Kādiem pasaules notikumiem investējot būtu jāpievērš uzmanība?

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos ieguldītājus noliek krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot?

Kā skaidro Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs, to veicinājuši centrālo banku lēmumi saglabāt procentu likmes esošajā līmenī vai samazināt mazākā mērā, nekā plānots. Tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski, no kuriem jau tā sarežģītajai investīciju ainai katrs pievieno vēl papildu izaicinājumus.

Rolands Zauls analizē, kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram.

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika ir kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši.

Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem. Tas liecina, ka investori vismaz šobrīd nesaskata lielus riskus plašākām konfliktu eskalācijām.

Kamēr konflikti joprojām ir reģionāli un nerada globālas problēmas, tie neraisa trauksmi pasaules finanšu tirgos. Ģeopolitika kļūst par finanšu tirgu riska avotu, ja tā ietver ķēdes reakcijas, kas rada nestabilitāti. Vēlme un/vai spēja saasināt pašreizējos reģionālos karus globālā mērogā izskatās samērā ierobežota, jo arī paši agresori (Krievija, Irāna), par spīti retorikai, saprot, ko šāds saasinājums nestu visai pasaulei. No otras puses, militārie uzņēmumi šajā periodā jūtas ļoti komfortabli, jo, piemēram, 2023. gadā pasaulē valstis iztērēja ap 2,4 triljoniem ASV dolāru militārās aizsardzības stiprināšanai, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pirms 20 gadiem. Priekšgalā, protams, aktīvākais tērētājs bija ASV, kas iztērēja ap 37% no šis summas, un otrajā vietā bija Ķīna ar 12% .

Lielo milžu vēlēšanas

Tikmēr hipotētiska Donalda Trampa kļūšana par ASV prezidentu un viņa otrā administrācija plašākai globālajai ģeopolitiskajai ainai varētu piešķirt atšķirīgu dinamiku, liekot uzsvaru uz ASV iekšējiem jautājumiem un radot potenciālus satricinājumus ārpolitikā. Piemēram, Tramps apsver iespēju ieviest 60% tarifu Ķīnas precēm, ja viņš tiktu ievēlēts atkārtoti. Tas būtu ievērojami vairāk nekā tie tarifi, kurus Tramps ieviesa 2018. gadā. Tādējādi ne tikai tiktu izjaukta globālā tirdzniecība, bet arī, iespējams, tiktu atcelts progress, ko Federālo rezervju sistēma ir panākusi inflācijas apkarošanā. Tomēr izskatās, ka abi prezidenta kandidāti ir līdzīgās domās par Ķīnu, ar kuru jebkurā gadījumā, visticamāk, tiks pastiprināts tirdzniecības karš. Tramps arī ir piesolījis uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu. Savukārt pagaidām izskatās, ka Kamalas Harisas plāni īpaši neatšķiras no iepriekšējā demokrātu kandidāta Džo Baidena iecerēm. Viņas fokusā ir piemērot lielākus nodokļus turīgajiem un sniegt lielāku atbalstu trūcīgajiem. Tikmēr no Trampa puses ir izskanējuši gan draudi NATO un tajā esošo valstu tēriņiem aizsardzībai (no to IKP), gan arī solījumi 24 stundu laikā izbeigt karu Ukrainā.

Līdzīgi kā Baidenam, arī Harisai vispārēji tiek piedēvēta pozitīva attieksme pret nosacīti zaļo enerģiju. Viņas ievēlēšana varētu nāktu par labu bateriju, ASV elektrisko spēkratu un šādas infrastruktūras ražotājiem, kā arī saules enerģijas uzņēmumiem. Savukārt sliktāk var klāties tradicionālo medikamentu ražotājiem, kas var būt saistīts ar medikamentu cenu spiedienu,  par kuru gan Harisa, gan Baidens vairākkārt ir izteikušies, nākot ar dažādiem priekšlikumiem cenu stabilizēšanai vai samazināšanai. Turpretim Trampa vadībā farmācijas uzņēmumi atkal varētu nedaudz uzelpot. Bet atkal  Trampa ievēlēšanas gadījumā var nākties atteikties no stimuliem zaļajai industrijai. Sliktāk var klāties uzņēmumiem, kas pieraduši darboties globāli un vairāk paļaujas uz importu – sevišķi tiem uzņēmumiem, kam ļoti svarīgs ir Ķīnas bizness. Triecienu varētu saņemt, piemēram, tehnoloģiju milži Nvidia, Broadcom un Qualcommm, Apple un Tesla. Šiem uzņēmumiem vismaz 15% ieņēmumu veidojas Ķīnas tirgū. Ar Trampu pie ASV stūres labāk var klāties tradicionālajiem enerģijas ražotājiem, jo tad atpakaļgaitā var tikt likti ierobežojami kādai ASV vietējai hidrokarbonu ieguvei. Tāpat var lēst, ka ASV republikāņu panākumi teorētiski būtu labvēlīgāki militārajiem uzņēmumiem.

