Iemesls tam ir tas, ka fonds iegulda uzņēmumu obligācijās ar īsiem termiņiem un augstāku kredītkvalitāti – kombinācija, kas labi darbojas procentu likmju un kredītriska starpības pieauguma apstākļos.
Corporate Bond Nordic ir aktīvi pārvaldīts fonds, kas ieguldījumus veic galvenokārt Ziemeļvalstu uzņēmumu emitētās korporatīvajās obligācijās ar augstu kredītkvalitāti. Fonds lielākoties iegulda tā dēvētajās FRN obligācijās – obligācijās ar mainīgu procentu likmi, kas tiek pārskatīta reizi trijos mēnešos. Vidējais fonda ieguldījumu termiņš ir īss, un šobrīd tas ir vien nedaudz mazāks par 0,14 gadiem.
Kopš 2021. gada fonda pārvaldnieki ir Helena Friska un Juhans Forsblums.
Iegulda uzņēmumu obligācijās ar augstu kredītkvalitāti
Lielākajai daļai obligāciju Corporate Bond Nordic fondā ir augstāka kredītkvalitāte (investīciju kategorijas obligācijas), tomēr līdz 10% līdzekļu fonds var ieguldīt arī uzņēmumos ar zemāku kredītkvalitāti (augsta ienesīguma obligācijas).
“Fonds šobrīd ir ieguldījis aptuveni 125 obligācijās, ko emitējuši ap 80 uzņēmumu. Sektoru ziņā fondam ir palielināts ieguldījumu īpatsvars bankās, telekomunikāciju uzņēmumos un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējos. Savukārt nekustamā īpašuma sektorā, kurā saskatām pamatu bažām, īpatsvars ir pazemināts. Portfelim ir arī palielināts ieguldījumu īpatsvars uzņēmumu obligācijās ar kredītreitingu BBB un BB,” norāda fonda pārvaldnieks Juhans Forsblums.
Fondam ir īsa termiņa vērtspapīri
Termiņš tiek mērīts gados, un tas ir vidējais laiks līdz obligāciju dzēšanas datumam. Tas norāda, cik fonds ir jutīgs pret procentu likmju kāpumu un kritumu, t. i., fonda procentu likmju risku. Jo termiņš ir garāks, jo fondu vairāk ietekmē procentu likmju kāpumi un kritumi.
Patiešām īsa termiņa priekšrocība ir tas, ka procentu likmju pieaugumam ir ierobežota negatīva ietekme uz ienesīgumu un ka augstāka procentu likme ātrāk "izlaužas cauri", nodrošinot lielākus procentus un ienesīgumu fondā, kas ir izdevīgi fonda ieguldītājiem. Tā vietā fondu vairāk ietekmē tas, kā mainās kredītriska prēmija, t.i., korporatīvo obligāciju fonda procentu likmes un valdības obligāciju procentu likmes starpība.
“Kā jau minēts, Corporate Bond Nordic procentu termiņš ir ļoti īss – aptuveni 0,14 gadi. Fonda stratēģija pirmām kārtām paredz, ka ienesīgums jāgūst no kredītriska, nevis no procentu likmju riska. Zviedrijas korporatīvo obligāciju tirgu arī lielākoties veido FRN obligācijas, kas labi atbilst augošu procentu likmju klimatam,” pauž fonda pārvaldniece Helena Friska.
Vidējais kredīta termiņš fondā, proti, cenas jutīgums pret kredītriska prēmiju izmaiņām, ir aptuveni 3 gadi. Tas nozīmē, ka, ja obligāciju kredītriska prēmija samazinās, tas fondu ietekmē pozitīvi.
Kas ietekmē fonda ienesīgumu?
Pēdējos astoņus gadus mums bija zemu procentu likmju vide, kas nozīmēja, ka procentu un korporatīvo obligāciju fondu ienesīgums ir bijis zemāks nekā kļuvis iespējams tagad, kad procentu likmes ir augušas. Pagājušajā gadā, kad Zviedrijas centrālā banka sāka procentu likmju paaugstināšanu, Corporate Bond Nordic ienesīgums bija -2,3%. Turpretī tagad situācija izskatās ievērojami labāka, un fonda ienesīgums šogad līdz šim ir palielinājies par aptuveni 5,3% (uz 2023-10-16).
“Ir ļoti grūti izteikt prognozes par to, kā procentu likmes un uzņēmumu obligāciju tirgus attīstīsies. Tas, kas galvenokārt ietekmē fonda ienesīgumu, ir procentu likme un kredītriska prēmiju dinamika. Mūsu pamatscenārijs paredz nedaudz lielākas kredītriska prēmijas gadā kopumā, taču tagad ir iespēja to kompensēt ar augsto procentu likmi. Šobrīd procentu likme ir aptuveni 5,2%,” noslēdz Juhans.
Publicēts un pabeigts otrdien, 2023. gada 24. oktobrī plkst. 09:42.
