Dot lietām otru dzīvi: ko iespējams iegūt, pārstrādājot materiālus, un kur likt nevajadzīgo?
Atpūta

Dot lietām otru dzīvi: ko iespējams iegūt, pārstrādājot materiālus, un kur likt nevajadzīgo?

Ik dienu pasaulē tiek saražots miljardiem preču, no kurām liela daļa agri vai vēlu nonāk atkritumos.

Šķirojot atkritumus, mēs dodam dažādām lietām otro dzīvi un tādējādi samazinām kopējo radīto atkritumu daudzumu, radītās CO2 emisijas un negatīvo ietekmi uz vidi kopumā.

Tāpēc ir svarīgi ikdienā šķirot plastmasu, stiklu, papīru, dažādas elektroiekārtas, kā arī baterijas, auto riepas un akumulatorus. Tikai tā mēs spēsim radušos atkritumus izmantot kā izejvielas ražošanā.

Ko var iegūt no pārstrādātiem atkritumiem?

Ne visi zina, ka no PET pudelēm tiek izgatavoti vairāki produkti, tostarp tekstilšķiedra, kas ļauj ražot ne tikai džemperus, T-kreklus, bet arī polsterētas segas, paklājus, u.tml. Pārstrādāto plastmasu izmanto tādu jaunu preču kā ūdens cauruļu, paklāju, jaku un guļammaisu izolācijas, pudeļu un konteineru, automašīnu detaļu un krāsojamo otu izgatavošanā. Pārstrādāts alumīnijs tiek izmantots, lai ražotu jaunus iesaiņojuma materiālus, taču to izmanto arī citur – celtniecībā un transporta jomā. Stikla rūpniecībā no jauna tiek izgatavots stikls. Šādā veidā pārstrādāts stikls saglabā tādas pašas īpašības, kādas ir jaunam stiklam, un tādējādi pilnībā ir piemērots jaunu stikla pudeļu ražošanai. Papīru arī var pārstrādāt vairākas reizes.

Piemēram, no vienas tonnas makulatūras var iegūt vienu tonnu jauna papīra. Savukārt no pārstrādāta kartona un avīzēm var izgatavot, piemēram, jaunas kastes, vēstuļpapīru, salvetes, papīra dvieļus, tualete papīru, autiņbiksītes, olu kastītes un kabatlakatiņus.

Par to, kā savas darbības rezultātā samazināt ietekmi uz vidi, domā arvien vairāk uzņēmumu visā pasaulē.

  • Tā, piemēram, apavu un apģērbu zīmols “Timberland” kurpju zoļu ražošanai izmanto Haiti savāktos un pārstrādātos plastmasas atkritumus. Britu modes zīmols “Burberry” savu apģērbu ražošanā ir izskaudis ķīmiskās vielas, kas var būt kaitīgas videi un dažādiem organismiem, un no nākamā gada cer sasniegt pilnīgu klimatneitralitāti. Savukārt Swedbank sākusi pakāpeniski ieviest norēķinu kartes, kas izgatavotas no 85,5% pārstrādātu materiālu. Plastmasas ietaupījums, ko paredz katras kartes izgatavošana, ir 3,18 g.

Tādējādi līdz 2021. gada beigām Latvijā karšu izgatavošanai tiks ietaupīti vairāk nekā 151 kg plastmasas, savukārt Baltijā – ietaupījums pārsniegs vairāk nekā 472 kg.

Kur likt apģērbu un mantas, kas pašam vairs nav vajadzīgas?

Lai samazinātu gan izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu, gan arī ietekmi uz vidi, daudzviet tiek īstenotas dažādas iniciatīvas, kas sekmē pāreju uz aprites ekonomiku. Ļoti vienkāršoti izsakoties, tas nozīmē, ka lietas, ko pats vairāk neizmanto, tu nevis izmet, bet nodod tālākai lietošanai kādam, kam tas var šķist vērtīgi. Īpaši tas attiecināms uz apģērbu, kas šobrīd veido lielu daļu no pasaules atkritumiem un ko ne visu var pārstrādāt.

Kā viena no iespējām, kur likt sev nevajadzīgo apģērbu, ir to nodošanu otrreizējai pārstrādei atsevišķiem veikalu tīkliem, tādējādi saņemot atlaidi jaunu apģērbu iegādei. Piemēram, apģērbu tirdzniecības tīkls ''H&M'' jau kādu laiku Latvijā piedāvā iespēju nodot pārstrādei jebkuru apģērbu, neskatoties ne uz zīmolu, ne apģērba stāvokli.

Aptuveni 50–60% no šajā veikalu tīklā nodotā apģērba tiek pārveidoti par citu produktu – piemēram, veca jaka kļūst par siltināšanas materiālu vai grīdas lupatu. Vēl daļa tiek pārstrādāta ar mērķi radīt jaunu audumu, bet 3 –7% tiek sadedzināti, iegūstot enerģiju.

Tāpat sev nevajadzīgās, bet citiem noderīgās sadzīves preces, apģērbu un apavus vari ziedot. Ziedot.lv ir apkopojis dažādas biedrības un organizācijas, kam vari nogādāt savas lietas. Tostarp nodot sev nevajadzīgās mantas labdarības veikalā ''Otrā elpa”, kurā vari arī iegādāties par simbolisku cenu citu ziedoto apģērbu, apavus, interjera, dizaina un citus sadzīves priekšmetus.

Iegūtā nauda par pārdotajām lietām tiek ziedota labdarībai, tāpēc, iegūstot sev kaut ko vērtīgu, būsi izdarījis arī labu darbu citiem.

Visā Latvijā nodrošināti arī nu jau 118 speciāli sarkani konteineri, kas ir paredzēti apģērbu šķirošanai un pārstrādei.

  • Apskati sev tuvāko tekstila šķiršanas punktu interaktīvajā kartē, kur iespējams atbrīvoties no mājās esošajiem liekajiem tekstila izstrādājumiem, neradot lieku kaitējumu dabai.

Diemžēl apģērbs, kas nonāk parastajās atkritumu tvertnēs, šobrīd netiek šķirots un pārstrādāts, tāpēc ir vērts palūkoties, kur un kā no nevajadzīgā tekstila šķirties videi draudzīgākā veidā. Iespēja šķirot apģērbu visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, jāievieš līdz 2025.gadam.

Ņemot vērā, ka viens cilvēks Latvijā gadā saražo vidēji 407 kilogramus sadzīves atkritumu (Eurostat dati, 2018), mums katram būtu vairāk jādomā par to, vai atsevišķas preces tiešām ir nepieciešams iegādāties, jāizvērtē to ilgmūžība, kā arī jāizpēta iespējas, kā piešķirt lietām otro dzīvi.