Tieši ieguldījumi fondos ir viens no pirmajiem soļiem, ko iedzīvotāji sper, uzsākot brīvo līdzekļu investēšanu. Kāpēc? Jo ikvienam ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko fondu, vadoties gan pēc savām zināšanām par finanšu tirgiem, gan vērtībām, ko ar saviem ieguldījumiem vēlas tiešā vai netiešā veidā atbalstīt. Tāpēc vaicājām Swedbank Investīciju daļas ekspertam Rolandam Zaulam, ar ko atšķiras dažādie Swedbank Robur fondi, lai labāk saprastu, kuru no tiem izvēlēties.
Sabalansētie fondi
“Saskaņā ar ieguldījuma profila anketu, kurā tiek izvērtēts ieguldījuma termiņš, cilvēka zināšanas un pieredze, finanšu situācija un risku tolerance, mēs klientu riska uztveri iedalām piecās riska kategorijās. Pirmā riska kategorija ir Konservatīvā stratēģija – klientiem ar šai stratēģijai atbilstošu riska toleranci, ieguldījumu termiņu un citiem indikatoriem piemērotākais ieguldījums ir 100% obligācijas. Otrā riska kategorija jeb Reālas vērtības stratēģija ietver 90% obligācijas un 10% akcijas. Trešā riska kategorija jeb Sabalansētā stratēģija ietver 60% obligācijas un 40% akcijas. Savukārt ceturtā riska kategorija jeb Pieauguma stratēģija ietver 25% obligācijas un 75% akcijas, un pēdējā - piektā riska kategorija jeb Aktīva pieauguma stratēģija ietver 100% ieguldījumus akcijās."
"Attiecīgi Sabalansētie fondi jeb Savings Fund 10,30,60,100 tiek iedalīti atbilstoši katrai riska kategorijai, izņemot pirmo. Tātad Savings Fund 10 būs piemērots otrajai riska kategorijai, Savings Fund 30 trešajai, Savings Fund 60 ceturtajai un Savings Fund 100 piektajai riska kategorijai,” skaidro Rolands Zauls.
Kur tiks ieguldīta mana nauda, ja izvēlēšos Sabalansētos fondus?
Pamatā Savings Funds galvenokārt seko indeksam MSCI All Country World Net, kas jau pēc nosaukuma ļauj noprast, ka ieguldījumi tiek veikti visā pasaulē, piemēram, attīstītas valstis, Japāna, Vācija, ASV u.c., kā arī jaunatīstības valstis Ķīna, Indija, Brazīlija u.c. Taču tā kā fondi nesastāv tikai un vienīgi no akcijām (izņemot Savings Fund 100), tajos ir ietverti arī obligāciju indeksi, piemēram, JP Morgan EMU och un citi. Obligācijas konservatīvākos Savings Funds tiek izmantotas kā sava veida drošības spilvens, lai mazinātu portfeļa svārstības tirgus nenoteiktības apstākļos, kad akcijas vērtība sāk kristies.
"Atceries, lai sāktu ieguldīt Savings Funds, noteikti nav jābūt ekspertam. Ir jāsaprot pats pamats - kas ir akcija un obligācija, un ir jānosaka savs ieguldījumu termiņš, riska tolerance un vēlamais ieguldījumu rezultāts. To ļoti vienkārši var izdarīt, aizpildot ieguldījumu profila anketu Swedbank internetbankā. Otra opcija, ja gadījumā ir kādi papildu jautājumi, kurus nevar atrast fonda dokumentos, var izmantot iespēju un tikties ar kādu no bankas ieguldījumu konsultantiem. "
"Bet jebkurā gadījumā no Savings Funds nav jābaidās, un nevajag uzskatīt, ka tas ir kaut kas sarežģītāks par ieguldījumiem, piemēram, pensiju 3.līmenī,” norāda Rolands.
Savings Funds pārvaldnieks seko līdzi tirgus tendencēm klienta vietā un pielāgo portfeli atbilstoši tirgus tendencēm. Tā kā no klienta puses iedziļināšanās tirgus situācijā ir vajadzīga ļoti minimāla. Turklāt fonda pārvaldnieks piedāvā ceturkšņa apskatu par notikumiem tirgos, kas Savings Funds klientiem mazina rūpes par informācijas meklēšanu interneta tīmeklī.