Kopumā vēsture ASV akcijām vēlēšanu gados, ja no vienādojuma izņem atsevišķus saskaitāmos, ir bijusi visai labvēlīga. Proti, ASV akciju cena kopš 1950. gada ASV prezidenta vēlēšanu gados ir augusi pilnīgi visos šādos periodos, izņemot 2000. gadu un 2008. gadu. Pēc 2008. gada ir bijuši trīs ASV prezidenta vēlēšanu gadi (2012., 2016. un 2020. gads). Visos tajos ASV akciju cena ir palielinājusies vismaz par 10% (tas gan negarantē tādu pašu scenārija atkārtošanos arī šogad). Kopš 1950. gada ASV akcijas ir pieaugušas arī 16 no 18 vēlēšanu gadu pēdējo septiņu mēnešu periodiem, izņemot divus izņēmumus, kas bija 2000. un 2008. gadā. Tātad var secināt: ja nenotiek nekas ārkārtējs, vēlēšanu gadi ASV akcijām ir labvēlīgi.

Vēl jāpiebilst, ka šogad vēlēšanām ir bijis pa spēkam dažus akciju tirgus izsist no sliedēm. Piemēram, ļoti neskaidrs pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir kļuvis vecā kontinenta akciju virziens. Pēc tām Francijā tika atlaists parlaments, kas liek domāt par ļoti sarežģītu šīs valsts un arī pārējās Eiropas politisko konfigurāciju. Tas var paspilgtināt reģiona jau tā aktuālās problēmas.  Turklāt tas parāda, kas arvien izteiktāk gaidāms pārējā Eiropā, un to, ka  sabiedrība var būt ļoti sašķelta, ņemot vērā, ka politiskais centrs nosliecies uz kreiso pusi. Pie šādas konfigurācijas Eiropai var būt grūti īstenot jebkādu efektīvu politiku.

Inflācijas atsitiens un ietekme uz procentu likmēm

31. jūlija sapulcē Federālo rezervju sistēma (FRS) nesamazināja likmes, bet, atskatoties uz FRS pārstāvju minēto sapulces laikā, prognozē, ka par likmju samazinājumu varētu tikt lemts jau septembra sapulcē. Iepriekš FRS lēsa par maigu piezemēšanos, tāda īsta maigā piezemēšanās pēdējo 60 gadu laikā gan ir notikusi tikai vienu reizi – 1994. gadā. Tomēr tirgi visai strauji sākuši bažīties par ASV recesijas iespējamību un ekonomikas smago piezemēšanos. Piemēram, jūlijā ASV radīts mazāk darbvietas, ja salīdzina ar prognozēto. Tāpat bezdarba līmenis ASV pieaudzis no 4.1% līdz 4.3%. Investīciju bankas JP Morgan ekonomisti palielināja ASV ekonomikas lejupslīdes izredzes šogad no 25% uz 35%.

Ja vēl nesen valdīja prieks par ASV ekonomikas stabilitāti un gaidāmo likmju apcirpšanu septembrī, tad tagad jau tiek pausts, ka septembris šādai rīcībai visdrīzāk var izrādīties novēlots. Faktiski pāris dienu laikā pēc FRS 31. jūlija sapulces  kļuva populāri uzskatīt, ka FRS, lai mēģinātu izlabot nokavēto, pēc savas septembra sanāksmes šogad ASV dolāru procentu likmes būs spiesta samazināt vēl divas reizes. Tiek arī apspriests, ka septembra sanāksmē ASV dolāru procentu likme var tikt apcirpta uzreiz par 50 bāzes procentpunktiem ( iepriekš bija solīts samazinājums par 25 bāzes procentpunktiem). Kopumā augstākas procentu likmes dara savu darbu: notiek ekonomikas bremzēšanās jeb nepārkaršana.

