Divas stundas dienā – kustību priekam!
Jau gadiem ilgi RSU profesors un ārsts Anatolijs Danilāns uz darbu un mājām dodas kājām, ceļā pavadot 12 kilometrus. Stunda no rīta un stunda vakarā – tas ir laiks svaigam gaisam, pārdomām un dzīves sakārtošanai. Profesors zina, kā senioriem dzīvot, lai justos moži, veseli un priecīgi.
Katru dienu kustībā un ar prieku!
- Dzimis 1943. gada 24. martā Preiļu rajona Anspokos.
- Habilitēts medicīnas doktors, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas centra ārsts, pasniedzējs RSU Iekšķīgo slimību katedrā, Latvijas Gastroenterologu asociācijas vadītājs.
- gadā – Eiropas gadā aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei – bijis viens no labas gribas vēstniekiem.
- Precējies kopš 1969. gada. Ir dēls, meita un 4 mazbērni.
Zēns no Latgales
Jaunībā nebiju priekšzīmīgs jauneklis, esmu kāvies ar plīts riņķiem un sities kā traks, – smaidot atceras profesors. Kad pēc Rīgas Medicīnas institūta beigšanas viņš atgriezās dzimtajos Preiļos strādāt par iecirkņa ārstu, nāca uzaicinājums iestāties aspirantūrā. Tā sākās ārsta Danilāna karjeras ceļš.
„Tas, ka esmu tieši gastroenterologs, ir sagadīšanās. Sākumā gribēju ārstēt sirds un asinsvadu slimības, bet tagad ar savu izvēli esmu ļoti apmierināts, jo kardiologi ārstē tikai sirdi, bet manā pārziņā ir plašs orgānu klāsts – kuņģis, zarnas, aizkuņģa dziedzeris, aknas, barības vads!” – smaidot lepni teic Danilāns.
80 gados skriešu maratonu!
Ārsts uzskata, ka visātrāk cilvēka ķermenī nolietojas asinsvadi un tos vajag regulāri trenēt. Tāpēc kustības senioriem ir jaunības eliksīrs! Svarīgi, lai treniņi rada prieku, nevis ir mocības. Viņš atceras:
„Pagāja pusotrs gads no manas dzīves, kamēr sajutu baudu no staigāšanas uz darbu ar kājām. Līdz tam nemitīgi gribēju izdomāt iemeslus, lai neietu – vējš pūš, lietus līst, laika maz. Tomēr latgaļa spītība panāca savu, un radās kaifs. Es pat gaidu šīs laimes stundas, kad varēšu iet. Eju savus 12 kilometrus katru dienu un iekšēji no prieka dziedu. Manī rodas daudz laimes hormonu! Mani kauli ir jauni, to es jūtu. Būdams pasniedzējs, es ejot atkārtoju savas lekcijas saturu un tad saņemu no studentiem komplimentus par lielisko atmiņu, lai gan patiesībā atmiņa man ir švaka. Man palīdz staigāšana un domāšana!”
Lai gan Danilāns sevi sauc par sabiedrisku cilvēku, ejot viņš grib būt viens: „Es elpoju savā ritmā, esmu savās domās. Vientuļš nejūtos nekad, drīzāk man pietrūkst vienatnes. 80 gados mēģināšu noskriet maratonu, bet vispirms patrenēšos. Varbūt tas būs mans pēdējais maratons, bet es to noskriešu!”
Jautāts, vai senioriem skriešanas vietā nevajadzētu izvēlēties kādu mierīgāku aktivitāti, piemēram, nūjošanu vai soļošanu, dakteris atteic:
„Skriet ir labi, slikti ir piezemēties ar triecienu mugurkaulam un kājām. Vajadzīgi atbilstoši apavi un jāvairās skriet pa asfaltētu virsmu. Kad esmu jūrmalā, tad skrienu gar jūru. Vēl no sportiskajām aktivitātēm man patīk peldēšana un dejošana.”
Gadījums, kas lika pārskatīt vērtības
Kad ārsts Danilāns pirmoreiz tika uz starptautisku konferenci Oslo, viņš no aizmugures uz kāpnēm pamanīja skaistu sievieti: „Viņai bija jauks viduklis un sprigana gaita. Tā kā angliski runāt protu, pieliku soli, lai viņu panāktu un uzrunātu. Tomēr brīdī, kad varēju to izdarīt, pamanīju, ka manam iekāres objektam ir jau pāri 80 gadiem! Kopš šī gadījuma vienmēr esmu gribējis, lai latvietes 80 gados būtu tikpat iekārojamas kā viņa. Kustības palīdz izstrādāt pareizos hormonus, un veselīga seksualitāte liecina par jaunību. Gadi nav no svara, man patīk sievietes un patiks vienmēr! Komplimentu teikšana man palīdz dzīvot, jo notiek enerģijas apmaiņa ar sievieti, kas abiem nāk par labu.”
