Pēdējo gadu laikā lauksaimniecības nozarē notikušas būtiskas pārmaiņas, ietekmējot arī minerālmēslojumu un graudu cenas. Tas graudkopjiem licis aizvien rūpīgāk izsvērt nepieciešamo sēklu apjomu un kvalitāti, kā arī meklēt jaunus risinājumus efektīvākai saimniekošanai. Jaunākajā “Par lauksaimniekiem svarīgo” podkāsta epizodē Swedbank lauksaimniecības eksperti Raimonds Miltiņš un Rolands Zeltiņš sarunājas ar SIA “Scandagra Latvia” ģenerāldirektoru Artūru Koktu, lai noskaidrotu, kādas iespējas un pakalpojumi pieejami graudaudzētājiem Latvijā un ko ieteicams ņemt vērā, veicot graudu un minerālmēslu iegādi.
“Šobrīd divas trešdaļas no saražotās produkcijas eksportējam ārpus Latvijas robežām, tomēr tendences strauji mainās - vienu gadu izaudzētā kultūra var būt pieprasīta, taču jau nākamajā - nevienam nevajadzīga. Vienmēr aicinām lauksaimniekus konsultēties ar agronomiem un nozares pārstāvjiem par aktuālo, lai ieguldītos līdzekļus saņemam ar gaidāmo atdevi. Uzņēmumā īpašu uzmanību pievēršam sadarbībai ar klientiem ne tikai produkcijas pārdošanā un graudu iepirkšanā, bet arī pārrunājot nozares aktualitātes un palīdzot pieņemt efektīvāko lēmumu nākamajiem gadiem,” stāsta SIA “Scandagra Latvia” ģenerāldirektors Artūrs Kokts.
Kāpēc izmantot sertificētu sēklu?
Joprojām pastāv dažādi mīti un aizspriedumi pret sertificēto sēklu iegādi, taču, kā skaidro A. Kokts, sertificētas sēklas iegāde lauksaimniekiem var palīdzēt precīzāk paredzēt nākamā gada ražu, kā arī prasīt atbildību no sēklu izplatītājiem, ja rezultāts tomēr nav cerētais.
“Lai gan sertificēta sēkla sākotnēji būs dārgāka, no tās varam iegūt lielāku ražu, jo sēkla ir apsekojama, mums ir zināmas tās īpašības, izsējas normas aprēķiniem, kā arī skaidra dokumentācija tam, ko ieliekam zemē un ko varam sagaidīt. Šobrīd Latvijas lauksaimniecībai 700 tūkstošus hektārus izmantojam graudaugu audzēšanai, kuros vien 10 – 15% izmantojam sertificēto sēklu, atšķirībā no kaimiņvalstīm, kur sertificēto sēklu izmantošana ir 30 – 40% gadījumu. Arī mēs daļu no saražotā apjoma eksportējam, taču redzam, ka šeit pat Latvijā sertificēto sēklu produktu grupai ir milzīgs potenciāls, ko nebūs iespējams attīstīt, ja vien papildus nemainīsim esošo likumdošanu,” skaidro A. Kokts.
Turklāt, kā papildina Swedbank lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš, iegādājoties sertificētu sēklu, neapmierinošu rezultātu gadījumā, vari vērsties ar pretenzijām pie izplatītāja, lai kopīgi risinātu radušos situāciju.
Minerālmēslu pieejamība un izmantošana Latvijā
Līdz ar karu Ukrainā, strauji mainījās arī minerālmēslu piegādātāji, jo 60-70% no minerālmēsliem līdz tam Latvijā piegādāja no Austrumiem. Pateicoties ražotāju un tirgus dalībnieku spējai ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, minerālmēslu piegādes nav apstājušās, taču mainījušās piegādes valstis.
“Šobrīd no aprites esam izņēmuši minerālmēslus no Austrumiem, taču iepērkam minerālmēslus no ASV, Ķīnas, kā arī no Lietuvas ražotājiem. Tālāku valstu pasūtījumiem mums jau iepriekš jānodrošinās ar pasūtījumiem no vietējiem lauksaimniekiem, bet citādi varu teikt, ka piegāžu ķēdes ir veiksmīgi sakārtotas,” stāsta A. Kokts.
Minerālmēslu cenu kāpums ietekmējis arī lauksaimnieku paradumus – saimniecības, kas vienlaikus nodarbojas ar lopkopību, biežāk sākušas izmantot organiskos mēslojumus, citi samazinājuši mēslošanas devas, taču joprojām niecīgs pieprasījums ir bioloģiskajiem mēslošanas līdzekļiem, kas, kā skaidro A. Kokts, tuvāko gadu laikā tomēr varētu pieaugt. Tāpat nelielas atšķirības vērojamas arī dažādos Latvijas reģionos.
Vai tā būtu graudu iegāde, minerālmēslu izvēle, vai jaunu kultūraugu audzēšana, pirms gala izvēles ir vērts konsultēties ar nozares ekspertiem un agronomiem, lai ieliktu kvalitatīvu pamatu un rezultātā sagaidītu arī vērtīgu ražu.
Tāpēc jaunākajā Swedbank podkāsta lauksaimniekiem ierakstā uzziniet:
- Kādas priekšrocības ir sertificētai sēklai un vai to iegāde atmaksājas?
- Kādi ir pieprasītāki minerālmēslojumi un ko izvēlas Latvijas saimnieki?
- Kādus atbalsta instrumentus sniedz banka ilgtspējīgiem lauksaimniekiem?
- Kādas atšķirības novērojamas graudkopībā dažādos Latvijas reģionos?
