Šajā raidieraksta sērijā Swedbank lauksaimniecības eksperti Raimonds Miltiņš un Rolands Zeltiņš uz sarunu aicinājuši Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes locekli Raivi Bahšteinu un Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes locekli un bioloģisko lauksaimnieku Mārtiņu Gaiķēnu. Viņi uzskata, ka bioloģiskā saimniekošana nav tikai uzņēmējdarbības modelis, bet jautājums par to, kādu Latviju atstāsim nākamajām paaudzēm.
Bioloģiskā lauksaimniecība - bizness vai drīzāk pārliecība?
Tā ir gan pārliecība, gan bizness. Un tieši šis apsvērums piesaista gan lielu daļu zemnieku, kas vēlas saimniekot dabai draudzīgi, gan arī mudina sabiedrību iegādāties bioloģisko pārtiku. Jaunākie mazumtirdzniecības dati rāda, ka bioloģiskās pārtikas pārdošanas apjoms pasaulē pērn sasniedzis 150 miljardus eiro, gada laikā pieaugot par 7 miljardiem eiro. Tas ir labs signāls – bioloģiskās lauksaimniecības tirgus palielinās, tai ir nākotne, un tas sasaucas arī ar Eiropas Savienības noteikto mērķi līdz 2030. gadam sasniegt 25% bioloģiskās lauksaimniecības platību.
Šobrīd vērojams, ka arī konvencionālie zemnieki sāk skatīties bioloģiskās lauksaimniecības virzienā. Bioloģiskajiem saimniekiem bieži vajadzīgi mazāk resursi, un tai ir salīdzinoši lielāka peļņa. Nozares jaunpienācēju veiksmes atslēga ir piemērotu kultūru izvēle – piemēram, kaņepes, griķi, āboliņš, nevis kvieši. Tā iegūstam konkurētspējas priekšrocības.
Bioloģiskā un konvencionālā lauksaimniecība no rentabilitātes viedokļa – kā uz to raugās banka?
Bankām joprojām trūkst gana datu, lai izdarītu secinājumus. Arī kultūras ir fragmentētas, tāpēc ir grūti salīdzināt. Tāpēc lielākais aicinājums bioloģiskajiem saimniekiem, kas sasnieguši zināmus ražošanas apjomus, ir pāriet uz gada pārskatiem, kas bankām sniegs vērtīgu informāciju par uzņēmējdarbības ienākumiem un izdevumiem, lai vajadzības gadījumā spētu pieņemt lēmumus par finansējuma piešķiršanu saimniecību tālākās izaugsmes veicināšanā.
Vai Eiropas izvirzītos mērķus, piemēram, par bioloģisko saimniecību platībām ir reāli sasniegt?
Dati sniedz pamatu optimismam - pēdējo gadu laikā, bioloģisko saimniecību platības augušas par 6%. Šobrīd Latvijā ap 19% bioloģiskās lauksaimniecības zemju, tāpēc redzam, ka Eiropas mērķi sasniegt 25% līdz 2030. gadam izpildīsim. Arī konvencionālie saimnieki paplašina darbības modeli un pāriet uz bioloģisko saimniekošanu, nozarē ir arī liels jaunpienācēju skaits.
Jaunākajā Swedbank raidieraksta sērijā uzziniet:
- Vai Eiropas politika bioloģiskajiem lauksaimniekiem palīdz nopelnīt, vai arī tikai uzliek pienākumus?
- Kāds ir pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas Latvijā un kādi produkti ir pircēju topā?
- Veiksmes atslēga lauksaimniecības nozarē ir sadarbība. Kā ar to veicas bioloģiskajiem saimniekiem?
- Kā par bioloģisko saimniecību domā jaunā paaudze?
