Tā, piemēram, eksperti lēš, ka naftas resursi, ko izmanto, lai ražotu teju lielāko daļu preču, jau tuvākajās desmitgadēs izbeigsies. Tāpēc, ja katrs nesāksim rīkoties jau šodien un turpināsim patērēt vairāk nekā ir nepieciešams, sekas var izrādīties vēl skarbākas nekā varam iztēloties. Tomēr, lai radītu lielas pārmaiņas, mūsu ikdienas rīcībām nav jāmainās par 180 grādiem.
Ar atziņām par to, kā nepārtērēt gan savus, gan planētas resursus, dalās biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs un Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga. Viņš uzsver, ka tieši pārspīlējumi par radikālu ikdienas paradumu maiņu daudzus biedē un attur no dzīvošanas “zaļāk” jeb videi draudzīgāk.
“Viens no mītiem, kas saistās ar videi draudzīgu dzīvesveidu, ir sajūta, ka tad jādzīvo pastalās un mežā. Patiesībā videi draudzīgs dzīvesveids balstās uz ekoloģisku koridoru. Tajā tiek nodrošinātas cilvēku vajadzības, piemēram, pēc pārtikas, bet netiek pārsniegti ekoloģiskie griesti, kad resursi tiek patērēti vairāk, nekā tie ir pieejami,” skaidro Jānis Brizga. Citiem vārdiem - nevajag tiekties uz nulles patēriņu, bet atrast zelta vidusceļu. Eksperts to dēvē par diētu: “Resursu vielmaiņa pasaulē jāievēro tāda, lai mēs uzturētu savu dzīves kvalitāti, bet neietu pārmērībā, kas noved pie “liekā svara”. Ja mēģina dzīvot veselīgi, tas jāattiecina ne tikai uz sevi, bet arī visu planētu kopumā.”
Pieaugot pārticībai, palielinās iedzīvotāju skaits un resursu patēriņš
Mēs dzīvojam līdz šim vēl nebijušā attīstības laikmetā, kad līdz ar gadiem resursu patēriņš pasaulē ir eksponenciāli pieaudzis. Tam aiz muguras ir industrializācijas periods, no kā ir izrietējusi ekonomiskā izaugsme, tehnoloģiskā attīstība un fosilo resursu atklāšana. Šie faktori ir būtiski uzlabojuši mūsu dzīves kvalitāti, taču vienlaikus ir radījuši arī globālas problēmas – pieaugošu piesārņojumu, atkritumu apjomu, kā arī nepārtrauktu pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas kā apburtā lokā noved pie vēl lielāka resursu patēriņa. Tā, piemēram, katrs cilvēks mūsdienās izmanto četras reizes vairāk resursu nekā 20. gs. sākumā, un, ja prognozes apstiprināsies un 2040.gadā uz pasaules būs 9 miljardi iedzīvotāju, globālais enerģijas pieprasījums augs par 25%. Līdzīgi satraucoši dati novērojami arī citās jomās.
Kā tērēt apzinātāk?
Resursu ietilpīgākās patēriņa kategorijas, kas rada lielāko ietekmi uz vidi, ir: pārtika (ko mēs ēdam?), transports (kā pārvietojamies?) un mājoklis (kādā vidē dzīvojam?). Ja raugāmies uz mājsaimniecību budžetu, 70% no ienākumiem iztērējam par mājokli, elektrību, degvielu, sabiedrisko transportu un pārtiku. Šīs kategorijas ir atbildīgas par 60 - 80% no mūsu ietekmes uz vidi, tieši tāpēc katrā no tām ir jāveic izmaiņas.
Jānis Brizga aicina izvērtēt, ko vari ieviest savā ikdienā jau šodien:
- Pārtika - uzturā lieto sezonālu, bioloģisku un vietējo pārtiku, kā arī ievēro sabalansētu diētu, kurā centies samazināt dzīvnieku izcelsmes produktus. Kāpēc tas ir būtiski? Jo, piemēram, desas un kūpinājumi, cūkgaļa un piena produkti rada lielāko CO2 emisiju apjomu no visa pārtikas patēriņa groza.
- Transports - samazini autotransporta izmantošanu ikdienā. Ņemot vērā, ka šobrīd automašīnas lielākoties izmantojam braucienos līdz 5 km distancei (uz bērnudārzu, skolu, veikalu), tos tikpat ērti vari veikt ar velosipēdu, elektrisko skūteri vai vienkārši kājām. Ja gatavojies pirkt automašīnu, izvēlies jaunu, nelielu un efektīvu.
- Mājoklis - siltini savu mājokli, kā arī kontrolē tā energoefektivitātes līmeni. Pēc iespējām izmanto atjaunojamus energoresursus apkurē, izvēlies zaļo elektrību un mazini elektrības patēriņu. To var paveikt arī, izmantojot energoefektīvas elektroierīces.
Tāpat svarīgi censties samazināt ikdienā izmantojamo plastmasas apjomu. Tieši plastmasa ir visvairāk izplatītais iepakojuma veids dažādām precēm, tai skaitā pārtikas produktiem. Vidē plastmasas atkritumi atkarībā no veida pakāpeniski noārdās vairāku simtu gadu laikā. Tā sadalās mikroplastmasā, kas nonāk, piemēram, zivju organismā un pēc tam arī uz mūsu šķīvja. Mikroplastmasa ir atrodama arī Latvijas upēs un ezeros un pat dzeramajā ūdenī. Tāpēc svarīgi ir izvēlēties produktus, kas iepakoti videi draudzīgākā iepakojumā, izvēlēties pārstrādātas plastmasas produktus, dodot lietām otro dzīvi, kā arī šķirot plastmasas atkritumus. Tā, piemēram, pārstrādājot 1 kg plastmasas atkritumu, varam samazināt klimata pārmaiņu veicinošo gāzu izmešu apjomu par aptuveni 1,5 kilogramiem. Savukārt, izvēloties ikdienas maksājumu karti, kas izgatavota no pārstrādātiem materiāliem, viens Latvijas iedzīvotājs vien ietaupa 3,18 g lieki izmantotas plastmasas, kas 1 miljonam karšu īpašnieku nozīmētu 3180 kg plastmasas ietaupījumu. Šādas norēķinu kartes no pilnībā pārstrādātas plastmasas no 2023.gada maija saviem klientiem sāk izsniegt Swedbank. Ņemot vērā, ka Swedbank Baltijas valstīs gada laikā kopumā izsniedz apmēram 2 miljonus norēķinu karšu, šis jauninājums ļauj būtiski mazināt ietekmi uz vidi.
Domājot par apzinātu patēriņu, kā arī plastmasas samazināšanu ikdienā, atceries, ka tev ir tiesības lielveikalā lūgt gatavos salātus un citus produktus likt līdzi paņemtajā traukā. Tāpat šobrīd ir iespējams iegādāties dažāda dizaina metāla pudeles, kurās ņemt līdzi dzeramo ūdeni vai karstos dzērienus. Turklāt daudzi tirgotāji pat piedāvā atlaides, ja klients izvēles produktu iegādāties savos traukos.
Šāds katrs mazais solītis, izmaiņa mūsu ikdienas izvēlēs summējas, veidojot ceļu uz “zaļāku” pasauli. Galvenais tos ieviest kā savus ikdienas paradumus, nevis kampaņveidīgas aktivitātes. Sāc ar savu paradumu izvērtēšanu, aizstāj tos ar videi draudzīgākām alternatīvām un iedvesmo ar pieredzi un piemēru arī citus!
