenī - 84% klientu labklājība saglabājusies nemainīga vai augusi, un tikai 16% atzina, ka tā samazinājusies.
Klientu vērtējumā lielāko labklājības pieaugumu viņiem nodrošinājuši veiksmīgi uzņēmējdarbības finanšu rezultāti (atbildi norādījuši 46% aptaujāto), kā arī ieguldījums vērtspapīros (31%) un nekustamajā īpašumā (31%). Zīmīgi, ka pēdējo divu gadu laikā augusi vērtspapīru loma esošās labklājības veicināšanā. Ja 2019.gadā šo kā būtisku instrumentu norādīja vien 20% turīgo klientu, tad šī gada sākumā tie bija jau 31% klientu. Savukārt zelta un depozītu loma, kas pieauga pašā pandēmijas plaukumā, atkal mazinājusies un atguvuši līdzšinējo proporciju. Attiecīgi mazāk par 5% no klientiem šos aktīvus norāda kā tos, kas veicinājuši labklājības pieaugumu.
Šogad plāno ieguldīt nekustamajā īpašumā un akcijās
Taujāti par investīciju plāniem šogad, turīgākie bankas klienti atklāj visai klasiskas investīciju izvēles. Katrs otrais (52%) plāno veikt ieguldījumus nekustamajā īpašumā, un gandrīz tikpat plāno iegādāties akcijas (47%). Tāpat liela daļa (37%) plāno ieguldīt savā uzņēmējdarbībā. Katrs trešais (31%) plāno izmantot bankas gatavos risinājumus, piemēram, Robur ieguldījumu fondus vai individuālos ieguldījumu portfeļus. Mazāk plāno veikt investīcijas obligācijās, kas šobrīd arī uzrāda salīdzinoši zemu ienesīgumu, kā arī zeltā (vien 6%). Savukārt kriptovalūta tiek vērtēta kā ļoti riskants un spekulatīvs ieguldījums, kurā ieguldīt plāno vien 5% turīgo klientu.
“Analizējot Swedbank Private Banking jeb turīgāko klientu finanšu paradumus, redzam, ka pēdējos gados klienti kļuvuši arvien zinošāki dažādu finanšu instrumentu pielietojumā. Tā, piemēram, gadu no gada aug klientu ieguldījumi akcijās un vērtspapīros. Taču nekustamais īpašums joprojām veido būtiskāko sadaļu no Latvijas turīgo klientu labklājības, tāpēc diversifikācija pasaules finanšu tirgos ir pat vēlama, īpaši šī brīža nenoteiktajos apstākļos, lai labklājību saglabātu ilgtermiņā un izvairītos no riska pakļaut to svārstībām,” atzīmē Swedbank Private Banking vadītāja Latvijā Karīna Kulberga.
Finanšu tirgi svārstīgi, kam pamatā karš, inflācija un ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās
Finanšu tirgi šogad saskārušies ar daudziem izaicinājumiem, no tiem galvenais, protams, ir karš Ukrainā. Kā norāda Sergejs Labors, Swedbank vecākais privātbaņķieris: “Šobrīd kara ietekmi uz finanšu tirgiem pagaidām vēl ir grūti novērtēt. Taču redzam, ka investorus pat vairāk satrauc augstā inflācija un attiecīgi centrālo banku sagaidāmā politikas maiņa. Attiecīgi paredzams, ka jau rudenī centrālās bankas būs spiestas sākt īstenot stingrāku monetāro politiku, nekā tika lēsts iepriekš, un īpaši asi uz šiem plāniem reaģējuši obligāciju turētāji. Tā, piemēram, eiro valūtā denominētās obligācijas šogad jau piedzīvojušas vēsturiski lielāko cenu kritumu."
"Savukārt akciju turētājus uztrauc arī arvien pieticīgākās pasaules izaugsmes prognozes. Pasaules akciju indeksa MSCI ACWI vērtība marta vidū sasniedza savu zemāko punktu šogad, samazinoties par 10% no gada sākuma, bet marta izskaņā akciju tirgus jau bija daļēji atkopies, investoriem pierodot pie jauniem apstākļiem un akciju cenām kļūstot arvien pievilcīgākām.” Arī investori Latvijā, pārejot pirmajam šokam februārī, turpina fokusēties uz ieguldījumu vērtību ilgtermiņā, diversificējot jeb dažādojot savas investīcijas. Pamatā tie ir ieguldījumi gan dažādās nozarēs, gan tirgos, gan dažādos finanšu instrumentos.
*Swedbank Private Banking klientu aptaujas veikta 2022.gada februārī, aptaujājot vairāk nekā 400 respondentus.
