Kāpēc tiecamies salīdzināties un kā šo ieradumu mazināt?

Salīdzināšanās sociālo mediju laikmetā, kad teju ik uz soļa ir iespējams ielūkoties citu dzīvēs un ikdienā, ir teju neizbēgama. Taču pārmērīga šī paraduma veicināšana var kaitēt gan pašnovērtējumam, gan finansēm.

Salīdzināšanās kā ieradums ir plaši izplatīts un to netieši piedzīvojam jau no dzimšanas, kad vecāki tiecas salīdzināt zīdaiņu attīstības tempus, līdz skolas laikam, kad tiek salīdzināti bērnu talanti vai spējas apgūt mācību vielu.

Pamazām šī salīdzināšanās mūs pārņem tik ļoti, ka gandrīz visu, ko darām, vērtējam, salīdzinot ar citu cilvēku dzīvēm un panākumiem.

Turklāt, ja kādreiz cilvēki salīdzinājās ar kaimiņiem, sava ciema iedzīvotājiem vai nacionāla mēroga slavenībām, tagad sociālajos tīklos varam sekot līdzi pasaules turīgākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem. Uz viņu sasniegumu un dzīves stila fona gandrīz ikviens var sajusties niecīgāks un neapmierināts ar savu augumu, darbu, spējām, garderobi, dzīvesvietu, partneri, brīvā laika pavadīšanas iespējām un virkni citiem aspektiem. Tas rada milzīgu psiholoģisku spiedienu.

Kāpēc tiecamies salīdzināties?

Mēs salīdzināmies, lai noskaidrotu, kā izskatāmies attiecībā pret citiem cilvēkiem. To sekmē nedrošība par sevi, vēlme būt konkurētspējīgam un labākam par citiem, iederēties esošā vai iedomātā kompānijā, kā arī ilūzijas, ka tad, kad sasniegsim iecerēto nākotni, būsim laimīgi un apmierināti ar dzīvi.

Lielākoties salīdzināšanās notiek sekunžu simtdaļu laikā, to pat neapzinoties.

Toksiska tā kļūst, kad ilgstoši domājam par citu cilvēku sasniegumu, viņu dzīves spilgtākajiem notikumiem un uz to fona noniecinām sevi. Mēs sākam uzskatīt, ka esam kaut kādā veidā sliktāki vai nepilnvērtīgāki nekā citi, kas, mūsuprāt, ir sasnieguši vairāk vai izdarījuši labāk. Varam arī sākt uzskatīt, ka esam kaut kādā ziņā "nepareizi".

Salīdzināšanās sekas

Salīdzināšanās rada virkni negatīvu seku:

  • negatīvas un trauksmainas domas, no kurām grūti atbrīvoties;
  • augstāku trauksmes un depresijas līmeni;
  • pārmērīgi lielu naudas tērēšanu, lai tik kādam apliecinātu, ka es arī varu.

Tā padara mūs neapmierinātus ar sevi, savām spējām, dzīvi un finanšu stāvokli. Ja mēs nepārtrauksim sevi salīdzināt ar citiem, visu laiku tērēsim naudu un enerģiju, lai tikai censtos turēties līdzi iedomu tēliem. Salīdzināšanās ir kā apburtais labirints, kurā var ilgi maldīties un netikt ārā, ja vien nepieņem apzinātu lēmumu, ka tā ir jāpārtrauc.

Virkne pētījumu ir apliecinājuši, ka cilvēku pašvērtējums un savas dzīves novērtējums pēc laika pavadīšanas sociālajos tīklos pazeminās. Šīs negācijas ietekmē arī mūsu finanses.

Nav nekā slikta vēlmē savi palutināt, ja tas ietilpst tavā budžetā un dari to savam priekam. Ja šķied naudu sīkumos, slīksti parādos, lai tikai atstātu iespaidu uz kādu (reālajā dzīvē, Instagram vai citā sociālajā tīklā), tu piederi savām lietām, nevis otrādi. Tie ir maldi, kas nav balstīti uz tavām patiesajām izvēlēm, bet uz salīdzināšanos, vēlmi kādam kaut ko pierādīt.

