Šīs prasmes bērniem noderēs ne tikai, lai izvairītos no mobinga, bet arī būs svarīgas turpmākās dzīves gaitās, tostarp profesionālajā vidē. Tāpēc kopā ar fonda “Plecs” ekspertiem un Pusaudžu un jauniešu resursu centra Latvijā vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu esam apkopojuši padomus, kā to mācīt bērniem, un kā sarunāties ar bērnu par pieredzētajām konfliktsituācijām, lai kā vecāki labāk izprastu, kā palīdzēt bērnam.
Konfliktsituāciju risināšanas prasmes ir jākoriģē un jāattīsta
Pozitīvai konfliktsituāciju risināšanai pamatā ir izpratne un prasmes par vēlamiem uzvedības modeļiem. Tas, kā mūsu bērni uzvedas konfliktu gadījumos, nerodas pēkšņi. Viņi tos novēro no pieaugušajiem un atkārto. Kā jebkura prasme, ko bērns apgūst, ir jākoriģē un jāattīsta, jo dažkārt tā sanāk, un dažkārt ne. Tāpēc liela ir vecāku loma un atbildība – gan rādot ar piemēru no savstarpējām attiecībām ģimenē, gan arī koriģējot bērna uzvedību pēc nepieciešamības dažādās konfliktsituācijās.
Kā norāda fonda “Plecs” vadītājs Jānis Erts: “Konfliktsituācijās bērni mācās no tā, kā vecāki tās risina ar citiem pieaugušajiem, tostarp skolotājiem, skolas personālu un citiem vecākiem. Bieži redzam, ka vecāki rāda bērnam absolūti nepareizo uzvedības modeli, kas tikai padziļina konfliktu un veido to negatīvāku. Kā tas tipiski notiek? Bieži vecāku sarunas sākums ir uzbrūkošs, piemēram, norādot uz skolotāju kļūdām vai citu vecākiem – par viņu bērnu uzvedību. Tādējādi mēs mācām bērniem uzbrukt, nevis risināt un saprast otru. Taču, lai atrisinātu jebkuru konflliktsituāciju, arī tādu, kas pāraugusi mobingām svarīga ir visu pušu sadarbība, nevis vainošana. Tāpēc vecākiem ir jādomā, kādas sarunāšanās prasmes paši piekopj ikdienā, jo ne velti saka, ka bērni ir vecāku kopijas. Kopumā konfliktsituāciju risināšana ir ļoti būtiska, jo, ja šķietami nelielas konfliktsituācijas neņemam vērā, drīz vien varam saskarties ar daudz grūtāk atrisināmu problēmu, kā mobingu, kas var atstāt nopietnu ietekmi uz bērna nākotni.”
Mācot bērnam konfliktsituāciju risināšanas prasmes, vienmēr ir svarīgi pārrunāt ar bērnu jau pieredzētās konflikta situācijas, strukturējot viņa paša sajūtas un sapratni par notiekošo, kā arī sniegt bērnam atbalstu un drošības sajūta.
Nils Sakss Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu resursu centra vadītājs atzīmē, ka bieži bērni par konfliktsituācijām nevēlas runāt, nevis tāpēc, ka viņi būtu ārkārtīgi noslēgti, bet tāpēc, ka nevēlas sāpināt vecākus un negrib radīt liekas problēmas. “Vēlams ar bērnu jau iepriekš izrunāt, ka ir tāda lieta kā mobings, kas var gadīties klasē, un ir dažādas lomas, kurās bērns mobinga gadījumā nav nonākt – gan upura, gan pāridarītāja, gan novērotāja. Tas ļaus normalizēt situāciju, ka ar vecākiem var pārrunāt dažādas konfliktsituācijas un ka vecāki palīdzēs tikt ar šo situāciju galā.”
Kā veidot sarunu ar bērnu par konfliktsituācijām un mobingu?
Sarunas uzsākšanai izvēlieties brīdi, kad bērns ir mierīgs. Ja iepriekš būsiet praktizējuši īpašo laiku divatā un saiknes veidošanas pamatprincipus, sarunu uzsākt būs vieglāk, jo bērns jutīsies ievērots, sadzirdēts un novērtēts. Savukārt, ja jums šobrīd nav regulāra laika divatā, veltiet īpašu laiku sarunai ar bērnu par mobingu. Mudiniet, bet nespiediet bērnu runāt. Ja bērns atsakās no sarunas, uzsveriet, ka esat pieejami un gatavi aprunāties ar viņu kādā citā brīdī, taču neatlieciet to ilgstoši. Visticamāk, situācija pati no sevis neatrisināsies.