Parasti likmju izmaiņas patieso ietekmi ekonomikā atspoguļo pēc 1 līdz 1.5. gada. Tāpēc patlaban likmju samazinājuma efekts vēl nav jūtams, un ekonomika joprojām kopumā bremzējas. Pat tajās valstīs, kur likmes ir samazinātas, šīs rīcības ietekme reālajā ekonomikā būs jūtama vien pēc aptuveni gada. Tikmēr FRS vēl vispār nav samazinājusi likmes. Attiecīgi ASV ekonomikas bremzēšanos potenciāli varam sagaidīt vēl vismaz gada garumā, pieņemot, ka likmes drīzumā tiktu mazinātas.

Turpretim Eiropas Centrāla banka (ECB) 12. jūnijā eiro procentu likmes samazināja par 25 bāzes punktiem līdz 4,25%. Tomēr 18. jūlija preses konferencē ECB atkal likmes atstāja nemainīgas un bankas prezidente K. Lagarda atkārtoti uzsvēra, ka likmju politika arī turpmāk būs atkarīga no datiem. 18. jūlija vēstījums vieš cerības par likmju samazinājumu septembrī, ja dezinflācijas tendenci apstiprinās gaidāmie eirozonas ekonomiskie dati. Kopumā finanšu tirgi šobrīd ir iecenojuši vēl divas ECB noteiktās likmju samazināšanas 2024. gadā.

Eiropai riskus var radīt ASV politiskie pavērsieni, kas šos sabiedrotos var ieraut dziļākos tirdzniecības jautājumu saasinājumos. Tirdzniecības karš var plaukt arī ar Ķīnu. Šie apstākļi pūtīs pretī ekonomikas izaugsmei, bet par labu inflācijai. Tas smaržotu pēc labiem apstākļiem piņķerīgai paaugstinātu cenu un zemas izaugsmes kombinācijai jeb stagflācijai. Ja Eiropas politiskā jezga ieilgs, kam pagaidām redzamākais simptoms ir Francija, tad tas var kaitēt ekonomikas izaugsmei. Nesen Francijas Centrālās bankas vadība norādījusi, ka šīs valsts uzņēmēji lielo politisko neskaidrību dēļ baidās no nodokļu palielināšanas, tādējādi bremzējot investīcijas. Slikts scenārijs būtu, ja politiskā neskaidrība piešķiltu dzirksteli jauniem reģiona parādu krīzes uzplūdiem.

Vēl jāņem vērā, ka brīžos, kad likmes tiek samazinātas, parasti tirgos jau valda panika un lejupslīde, un ekonomika ir recesijā, tāpēc periodisku vai strauju procentu likmju samazinājumu varbūt nevajadzētu gaidīt ar tik pārāk lielu prieku un nepacietību.

Vai tehnoloģiju akciju burbulis pārsprāgs?

Tehnoloģiju sektors ir bijis galvenais akciju tirgus ienesīguma dzinējspēks gan 2023. gadā, gan līdz pat šim brīdim pirms korekcijām, kas sākās jūlija izskaņā. Jūlija beigu un augusta korekcijas bija saistītas ar pārāk paaugstinātām gaidām attiecībā uz finanšu rezultātiem, jautājumiem par mākslīgā intelekta (MI) pienesumu uzņēmumu peļņas rādītājos, sektoru rotāciju uz mazāku kapitalizāciju uzņēmumiem, kā arī pieaugošāmm smagās piezemēšanās riskiem ASV ekonomikai. Taču vēl joprojām sektora akciju vērtējumi ir galvu reibinošos augstumos, kas atgādina 90. gadu beigu dot-com burbuli.  Pēdējos gados vairākas tehnoloģiju kompānijas jeb tā dēvētās “Magnificent 7”, kurā ietilpst Microsoft, Meta Platforms, Amazon, Apple, Nvidia, Alphabet un Tesla, ir piedzīvojušas strauju izaugsmi un tagad veido aptuveni 32% no S&P 500 indeksa kopējas tirgus kapitalizācijas. NVIDIA īpaši izceļas ar straujo tirgus kapitalizācijas pieaugumu, un viss tikai mākslīgā intelekta attīstības dēļ. Pēdējo piecu gadu laikā NVIDIA akciju vērtība ir pieaugusi attiecīgi par iespaidīgiem ~2800%. Šis straujais kāpums liek nopietni apsvērt, vai tehnoloģiju akciju cenas, un jo īpaši Nvidia akciju cena, nav kļuvušas pārāk augstas.

