Viņš ir pārliecināts, ka brīvie finanšu līdzekļi nav jāglabā zeķē, bet jāiegulda. “Kad man bija 55 gadi, pelnīju tā, ka parādījās vairāk liekas naudas. Tolaik man grāmatvede ieteica sākt veidot uzkrājumu. Es par pensiju toreiz vēl nedomāju, bet arī daudz neanalizēju. Ņemot vērā manu vecumu, man tolaik nemaz nebija citu iespēju, kā tikai pensiju 3.līmenis. Nu tā arī es sāku to darīt,” savu stāstu par uzkrājumu veidošanas sākumu iesāk Ulda kungs. Viņš arī atzīst, ka nekad nav bijis nekāds krājējs, jo, jaunākam esot, vienkārši nav bijis ko krāt.
Vērtīgs padoms jaunajiem
Iemaksas pensiju 3.līmenī var sākt veikt līdzko parādās iespēja atvēlēt kādu daļu savu ienākumu nākotnes labklājībai. “Ja ir iespēja, iesaku to darīt pēc iespējas agrāk,“ saka Ulda kungs. Iemaksu lielumu un biežumu iespējams izvēlēties, tas sniedz brīvību pielāgot tās savām finanšu iespējām. “Mūsdienās jaunie bieži dzīvo no algas līdz algai,” viņš atzīst, piebilstot, ka dzīve gan esot neparedzama. Savos 74 gados viņam ir zināma pieredze un arī sava veida mandāts norādīt uz neparedzamo, kam jāgatavojas laikus.
Kādam uzkrājums privātajai pensijai būs atbalsts ikdienā, kādam neparedzētu lielāku izdevumu gadījumā. Ulda kungs stāsta, ka viņam pensiju 3.līmeņa uzkrājums lieti noderēja veselības uzlabošanai. “Pirms vairākiem gadiem saslimu ar onkoloģisku saslimšanu un, godīgi sakot, ja nebūtu bijušas šīs iemaksas pensiju 3.līmenī ar iespēju tās izmantot, manis droši vien šodien vairs nebūtu.”
Iegūt, nebaidoties zaudēt
Ulda kungs saka, ka nauda nav jāglabā zeķē. Banka līdzekļus, kas iemaksāti pensiju 3.līmenī, iegulda valdību vērtspapīros, jaunos inovatīvos uzņēmumos un nekustamā īpašuma fondos. Finanšu eksperti liek “naudai strādāt”, tā veidojot uzticētā uzkrājuma pieaugumu.
“Īpaši jau es nesekoju līdzi, kas man tur uzkrājas. Un nav jau tā, ka vienmēr tikai nopelnu. Gadās jau arī zaudēt. Piemēram, 2008.gada krīzē daļu naudas zaudēju. Šobrīd, gan visa nauda ir atpakaļ,” stāsta Ulda kungs. Piesardzību gan viņš nezaudē, “kad sākās COVID krīze, tad visu naudu izņēmu laukā, bet vēlāk ieliku atpakaļ.”
Pensija, ko nākotnē šodienas strādājošie varētu saņem no valsts, visdrīzāk veidos vien 50% no šī brīža algas, tāpēc zināms uzkrājums var kļūt par neatsveramu finansiālu atbalstu. Tā pensiju 3. līmenī šobrīd uzkrājumus veido jau vairāk nekā 388 tūkstoši dalībnieku, bet kopējā uzkrājumu summa ir gandrīz 670 miljoni eiro (informācija par uzkrājumiem uz šā gada 30. septembri manapensija.lv[1]).
Lēnāk brauksi – tālāk tiksi, vēsta latviešu tautas paruna, kas iederas arī šajā reizē. Lai arī uzsākt krāšanu nekad nav par vēlu, jo agrāk pieņemts lēmums, jo drošāks skats nākotnē.
[1] Dati: www.manapensija.lv
Raksta attēlam ilustratīva nozīme (iStock).