Bet pilnībā Anatolijs Danilāns uzticas tikai diviem cilvēkiem – savai māsai Annai un sievai Irēnai:
„Irēna mūsu 33 gadus ilgajā kopdzīvē man ir bieži palīdzējusi, bez viņas es noteikti būtu citāds. Vēl nesen jautāju sievai, kāpēc viņa toreiz izvēlējās mani, jo es taču neesmu nekāds izskatīgais čalis! Viņa atbildēja: es esmu laimīga kopā ar tevi...”
Gavēt nav veselīgi
Šobrīd līdz Lieldienām daudzi ievēro gavēni, atsakās no gaļas. Danilāns pret to ir skeptisks: „Gavēnis nav īpaši veselīgs pasākums. Ir skaidri pierādīts, ka musulmaņiem kuņģa čūla rodas tieši ramadāna laikā. Gaļa un zivis ir jāēd visu gadu. No kūkām gan vajadzētu atteikties vienmēr.”
Jautāts, kādi simptomi liecina, ka jādodas pie gastroenterologa, ārsts atteic: „Cilvēki bieži domā, ka par kuņģa zarnu trakta problēmām liecina vēdera burkšķēšana, pūšanās, bet vēl svarīgāk ir neatstāt bez ievērības pārmaiņas asins analīzēs, jo īpaši, ja tās rāda kalcija līmeņa krišanos un mazasinību.”
Danilāns uzsver, ka veselības pamatā ir labas domas galvā, kustības un diēta. Aktivitātes veicina zarnu motoriku, nodrošinot tās ar labāku asins apgādi, un tikpat svarīgi ir ēst pilnvērtīgu uzturu.
Atziņas par uzturu
- Nevar teikt, ka viens produkts būtu labāks par otru. Cilvēkam jāēd gan piena produkti, gan maize, gan gaļa, gan salāti, gan saknes, gan augļi. Nelaime ir tajā, ka cilvēki bieži izvēlas vienpusīgu ēdienu, krīt galējībās. Piemēram, nu tik spiedīs un dzers kādu noteiktu sulu. Nav jau slikta sula, bet ēdieniem un dzērieniem ir jābūt daudzveidīgiem!
- Nelieciet ēst mazbērniem to, kas viņiem negaršo! Latvijā cilvēki mirst nevis no bada, bet no pārbarošanas. Ja bērnam no rīta negribas, lai viņš neēd. Nekad nevajag ēst, ja nav apetītes – organisms ir gudrāks, nekā mums šķiet, un pats pasaka priekšā, kas tam nepieciešams.
- Seniori mēdz uztraukties, ka jauniešiem garšo čipsi un kola, bet jaunieši sporto, un organisms šo enerģiju iztērē. Uztraukties jāsāk tad, ja veidojas liekais svars.
- Skaisti ir atstāt uz šķīvja ēdienu, kuru vairs negribas. Nav par katru cenu jāizēd tukšs šķīvis!
- Uz veikalu pēc pārtikas nedrīkst iet izsalcis, jāiet paēdušam.
- Reklāmas aicina iegādāties skābpiena produktus imunitātes uzlabošanai, tomēr veselam cilvēkam, kurš pilnvērtīgi ēd, zarnu trakts darbojas kā pašregulējošs mehānisms un lietot papildus īpašos produktus vai medikamentus nav nekādas vajadzības.
Atziņas laimīgai dzīvei
- Dzīve ir tikai viena, tāpēc paša varā ir izvēlēties, kā to dzīvot – raudot, čīkstot vai smaidot. Reinkarnācijai neticu. Arī mans mīļākais rakstnieks Rušdi teic, ka dzīve jāpavada skaisti. Agrāk domāju, ka mans uzdevums ir pagarināt cilvēku dzīvi, bet tagad uzskatu, ka uzlabot.
- Dzīve ir emocionāli neitrāla, un tikai mēs paši izvēlamies, kādu stāstu sev stāstīt iekšējā dialogā. Es izvēlos sev stāstīt priecīgus stāstus, lai arī kas pa dienu būtu noticis.
- Mums vienam otru vajag iedvesmot mainīt neveselīgos ieradumus. Šobrīd visu pasauli piemeklējusi mazkustība, bet māte Daba mūs ir gatavojusi skarbiem apstākļiem. Mēs paši tiecamies dzīvot komfortā bez kustībām: TV, dators, auto –cilvēks ir nokļuvis drausmīgā situācijā. Pie laba ēdiena un nekustīguma iestājas ķermeņa atrofija.