MI attīstība tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem tehnoloģiju nozares izaugsmes dzinējspēkiem. Nvidia kā vadošais MI mikroshēmu piegādātājs ir labi pozicionēts, lai gūtu labumu no šīs tendences. Neskatoties uz pozitīvo skatījumu, pastāv arī riski, kas pamazām sāk izkristalizēties. Piemēram, pārmērīgas investīcijas mākslīgajā intelektā var radīt zaudējumus, ja pieprasījums un pelņas atdeve no MI nebūs pietiekami. Turklāt, ja ekonomiskais stāvoklis pasliktināsies un pārliecība par šo uzņēmumu peļņas rezultātu sasniegšanu tiks apšaubīta vai netiks sasniegti gaidītie jaunie rekordu rezultāti (kas var būt saistīts arī ar paša mākslīgā intelekta vai vajadzīgo čipu attīstības bremzēšanos), tas var radīt negatīvu ķēdes reakcijas efektu. Tāpat kompānijām var būt izaicinājums ilgtermiņā saglabāt tik augstu peļņas rentabilitāti, ņemot vērā dažādus ārējos ekonomiskos un politiskos faktorus. Taču pat pēc nesenās akciju cenu atkāpšanās populārāko tehnoloģiju uzņēmumu novērtējumi joprojām ir ļoti augsti. Piemēram, Nvidia nākamo 12 mēnešu peļņas P/E rādītājs atrodas virs ~40, kur kopējā S&P 500 indeksam tas ir ~21, ko arī vēsturiskā kontekstā var uzskatīt par paaugstinātu rādītāju, bet ne tik augstu kā Nvidia gadījumā. Pie tik dārgām akcijām neder vienkārši tradicionālas uzņēmumu finanšu atskaites, nemaz nerunājot par klaji sarūgtinošām atskaitēm, kā tas nupat bija Tesla gadījumā. Tirgiem, lai uzturētu esošos akciju cenu līmeņus, vajag pārliecinoši pārspēt tirgus dalībnieku gaidas.

Šķiet, ka ekonomiskā realitāte tomēr ietekmēs skatījumu uz lielas kapitalizācijas uzņēmumiem, jo to izaugsmes temps acīmredzot nav bezgalīgs, savukārt astronomiskie kapitālieguldījumu budžeti nesniedz tūlītējus rezultātus. Tas nenozīmē uzreiz, ka ‘’Magnificent 7’’ nav labs bizness, bet gan to, ka pamazām investoru eiforija atsitās pret realitāti, un tādas lietas kā novērtējumi var atkal kļūt svarīgi. Tāpat arī izskatās, ka rotācija uz mazākas kapitalizācijas uzņēmumiem zemāku procentu likmju vidē var klāties labāk (bet droši vien ne recesijas apstākļos). Tāpēc ļoti iespējams, ka nesen redzētais svārstīgums tirgos ir uz palikšanu. Nav izslēgts, ka tehnoloģiju akcijas atkal var krist, un tad investori tās pirks “ar atlaidēm”, dzenot cenas atpakaļ augšā, pēc tam atkal kādu datu ietekmē iestāsies pesimisms, un šāds cikls kādu laiku turpināsies.

Parādu krīze

Attīstīto tirgu valstu parādi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir vēl viens potenciāls bažu avots, jo globālā izaugsme palēninās. Saskaņā ar jaunākajām ASV Kongresa budžeta biroja prognozēm valsts parāda attiecība pieaugs līdz 160% no IKP un budžeta deficīts līdz 2050. gadam dubultosies. 2025. gadā ASV beigsies dažādi iepriekš ieviestie nodokļu atvieglojumi, un, lai kādu no tiem turpinātu, valsts parāds, visticamāk, palielināsies vēl vairāk. Tas var radīt zināmu nepastāvību ASV obligāciju tirgū.

Samazinoties procentu likmēm, valsts parāda finansēšana visdrīzāk kļūs lētāka, kas ļautu saglabāt dažus pieticīgus fiskālos deficītus. Nodokļu likmju līmenis attiecībā pret IKP joprojām ir zemākais starp G7 valstīm, kas nozīmē, ka ASV varētu paaugstināt nodokļus, ja palielināsies bažas par tās parāda ilgtspēju.

Zināms stress ir jūtams arī Eiropas parādu tirgū. Francijas parāda ienesīgumam sašūpojoties (bet pagaidām noteikti normas robežās), pat radušās spekulācijas, ka reģionā kādā brīdī varētu atplaukt šķietami panīkušie parādu krīzes dzinumi. Provokatīvākie komentētāji Francijai nekautrējas piesaukt Grieķijas likteni (Grieķijas ekonomika ar savu valsts parādu pret IKP, kas sastāda pāri 160%, salīdzot ar Francijas 111%, gan tāds planktons vien ir). Vērts piebilst, ka Grieķija ierindojas pirmajā vietā ar lielāko valsts parādu pret IKP starp Eiropas valstīm, otrajā vietā ir Itālija ar 140% un trešajā vietā – Francija.