Sarunas laikā dodiet bērnam laiku izteikties un uzklausiet visu, kas viņam ir sakāms. Nepārtrauciet bērnu, ja viņš kavējas detaļās, kas jums šķiet nebūtiskas. Tas ir svarīgi, lai sniegtu bērnam iespēju izvērtēt notikušo. Uzdodot emocijas izraisošus jautājumus, ļaujiet tiem “pakarāties gaisā”, neaizpildiet klusumu ar papildu jautājumiem. Ļaujiet bērnam apdomāt atbildes un informāciju, kuru viņš vēlas jums sniegt. Noteikti nesteidzieties uzreiz sniegt padomus un risinājumus. Pārliecinieties, ka labi izprotat situāciju. Pārvaicājiet: “Vai es pareizi sapratu to, ko tu man pastāstīji?” Dažreiz var palīdzēt situācijas shēmas uzzīmēšana uz papīra.
Jautājumi, kurus uzdot (un kurus neuzdot) bērnam:
Pavaicājiet, kā piedzīvotais ir ietekmējis bērnu un kā tas liek viņam justies. Ir saprotami, ka bērna stāstīto mēs mēģinām salīdzināt ar savu pieredzi vai sajūtām. Taču tas ne vienmēr palīdz, jo situācijas un cilvēku reakcijas var būt ļoti atšķirīgas. Drīzāk tas var izraisīt pretēju reakciju un likt bērnam noslēgties sevī vai pat slēpt notiekošo no jums. Tāpēc vēlams izvairīties teikt:
- To visi ir piedzīvojuši.
- Kāpēc tu nesiti pretim?
- Tas ir normāli – visās skolās bērni tā dara.
- Neraudi, citādi tevi vēl vairāk apsaukās!
- Kāpēc tu ātrāk neko neteici?
- Saņemies un izturi!
- Neko nevar darīt, tāda ir dzīve.
Paudiet sapratni un atbalstu – tas palīdzēs mazināt riskus un ievērojami atvieglos bērna problēmu. To varat darīt ar šādām vai līdzīgām frāzēm:
- Tas ir ļoti svarīgi, ka tu man par šo pastāstīji.
- Es gribu labāk saprast, kas ar tevi notiek.
- Es vienmēr palīdzēšu tev atrast risinājumu.
- Tu dari ļoti pareizi, ka dalies ar mani.
- Tu man esi ļoti svarīgs, un man ļoti rūp viss, kas ar tevi notiek!
Atcerieties, ka bērna stāstītais var emocionāli ietekmēt arī pieaugušo. Ir ļoti svarīgi, lai sarunā ar bērnu jūs saglabātu mieru. Ja notikušais jūs ir spēcīgi satricinājis, apsveriet iespēju aprunāties par to ar kādu citu pieaugušo vai speciālistu.
Atbalsts mobinga situācijās iesaistītajiem
Lai atbalstītu vecākus un bērnus mobinga situācijās, kā arī sniegtu praktiskus padomus šādu konfliktsituāciju risināšanā, fonds “Plecs” sadarbībā ar Swedbank ir izstrādājis atbalsta rīku ģimenēm, kas tostarp paredz arī iespēju nepieciešamības gadījumā saņemt profesionālu speciālistu konsultācijas mobinga situācijās. Atbalsts mobinga situācijās ir bezmaksas pakalpojums Swedbank dzīvības apdrošināšanas klientiem.
Ja ir noticis mobinga gadījums, izstrādātajā tīmekļa vietnē mobstop.lv ir iespēja piereģistrēties un sniegt detalizētāku informāciju par notikušo. Pēc tam saņemsiet izvērtējumu par situāciju (vai notikušais ir mobings vai konflikts) un praktiskus ieteikumus, ko varēsiet izmantot uzreiz. Nepieciešamības gadījumā būs iespējams saņemt arī personalizētu speciālista atbalstu un, kas nav maznozīmīgi – ātru atbildi kritiskos gadījumos. Būtiski atzīmēt, ka atbalsts pieejams skolēniem, kas ar mobingu saskārušies gan skolā, gan ārpus tās (interešu pulciņi, digitālās platformas u.c.).