- Cilvēka uzdevums ir atrast to, kas viņu aizrauj visvairāk, un to padarīt par galveno dzīvē. Man tā ir medicīna – ļoti rūgta, nopietna zinātne, bet es tai cenšos pieiet ar smaidu. Par spīti neraudāšu, bet smiešos! Uzraušu kādu Raimonda Paula dziesmu no cikla „Māsa Kerija” un atgūšu prieku.
- Tauta nekad nebūs pilnvērtīga, ja atteiksies no saviem senioriem. Viņu pieredze jaunajiem ir vajadzīga – saprot viņi to vai ne.
- Izvairies no garlaicīgiem cilvēkiem! Ir tādi ļautiņi, kuri nāk virsū kā buldozers un īd: „Palīdzi man, palīdzi man!” Viņi kaut ko runā, runā tikai par sevi... Iespējams, viņi jāsauc kā citādi, bet es viņus dēvēju par garlaicīgiem un pieklājīgi mēģinu atbrīvoties.
- Dienas režīmam nav jākļūst par pašmērķi. Galvenais ir labas domas galvā, nevis regulāri iet gulēt vienā laikā. Jādzīvo ar garšu un baudu! Vīrieši, mīliet dzīvi un sievietes!
Priecīgiem stāstiem tavā dzīvē - Krājkonts
Kā atzīst profesors Danilāns, tie, kas savu dzīvi veido uz patīkamo lietu pamata, ir ap mierināti, pilni enerģijas un ar savu optimismu piesaista citus. Lai atrastu lietas, kas liek justies labi, sākumā aicinām parūpēties par savu ikdienas drošību, piemēram, izveidojot krājkontu. Savukārt pēc tam mierīgu sirdi varat pievērsties patīkamajam.
Kādam nolūkam krāt
Drošībai par savu veselību:
- Patīkamai rezerves sajūtai - ja arī viss dzīvē rit gludi, doma, ka vajadzības gadījumābankā ir finansiāla rezerve, patīkami nomierina prātu un rada psiholoģisku komfortu.
- Ikgadējām veselības pārbaudēm – reizi gadā iziet vispārējo pārbaudi un laikus novērst veselības riskus ir labākais veids, kā parūpēties par sevi.
- Neparedzētiem medicīniskiem izdevumiem - brīžus, kad nāksies pieteikties vizītē pie ārsta, ne vienmēr ir iespējams ieplānot. Kad tas nepieciešams, ir ļoti patīkami, ka par ārsta apmeklējuma vai kāda īpaša izmeklējuma materiālo pusi nav jāuztraucas.
Neplānotiem, bet vajadzīgiem izdevumiem
Sadzīves aparāti, auto, arī māja vai dzīvoklis var kalpot ilgi, taču arī tiem ik pa laikam ir jāveic remonts vai vecās lietas vietā jāpērk jauna, un tam ir nepieciešami lielāki līdzekļi. Jau laikus to paredzot un sakrājot naudu krājkontā, ikdiena jūs nepārsteigs nesagatavotu.
Savu plānu un sapņu īstenošanai
Lai aizbrauktu sen nodomātā ceļojumā vai iegādātos kādu iekārotu lietu, krājkonts ir labākais variants, kā to beidzot īstenot.
Tuvinieku pārsteigumam
Periodiski iemaksājot krājkontā kādu – kaut nelielu – naudas summu, pēc laika ar šo līdzekļu palīdzību var iepriecināt savus mīļos, piemēram, uzdāvinot mazbērnam mācības autoskolā vai apmaksājot klavierstundas.
Krājkonta izmantošanas nosacījumi ir vienkārši
- Līgumu par krājkonta atvēršanu bez maksas var noslēgt jebkurā Swedbank filiālē vai internetbankā.
Tu vari atvērt arī vairākus krājkontus dažādiem mērķiem.
- Minimālā summa krājkonta atvēršanai: 20 EUR, 20 USD.
- Papildināt to var ar summu pēc paša izvēles jebkurā laikā, veicot gan regulārus maksājumus, gan neregulāras iemaksas.
- Banka aprēķina procentus atbilstoši noteiktajam kursam, un tie tiek pieskaitīti jūsu uzkrātajai summai.
- Naudu izņemt var jebkurā brīdī, kad vien tas ir nepieciešams, nedēļu iepriekš piesakot to bankas filiālē vai internetbankā.
Uzzini vairāk par krājkontu!
Informāciju iespējams saņemt arī zvanot uz klientu centru (tālr. 67 44 44 44) un Swedbank filiālēs.