Arī ziņu aģentūra “Reuters” rakstīja, ka ECB neesot plānu diskutēt par Francijas obligāciju iegādi, lai ar šādām intervencēm stabilizētu šo tirgu. Tomēr pašas par sevi ievērības cienīgas ir šādas aizdomas par eirozonas otrās lielākās ekonomikas parādu krīzi, kas jau pieprasītu ECB intervences. Var prognozēt, ka šādā gadījumā pie sašķeltas Eiropas un aizdomīgas Francijas augtu arī jautājumi par Itālijas lielā parāda ilgtspēju vai pat atkal par pašu Grieķiju.

Kopsavilkums

Nenoliegšu, ka visi iepriekš aprakstītie riski šķiet satraucoši. Tāpat ir riski, kurus mēs šobrīd pat neaptveram vai neredzam pie apvāršņa. Ja tirgi sāk krist, nevienam nav patīkami raudzīties uz to, kā sāk mazināties viņa ieguldījumu vērtība. Arī man pašam ar vairāk nekā 17 gadu pieredzi finanšu tirgos vienmēr ir bijis sāpīgi vērot, ja manu ieguldījumu vērtība krītas. Tomēr vairākuma ieguldītāju pieredze balstās uz to, ka ilgākā termiņā ieguldījumi finanšu tirgos, par spīti braucieniem pa amerikāņu kalniņiem, tomēr nodrošina ļoti dāsnu ienesīgumu. Kā uzskatāms piemērs tam kalpo S&P 500 indekss, kas sastāv no ASV uzņēmumu akcijām, un visas pasaules attīstīto valstu uzņēmumu akciju indekss MSCI World.

Avots: Bloomberg

* Ienesīgums ar reinvestētām dividendēm rēķināts par periodu no 31.07.2004. līdz 31.07.2024.

Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka svārstības akciju tirgos ir normāla parādība. Tās ir bijušas gan iepriekš, gan atkārtosies tuvākā un tālākā nākotnē. Tas nav iemesls panikai, ja esat ilgtermiņa investors. Nav jēgas arī censties ielēkt jau aizpeldējušā kuģī. Dažu ieguldījumu instrumentu sniegums, kas ir labāks par jūsu, nenozīmē to, ka tas būs ilgstošs un ka tādi paši sniegumi būs arī nākotnē. Savukārt labākais veids, kā cīnīties ar neizbēgamajiem akciju tirgus kritumiem, ir ievērot savu ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju un nebaidīties laiku pa laikam papildināt savus ieguldījums ar regulārām iemaksām.

Ir ārkārtīgi grūti veiksmīgi pareģot tirgus turpmāko attīstību. Tas ietver divu lēmumu pieņemšanu: kad izkāpt un kad atgriezties. Pat ja jums izdodas uzminēt īsto laiku, kad iziet no tirgus, ir maz ticams, ka varēsiet atgriezties īstajā laikā. Tāpēc arī diversifikācija joprojām ir vissvarīgākā ieguldījumu stratēģija. Dažādas aktīvu klases un tirgi dažādos laikos dodas augšup vai lejup, tāpēc to apvienošana labi diversificētā portfelī laika gaitā izlīdzina ieguldījumu atdevi. Svarīgs ir laiks tirgū jeb tas, cik ilgi ieguldāt, nevis tirgus brīdis jeb tas, kad ieguldāt (market timing).

SAISTĪBU ATRUNA. Šim dokumentam ir tikai informatīvs raksturs. Tajā esošā informācija nav uzskatāma par ieguldījumu, juridisku, nodokļu vai grāmatvedības konsultāciju vai par solījumu, apstiprinājumu, piedāvājumu iegādāties vai atsavināt jebkādus finanšu instrumentus vai rīkoties citā veidā. Dokumentā minētā informācija par cenām un iespējamajiem ienākumiem ir tikai indikatīva un balstīta uz publiski pieejamu informāciju, kas tiek uzskatīta par uzticamu, tomēr ne “Swedbank” AS, ne arī tās vadītāji, amatpersonas un darbinieki nekādā veidā nav atbildīgi, ja šajā dokumentā minētie apstākļi izrādās nepareizi vai neprecīzi.