Pamatā ir triju veidu krājēji: spontānie, racionālie un tie, kas sāks krāt “no rītdienas”. Apskatīsim visu šo krājēju grupu galveno iezīmju aprakstu un sniegsim padomus, kā uzlabot savus krāšanas paradumus.
Spontānie krājēji
Spontānie krājēji parasti veido uzkrājumus no tās naudas, kas viņiem atlikusi mēneša beigās. Tātad – ja pēc obligāto maksājumu, kā arī dažādu vēlmju realizēšanas viņiem no ikmēneša algas paliek vēl neiztērēta nauda, tā tiek novirzīta uzkrājumam. Diemžēl visbiežāk šādos gadījumos nauda uzkrājumam atrodas reti, jo mudinājums tērēt cilvēkiem ir lielāks par krāšanu.
Tāpēc šī tipa krājēji retāk spēj pretoties neplānotu pirkumu vai izklaižu kārdinājumam.
Tomēr daži spontānie krājēji laiku pa laikam atceras par izvirzīto mērķi un atlicina nelielu naudas daudzumu uzkrājumu veidošanai.
Ja esi gatavs krāt spontāni, seko šiem padomiem, un līdzekļu uzkrāšana tev kļūs par nedaudz vieglāku uzdevumu:
- Sagatavo krāšanas plānu un izlem, kā to sasniegt. Piemēram, daudziem cilvēkiem aktuāls mērķis ir sakrāt finanšu drošības spilvenu vismaz trīs mēnešalgu apmērā. Padomus, kā to izveidot, skatiet šeit.
- Ja tev ir grūti pretoties spontāniem pirkumiem – “paslēp” naudu no sevis. Atveri krājkontu un katru mēnesi, tikko kā esi saņēmis algu un nomaksājis obligātos maksājumus, ievies automātisko maksājumu un ieskaiti zināmu summu atsevišķā kontā. Steidzamu vajadzību gadījuma tev būs iespēja ātri piekļūt savai naudai, taču ikdienā būs mazāks kārdinājums to iztērēt.
- Izmanto Swedbank Krājrīku. Tas ir ērts rīks, kas palīdz uzkrājumu veidošanu padarīt par automātisku ieradumu. Turklāt ir aprēķināts, ka šādā veidā ik gadu var uzkrāt aptuveni 120 eiro.
Racionālie krājēji
Šā tipa krājējiem ir labi pārdomāti mērķi un plāns, kā tos sasniegt. Tas nozīmē, ka retāk tiek dota vaļa impulsīviem pirkumiem, tā vietā tiek ieturēts stingrs kurss mērķus sasniegšanai. Racionālie krājēji velta laiku tam, lai uzraudzītu ienākumu un izdevumu līdzsvaru un plānotu nākotni.
Viņi visbiežāk rūpīgi seko līdzi budžetam un izmanto dažādas izdevumu kontroles metodes.
Lūk, kā rīkojas racionālie krājēji un ko darīt, ja vēlies par tādu kļūt:
- Atliec noteiktu summu uzkrājumam, tiklīdz saņem algu. Ja mēneša beigās ir palikusi neiztērēta nauda, arī to var novirzīt uzkrājumam.
- Pārskati savus ikdienas izdevumus, sadalot izdevumu pozīcijas kategorijās, piemēram, īrei, komunālajiem maksājumiem, izklaidei utt. Tas palīdzēs labāk novērtēt kopējo finanšu situāciju un izprast, cik daudz iespējams novirzīt regulāram uzkrājuma. Tam var palīdzēt budžeta plānošanas rīks Mans budžets.
- Nosaki mērķi, cik vēlies sakrāt noteiktā laika posmā, piemēram, gadā. Noteikts mērķis palīdz daudz labāk fokusēties un realizēt iecerēto. Ja savu mērķi sasniedz pirms laika, vari izvēlēties, vai turpmāk brīvos līdzekļus tērēt, vai turpināt ieguldīt citos uzkrājumu rīkos, kas palīdz naudai strādāt jeb citiem vārdiem – vairo Tavu uzkrājumu. Tie būtu, uzkrājums savām vecumdienām, uzkrājums bērnam vai investīcijas finanšu tirgos.
Krājēji “no rītdienas”
Cilvēki, kas nekrāj, bieži mēdz aizbildināties, ka tam ir objektīvi iemesli - nepietiekami ienākumi vai pārmērīgi ikdienas izdevumi.
Cilvēki, kuri saka, ka sāks krāt “no rītdienas”, uzskata, ka drīz būs “labāki laiki” un tad arī varēs sākt krāt.
Taču tāda situācija var arī nepienākt. Turklāt bieži vien iznākumu nosaka subjektīvi faktori, piemēram, paša lēmumi par to, kam tērēt naudu, kuri pirkumi ir nepieciešami un kurus var atlikt.
- Ja esi no tiem, kas vienmēr atliek krāšanu uz priekšdienām, vispirms pārbaudi savus pirkumus: nosaki pirkumu kategorijas, bez kurām ir visvieglāk iztikt, lai sāktu ietaupīt naudu.
- Izmanto izdevumu analīzes rīku Mans budžets, kas pieejams Swedbank internetbankā un mobilajā lietotnē. Šis rīks sastrukturē visus ar debetkarti veiktos maksājumus dažādās kategorijās, un tas palīdz vieglāk saprast, kam tērē naudu un kurās jomās būtu iespējams ietaupīt.
- Visbeidzot, nosaki krāšanas mērķi. Daudziem cilvēkiem ir svarīgi sākt ar mērķi – vienalga vai tas būtu kādam lielākam pirkumam vai drošības spilvena. Galvenais ir sākt krāt, lai krāšana kļūtu par ieradumu.
- Izmanto Swedbank Krājrīku, kas palīdz uzkrāt nemanot. Izmantojot šo rīku, Tev ir iespēja pieslēgt kartes maksājumu noapaļošanas funkciju un papildināt uzkrājumu ik reizi, kad norēķinies ar karti. Ko tas nozīmē? Ja noapaļošanas funkcija ir aktivizēta, pēc katra ar karti samaksāta pirkuma uzkrājumā tiks ieskaitīta starpība starp pirkuma summu un nākamo pilno eiro summu. Piemēram, samaksājot 2,35 €, uz Krājrīku no tava norēķinu konta tiks pārskaitīti 0,65 €. Ir aprēķināts, ka tādā veidā var ietaupīt aptuveni 120 eiro gadā. Tas būtu labs sākums!