8 ieteikumi, kā pārtraukt salīdzināt sevi ar citiem

  1. Praktizē pateicības. Mācies pamanīt, novērtēt un pateikties par labo, kas ir tavā dzīvē. Centies apzināti izbaudīt apmierinātības sajūtu. Tā tu mācies būt mierā ar savu dzīvi un patiesi priecāties par to, kas tev ir šodien, nevis balsti savu laimes sajūtu tajā, ko ceri sasniegt rīt.
  2. Seko līdzi savām domām. Tiklīdz apjaut, ka sāc pārdzīvot, piemēram, par to, ka cits pelna vairāk, mēģini savas domas novirzīt uz labo savā dzīvē un iespējām uzlabot savu dzīvi vēl vairāk.
  3. Nesalīdzini savu dzīvi ar citu izcilākajiem mirkļiem. Tas, ko mēs redzam sociālajos tīklos, parasti nesniedz pilnīgu priekšstatu par otra dzīvi – vien izcilākajiem mirkļiem, kuri itin bieži ir īpaši iestudēti.
  4. Koncentrējies uz savām stiprajām pusēm. Uzraksti trīs lietas, kas tev patiešām sevī patīk, kuras izjūti kā savas stiprās puses. Raksturo tās ar piemēriem no dzīves, lai spilgtāk iedzīvinātu, un atgādini sev, kad sāc apšaubīt savu vērtību. Vispiepildītākā dzīve ir tad, kad esi pats, nevis tiecies iekļauties kaut kādos standartos un izpratnē, kas ir "normāli".
  5. Priecājies par citu cilvēku panākumiem. Skaudība apgrūtina spēju patiesi priecāties. Tikai tāpēc, ka kāds cits uzvar, nenozīmē, ka tu zaudē. Tāpēc no sirds svini viņu panākumus, kamēr pats strādā pie saviem.
  6. Mācies sacensties ar sevi, nevis citiem. Tā vietā, lai salīdzinātu sevi ar citiem, koncentrējieties uz saviem mērķiem. Kur tu esi, salīdzinot ar to, kur biji šajā laikā pērn? Vai pirms pieciem gadiem? Sāc rakstīt personīgo žurnālu, lai varētu labāk sekot līdzi saviem mērķiem, izaugsmei un pārdomāt tos.
  7. Samazini sociālajos tīklos pavadīto laiku:
  • Atseko kontiem, kuri tev liek justies slikti par sevi.
  • Uzliec taimeri un nepavadi sociālajos tīklos vairāk kā 30 minūtes.
  • Izslēdz tālruni, kad vakariņo ar ģimeni un draugiem, lai pilnvērtīgāk būtu klāt.
  • Neatbildi uz katru komentāru vai ziņojumu.
  • Kad jūti vēlmi ieskatīties sociālajos tīklos, pajautā sev, kāpēc – vai tev ir garlaicīgi, tu meklē novērtējumu? Ko citu tu varētu darīt, lai justos labāk?
  1. Sāc sociālo mediju gavēni. Ir gandrīz neiespējami būt apmierinātam ar savu dzīvi, ja visu laiku skaties uz to, kā dzīvo citi. Tāpēc ir vērts atpūsties no sociālajiem tīkliem, kā arī atrakstīties no visām e-pastu ziņu lapām, kas rāda, cik daudz tu “palaid garām”.

Pavadi laiku un enerģiju, domājot par to, cik daudz tev patiesībā ir. Pievērsies savai ģimenei, draugiem, mājoklim, darbam, visām lietām, kurām patiešām ir nozīme tavā dzīvē. Atrodi tās lietas savā dzīvē, par kurām kāds cits varētu tevi apskaust. Atceries, ja mēs skatāmies uz citiem, tas nozīmē, ka daudzi citi cilvēki tiecas pēc tā, kas ir tev. Koncentrējies uz savas dzīves kvalitāti, nevis uz to, cik “like” saņem.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?