Kādas praktiskas izvēles varam veikt šodien, lai dzīvotu “zaļāk”?

Pat nedaudz “zaļāks” dzīvesveids var palīdzēt aizsargāt dabas resursus, samazināt apdraudējumu mūsu veselībai un videi, kā arī ietaupīt finanses.

Par laimi, dzīvot ilgtspējīgu dzīvesveidu kļūst arvien vienkāršāk.

Ar padomiem, kādas praktiskas izvēles varam veikt šodien, lai dzīvotu “zaļāk”, dalās vides aizsardzības organizācijas "Zaļā brīvība" ilgtspējīga patēriņa eksperte un zero waste entuziaste Lilija Apine.

Sper pirmos “zaļos” soļus viegli

Lilija Apine iesaka sākt ar to, kas ir visvieglāk īstenojams, jo visa pamatā lielās pārmaiņas vienmēr sākas no mazām, šķietami nenozīmīgām darbībām. Lilija ir pārliecināta, ka katra izdevusies pārmaiņa radīs patīkamu apziņu un papildu stimulu doties tālāk. Vides eksperte mudina sākt ar savas daudzreizlietojamās ūdens pudeles, kafijas krūzes, auduma maisiņu un arī trauciņa līdzņemamām pusdienām iegādi, un ņemt šos priekšmetus līdzi ikdienas gaitās.

“Atceros laiku, kad lielveikalā pie kases pārdevējas brīnījās, ja kaut kas bija ielikts savā auduma maisiņā, taču tagad nevienu tas vairs neizbrīna.

Pārmaiņas notiek un tās jau ir notikušas. Piemēram, dažādu procesu digitalizācija mūsdienās ļauj saimniekot zaļi un ekonomiski izdevīgi pat bez īpašas piepūles, atbrīvojot no nepieciešamības pārvietoties, drukāt uz papīra.

Tāda neliela investīcija kā visu mājās esošo spuldžu nomaiņa uz enerģiju taupošajām spuldzēm (LED vai kompaktās fluorescentās) radīs tūlītēju pozitīvu ietekmi, taču neprasa no mums nekādu paradumu maiņu,” atzīmē Lilija Apine.

Vai dzīvot zaļāk, nozīmē dzīvot dārgāk?

Ir aktivitātes, kuru rezultātā ikdienā var ietaupīt gan finansiālos, gan dabas resursus. Lilija par piemēru min mazāku maksu par sadzīves atkritumu izvešanu, ja tie tiek šķiroti, kā arī mazos ietaupījumus, kas rodas, nemaksājot par vienreizlietojamo trauku, ja līdzi ir savējais. Tāpat viņa min izvēli par labu energoefektīviem režīmiem veļasmašīnai un žāvētājam, kas samazina ūdens un elektrības patēriņu, tā pozitīvi ietekmējot arī komunālo maksājumu rēķinu. Vēl mūsu ikdienā ir izvēles, kas sākotnēji maksā vairāk, taču laika gaitā tomēr atmaksājas.

“Aizvien vairāk ikvienam no mums vajadzētu pievērst uzmanību saviem pirkumiem, pirms tam sev uzdodot jautājumu, vai tas tiešām man ir vajadzīgs? Un, ja atbilde ir jā, būtiski izvērtēt konkrētās preces funkcionalitāti, un cik labi tā strādā jeb kalpo mērķim, kam tikusi radīta.

Ilgtspējīgi ražots apģērbs, visticamāk, maksās nedaudz dārgāk, taču visdrīzāk kalpos ilgāk. Energoefektīvākas elektroiekārtas ar laiku sevi atpelnīs un radīs ietaupījumu elektrības izmaksās.

Lai gan bioloģiskās pārtikas iegāde (lielveikalos) arī izmaksā dārgāk, varētu spekulēt, ka ilgtermiņā tas nozīmētu mazākus izdevumus veselībai,” dažādus piemērus min vides eksperte.

Lilija Apine piebilst, ka pagaidām videi draudzīgs dzīvesveids dažkārt prasa papildu laiku un mentālo piepūli, ko arī varam pieskaitīt pie izdevumiem. “Tomēr, jo vairāk cilvēki izvēlēsies šādu dzīvesveidu un pieprasīs pārmaiņas, kas šādu dzīvesveidu atbalsta un veicina, jo ērtāka kļūs infrastruktūra tā īstenošanai. Tā kļūs par normu, kas neprasīs papildu piepūli,” viņa norāda.

Energoefektīvs mājoklis – neatkarība un ietaupījums nākotnē

Vēl kāda praktiskā izvēle, ko varam veikt šodien, ir investēt nākotnes “zaļākā” dzīvesveidā. Kā vienu no svarīgākajiem soļiem Lilija Apine izceļ mājokļa nosiltināšanu un energoefektīvu elektroiekārtu izvēli.

“Ņemot vērā, ka dzīvojam dažādos mājokļos, katram pirmā investīcija “zaļākai” nākotnei būs nedaudz atšķirīga, taču uzlabot mājokļa energoefektivitāti vajadzētu būt vienam no pirmajiem soļiem. Būtiski, ka sākumā novēršam enerģijas zudumus vai tās nelietderīgu patēriņu un tad meklējam iespējas, kā  apkurināt mājokli un ražot elektrību, izmantojot atjaunīgo jeb “zaļo” enerģiju,” stāsta vides eksperte.

Tālāk var sekot investīcijas arī citos ilgtermiņa risinājumos, piemēram, saules paneļu uzstādīšanai. Tas ne tikai nodrošinātu videi draudzīgu enerģijas izmantošanu, bet arī elektrības pašpatēriņu mājoklim un līdz ar to arī lielāku neatkarību.

Šī brīža apstākļos prioritāri nākamā izvēle aiz nosiltināšanas un apkures risinājuma nomaiņas, varētu būt investīcija saules paneļos elektroenerģijas ražošanai. Teju visu gadu ir iespēja ražot elektroenerģiju savām vajadzībām, par to papildus neko nemaksājot,” skaidro Lilija Apine.

Līdztekus arvien aktuālāks jautājums kļūst par videi draudzīgu pārvietošanos. “Tiem, kas neizbēgami daudz pārvietojas ar auto vai arī drīzumā plāno auto mainīt, būtu vērts apsvērt elektroauto iegādi, jo kaut arī dārgāks sākotnējā investīcijā, ekspluatācijas laikā šis ieguldījums sevi atpelnīs, īpaši ņemot vērā aizvien augošās degvielas cenas,” papildina vides eksperte Lilija Apine.

“Zaļais” dzīvesveids, protams ir izvēle, taču tas nebūt nav tik sarežģīti, kā sākumā var šķist. Sāc ar mazumiņu:

  • aizver krānu, kamēr tīri zobus,

  • atvieno ierīces, kuras nelieto,

  • iepērcies, izmantojot atkārtoti lietojamus pārtikas preču maisiņus.

Šādi pat šķietami mazi soļi var būtiski ietekmēt apkārtējos cilvēkus un pasauli kopumā. Viss, kas nepieciešams, ir neliels pirmais solis, kas aizvedīs neatkārtojamā ceļojumā uz bagātīgāku nākotni ne tikai tev, bet arī taviem, bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem un visām nākamajām paaudzēm.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?