Katrs iedzīvotājs, kurš uzsāk darba gaitas un veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, piespiedu brīvprātīgā kārtā automātiski kļūst par investoru, jo ik mēnesi 6% no savas algas iegulda pensiju 2.līmenī. Ieguldot to atbilstoši savam vecumam un riska apetītei, ir iespēja pelnīt un audzēt savu nākotnes kapitālu, ko tērēsim vecumdienās.
Taču diemžēl šobrīd desmitiem tūkstošu iedzīvotāju naudu iegulda savam vecumam neatbilstošā pensiju plānā. Tas nozīmē – zaudē savus nākotnes ieteikumus.
Kāpēc tā? Jo, uzsākot darba gaitas, katrs strādājošais pēc automātiska principa tiek ielikts kādā no pensiju 2.līmeņa plāniem, un visbiežāk ar mazāku risku. Diemžēl pensijas pārvaldītājiem nav daudz instrumentu, kā šo situāciju mainīt. Mūsu rīcībā ir tik vien, kā vispārīga statistika, bet ne informācija par katru krājēju. Ja katrs pats neizdara apzinātu un izsvērtu lēmumu par savu ieguldījumu, tad neviens cits to nevar ietekmēt.
“20 un 30 gadu vecumā mūsu ieguldījumu horizonts līdz pensijai ir vairākas desmitgades. Mēs nevaram atļauties būt konservatīvi savā pensiju plānā. Ja tomēr nolēmjam tādi būt, mēs sevi, visticamāk, nolemjam krietni mazākam rezultātam nākotnē,” skaidro Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks.
- Vai izvēlētajam pensijas plānam ir potenciāls nest peļņu?
- Kādos gadījumos ir izdevīgi ieguldīt pasīvi un kādos gadījumos - aktīvi?
- Ar ko abas šīs ieguldījumu stratēģijas atšķiras?
- Kā noorientēties un atrast sev piemērotāko pensiju plānu, lai gūtu maksimālo ienesīgumu?
- Kas ir citi faktori, ko ņemt vērā, domājot par savas pensijas 2. līmeni?