Vienas no zemākajām komisijām
Apskatot Baltijas tirgus situāciju, aktīvi pārvaldīto fondu kategorijā Savings Funds ir fondi ar vienām no zemākajām komisijām. Pastāvīgas izmaksas, ko ietur fondu pārvaldītājs par līdzekļu pārvaldīšanu un citiem izdevumiem, gada laikā ir no 0,71% un līdz 1,21%. Vēl jāņem vērā, ka atšķirībā no daudziem citiem fondu izplatītājiem Swedbank Latvijā un citur Baltijā neietur komisijas maksu par fondu pirkšanu, pārdošanu, maiņu un fondu daļu turēšanu klienta ieguldījumu kontā vai vērtspapīru kontā.
Reģionālie akciju fondi
“Ja skatāmies iepriekšminētās ieguldījuma profila anketas riska kategorijas, tad reģionālie akciju fondi jeb Robur Access fondi būtu domāti piektā riska kategorijai, jo fonds sastāv tikai un vienīgi no uzņēmumu akcijām, kas padara šos fondus relatīvi riskantākus potenciālo svārstību ziņā, nekā Savings Funds 10, 30 vai 60. No pieredzes varu sacīt, ka Robur Access fondi noteikti nav domāti pilnīgam iesācējam. Lai ieguldītu Access klasē konkrētā reģionā vai visā pasaulē, ir jābūt jau kaut kādai izpratnei par finanšu tirgiem un nākotnes ekonomikas prognozēm. Taču nav arī jābūt ļoti padziļinātām zināšanām ieguldījumu jomā, jo ideja fondam ir līdzīga kā Savings funds, vienīgi Robur Access klase tiek pārvaldīta pasīvi,” akcentē Rolands.
Kur tiks ieguldīta mana nauda, ja izvēlēšos Reģionālos fondus?
Kopumā Swedbank Latvijā un Baltijā ir septiņi Robur reģionālie akciju fondi, kas iegulda Āzijā, Attīstības valstīs, Japānā, ASV, Eiropā, Zviedrijā un visā pasaulē. Katram fondam, atbilstoši savam reģionam, ir konkrētais nosaukums, kā arī MSCI indekss, kam tas seko. MSCI indeksa izvietojumu starp konkrēta reģiona uzņēmumiem, nozarēm utt. var izpētīt Swedbank mājas lapā, vai arī detalizētāku aprakstu var atrast Msci.com mājas lapā.
Rolands norāda: “Lai ieguldītu konkrētā reģionā, ir jāveic izpēte un attiecīgi jābūt pārliecībai, ka tieši šis reģions un valstis varētu attīstīties straujāk un veiksmīgāk par citiem, sevis izvēlētajā ieguldījuma termiņā, kas tiek rekomendēts ne mazāk kā pieci gadi. Turpretim, ja nav laika pētīt konkrētos reģionus, vienkāršākais risinājums ir ieguldīt Robur Access Edge Global, kur būs ietvertas visas pasaules attīstītās valstis (izņemot jaunatīstības valstis), un ilgtermiņā varēsi sekot līdzi to valstu kopējai ekonomiskai izaugsmei."
" Protams, šāds risinājums samazina daļu no potenciālās peļņas, jo ieguldījums netiks veikts konkrētā reģionā, bet gan diversificēts pa visu pasauli. Taču no otras puses, kā pasīvam ieguldītājam, kurš negrib ļoti iedziļināties katra reģiona specifikā, varbūt tas pat ir labāk un ērtāk. Vērts arī piebilst, ka Robur Access Edge Global ir pirmajā vietā starp iecīnītākajiem Robur fondiem Latvijā un Baltijā.”
Ja izvēlies šo ieguldījuma risinājumu, atceries reizi ceturksnī papētīt, kas notiek ar ieguldījumu konkrētā reģiona fondos, kā arī periodiski paanalizē notikumus finanšu tirgos un ekonomikā, lai saprastu vai tavas iepriekšējās prognozes ir bijušas pamatotas, un savu fondu nevajag mainīt uz ko citu.
Izmaksas no ieguldījumu fondiem, kas tiek pārvaldīti pasīvi un ievēro ilgtspējīgu ieguldījumu politiku, ir vērtējamas kā pašas zemākas starp Baltijas tirgū piedāvātajiem ieguldījumu fondiem.
