Straujiem soļiem tuvojas rudens, kad lielākie ražas novākšanas darbi jau apdarīti un jau tiek likti jauni pamati nākošajai sezonai un jaunajai ražai. Šis gads bijis izaicinājumiem pilns, tāpēc šajā podkāsta “Par lauksaimniekiem svarīgo” epizodē kopā ar Swedbank Latvia lauksaimniecības ekspertu Raimondu Miltiņu un Lauksaimniecības virziena vadītāju Rolandu Zeltiņu pārrunāsim, kāda bijusi vasaras sezona lauksaimniekiem, kā un vai iespējams šobrīd prognozēt ražas cenu un kādas mācības mums devusi augusta vētra un lielgraudu krusa.
“Šobrīd visi atceramies augusta sākuma vētru ar lielgraudu krusu, kas skāra tikai nelielu daļu no Zemgales, taču šī vasara nesa arī lielu karstumu un pēc tam arī lietavas, kā rezultātā Vidzemē un Kurzemē ražas samazinājums varētu būt pat 20% - 50%,” novērojumos dalās Raimonds Miltiņš.
Cenu ietekmē arī pagājušais gads
Kā norāda Rolands Zeltiņš, liela daļa saimnieku šobrīd plāno nogaidīt ar ražas pārdošanu, lai izvērtētu, cik augstu cena var pakāpties un vai piedāvājums atmaksāsies, ņemot vērā arī pagājušā gada izdevumus.
“Ikviens saimnieks labi atceras, cik dārgi pagājušajā gadā bija minerālmēsli un sēkla. Saimnieki saprot, cik šobrīd viņam ir izmaksājis viens hektārs, tāpēc cena ietekmēs arī to, vai pērnās sezonas izdevumi neradīs zaudējumus saimniecībām,” papildina R. Miltiņš.
Tomēr, kā norāda abi eksperti, šī brīža cenas svārstības būtiski vairs neietekmē Krievijas karš Ukrainā. Lielākā daļa graudu, kas iepriekš tika importēti no Ukrainas, šobrīd tiek saņemti no citām pasaules valstīm, tāpēc varētu teikt, ka graudu loģistika pasaulē ir sakārtojusies.
Lielgraudu krusa - mācība vai bezizeja?
Ņemot vērā neseno lielgraudu krusu un vētru Zemgalē, būtiski runāt par ilgtermiņa risinājumu, lai nodrošinātu savu saimniecību ar pietiekami drošu “plānu B” jeb piemērotu apdrošināšanu savām graudu platībām vai augļu dārziem.
“Šajā postošajā vētrā cieta arī daļa no mūsu klientiem, taču viņu situācijā liels risks netiek saredzēts ne no bankas, ne pašiem saimniekiem, jo sējumi bija apdrošināti un pie godprātīga apdrošinātāja šāda veida zaudējumi tiek segti no apdrošināšanas polises,” novērojumos dalās Raimonds Miltiņš.
Tomēr, kā norāda Rolands Zeltiņš, vētras radītie zaudējumi aktualizēja arī virkni citu jautājumu par apdrošināšanas iespējām dažāda veida saimniecībām.
“Kamēr lielajām graudkopju saimniecībām ir skaidrs piedāvājums un apdrošināšanas risinājumi, lai nodrošinātos pret šāda veida dabas stihijām, mazajām saimniecībām, augļkopjiem un dārzeņu audzētājiem risinājumi nav pietiekami kompleksi, lai nodrošinātu saimniecības pret zaudējumiem nākotnē. Šo jautājumu būtu svarīgi risināt visām iesaistītajām pusēm kopā, lai ne tikai vērstu uzmanību uz iespējamiem risinājumiem, bet arī uz apdrošināšanas nozīmi un atbalstu saimniecības attīstībā un stabilitātē. Lielākie draudi ir mazām saimniecībām, jo postījumu rezultātā nav ražas, veidojas parādi pret piegādātājiem un finansētāju, kas rada tādu kā bezizejas sajūtu, taču šādos gadījumos mēs vienmēr aicinām nākt uz sarunu, lai kopīgi meklētu risinājumu,” skaidro R. Zeltiņš.
Abi eksperti uzskata, ka šis gads arī ražas kvalitātē būs ļoti raibs - būs saimnieki, kam viss būs kārtībā un kuri varēs veikt visus nepieciešamos maksājumus, būs tādi, kam būs vidējs gads bez peļņas, bet, diemžēl, būs arī saimnieki, kuriem būs milzīgi zaudējumi, jo nepaveicās ne ar dārgajiem minerālmēsliem, ne šobrīd ar kulšanas jaudām un laikapstākļiem.
Tāpēc jaunākajā Swedbank podkāsta lauksaimniekiem ierakstā uzziniet:
- Kāda bijusi vasaras sezona lauksaimniekiem Latvijā?
- Kas šobrīd ietekmē ražas cenu un ar ko jārēķinās pēc ražas novākšanas?
- Kādas mācības mums devusi augusta vētra un lielgraudu krusa?
- Kāpēc apdrošināšana nav ekstra, bet nepieciešamība?