Līdzvērtīgs biržā tirgotiem fondiem ar zemākajām izmaksām
“Tuvākais līdzinieks šiem fondiem ir Savings Funds - tas ir, ja gribās tomēr aktīvu pārvaldi. Otrs identisks risinājums ir jau biržā tirgotie fondi jeb ETF. Tie būtu ar to pašu konkrēto indeksu vai līdzīgu indeksu ar citādāku uzņēmumu ekspozīciju, vai arī ar plašāku un specifiskāku reģionālo iedali, piemēram, jau konkrētām valstīm, kurā fonds ieguldītu. Bet te ir jāņem vēra, ka ETF iegāde nav bezmaksas, kā tas ir Robur fondiem,” piebilst Rolands.
Sektoru/ tēmu akciju fondi
“Sektoru/ tēmu Robur fondi ir domāti drosmīgajiem jeb tā dēvētajai piektajai riska kategorijai, jo šo fondu sastāvā ietilpst tikai un vienīgi uzņēmumu akcijas, kas padara šos fondus relatīvi riskantākus potenciālo svārstību ziņā nekā Savings Funds 10, 30 vai 60, 100 un pat Robur Access.
Sektoru/ tēmu Robur fondi ir vērsti pamatā uz vienu noteiktu nozari, teiksim, tehnoloģijas, nekustamais īpašums, kas pie finanšu tirgus svārstībām diversifikācijas trūkuma dēļ palielina potenciālo svārstību risku ieguldītajiem līdzekļiem.
Tāpēc, es teiktu, lai ieguldītu Sektoru/ tēmu fondos, ir jābūt padziļinātākām zināšanām, nekā ieguldot Savings Funds vai Access fondos. Šajos fondos ieguldījuma stratēģija ir jāveido balstoties uz konkrētas nozares padziļinātu analīzi, kā arī savu ticību, ka, piemēram, 10 gadu laikā pasaules ekonomika un konkrētā nozare attiecīgā reģiona ietvaros varētu attīstīties straujāk un veiksmīgāk par citiem,” skaidro Rolands.
Kur tiks ieguldīta mana nauda, ja izvēlēšos sektoru/tēmu akciju fondus?
Noorientēties, kur tiks ieguldīti līdzekļi, ir ļoti vienkārši, jo katram fondam jau nosaukums pasaka savu saistīto nozari, kurā tiek veikti ieguldījumi. Līdzīgi ir arī tēmu fondiem, piemēram, Swedbank Robur Global High Dividend nosaukums uzreiz jau pasaka, ka šis fonds fokusējas uz augstu dividenžu uzņēmumiem globālā līmenī. Bet, neskatoties uz to, ka nosaukumi ir viegli saprotami, pirms ieguldījumu veikšanas vajadzētu izpētīt nākotnes izaugsmes iespējas konkrētajai nozarei, tēmai, jo kā jau iepriekš minēts, šie fondi ir pakļauti lielākam svārstību riskam.
Starts finanšu tirgos – vienkāršāks, nekā šķiet
Kopumā, izsverot dažādās ieguldījumu iespējas, var sacīt, ka fondi ir piemēroti ikvienam, kurš grib startēt finanšu tirgos. Protams, katram fondam ir savas specifiskās iezīmes, un viens vai otrs fonds prasa lielāku iedziļināšanos, taču tas ir tikai loģiski, jo tā ir rīcība ar mūsu naudu. Arī ieejot veikalā pēc maizes un piena, mēs izdarām izvēli, izvērtējot produktu kvalitāti un cenu. Šāds pats izvērtējums nepieciešams arī, izdarot izvēli par labu vienam vai otram ieguldījuma risinājumam.
Ja esi gatavs sākt ieguldīt fondos, tev ir jāizdara tikai 4 lietas:
- Aizpildi Ieguldījumu profila anketu vai piesakies uz ieguldījumu konsultāciju;
- Atver vērtspapīru kontu vai ieguldījumu kontu;
- Izvēlies Ieguldījumu profila anketā ieteiktos fondus vai citus fondus no Swedbank fondu saraksta;
- Iesniedz rīkojumu (automātisko vai vienreizējo pirkšanas rīkojumu).
