Tomēr pat tad, ja jums nepieder milzu bagātība, ir vērts sastādīt testamentu, lai izvairītos no attiecību skaidrošanas mantinieku starpā.
Kad pienācis laiks sastādīt testamentu?
Ap testamenta sastādīšanu un mantojuma saņemšanu savērpts ne viens vien kino un arī reālās dzīves sižets. Atcerēsimies kaut vai leģendāro filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kurā iespējamā mantojuma – žigulīša – dēļ saplēsās visi radinieki. Mirtas tante bija naska testamentu rakstītāja un to mainīja atkarībā no tā, kurš radagabals uzvedās smukāk. Lai vai kā, tā bija apzināta izvēle, neatstājot šo kaujas laiku atvērtu brīdim, kad viņas vairs nav. Lielā mērā arī šīs filmas iespaidā valda uzskats, ka testamenta sastādīšana ir jāveic brīdī, kad tā stunda tuvojas, kā viens no pēdējiem šīs zemes darbiem. Tomēr tā gluži nav.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, zvērināts notārs Jānis Skrastiņš uzskata, ka lēmums par testamenta sastādīšanu atkarīgs no cilvēka brieduma un uzkrātās mantas vai īpašumu daudzuma. Ja nav, ko novēlēt, pat ne parādu, tad arī iespringt nav vērts, bet, ja dzīves laikā izdevies šo to iekrāt, tad vērts laikus domāt arī par testamenta sastādīšanu. Skaidrs, ka to vienmēr var paspēt izmainīt, bet ir svarīgi zināt, ka tad, ja notiks nelabojamais, manta nekļūs par iemeslu ķīviņiem. Tātad – ja ir, ko un kam novēlēt, ir īstais laiks to darīt.
Cik izmaksā testamenta sastādīšana?
Latvijā ir iespējami trīs mantošanas veidi: likumiskā, kad mantu sadala radinieku starpā atbilstoši pastāvošajiem tiesību aktiem, testaments – vienpusējs lēmums un mantojuma līgums, ko paraksta visas iesaistītās personas.
Svarīgi zināt, ka likumiskā mantošana neparedz iespēju, ka daļu no mantojuma saņem partneris, ar kuru jums nav reģistrētas attiecības vai, piemēram, aizbildniecībā esoši bērni.
Šajos gadījumos mantošana iespējama tikai tad, ja ir sastādīts testaments vai arī mantojuma līgums, turklāt mantotājiem nāksies samaksāt ienākuma nodokli, kas savukārt nav jāmaksā, ja manto tuvinieki. Tātad izdevīgāk, ja tas iespējams, ir attiecības nokārtot oficiāli – bērnus adoptēt, bet kopdzīvi reģistrēt. Jāņem vērā arī apstāklis, ka laulātajiem un bērniem, kas skaitās neatraidāmie mantinieki, pienākas neatņemamā mantojuma daļa – puse no mantojuma. Tātad, ja novēlēsiet savu mantu kaimiņam vai civilsievai, viņiem nāksies pusi no mantojuma izmaksāt radiniekiem, sadalot to vienlīdzīgās daļās. Izstumt no mantošanas tiesībām bērnus un laulātos var tikai ļoti īpašos gadījumos. Cik tad maksā mantojuma nodošana? Bez maksas ir likumiskā mantošana – ja uzticaties likuma burtam un esat droši, ka bērni nesaplūksies, varat neko nedarīt, un tas jums neko arī nemaksās. Bez maksas ir arī privāti sastādīts testaments, kas nav apstiprināts pie notāra. Arī to ņems vērā, sadalot mantojumu, tomēr jārēķinās, ka nav garantijas, ka tas sastādīts korekti no likuma viedokļa, tāpēc iespējami pārpratumi. Notāra pakalpojumi testamenta gadījumā būs 57,50 EUR, savukārt mantošanas līgums izmaksās 117,93 EUR.
Cik dārgi ir saņemt mantojumu?
Mantojuma lietas kārtošanā izmaksas ir procentuāli atkarīgas no mantinieka šķiras un mantojuma vērtības – sākot no 31,30 EUR līdz 7,5 % no mantojamās mantas vērtības. Jo tuvāka radniecība starp mantojuma atstājēju un mantinieku, jo zemākas izmaksas. Papildus tam, piemēram, nekustamā īpašuma izmaksas samazinās vēl, ja mantojuma atstājējs un mantinieks abi tur dzīvojuši un deklarēti. Savukārt tad, ja nekustamais īpašums laulātajam un tuviem radiniekiem novēlēts testamentā, uz pusi mazāka ir valsts nodeva par īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā.
Piemēram, ja nekustamo īpašumu 51 000 EUR vērtībā pēc likuma manto laulātais, mantojuma lietas kārtošana un īpašumtiesību reģistrācija, t. sk. valsts nodevas, veidos 418,84 EUR.
Tiesa, mantojot no cilvēka, ar kuru nav nekādas radniecības, vai no sveša cilvēka, izmaksas ir augstākas. Taču uz šo var paskatīties arī no citas puses. Piemēram, cilvēkam kāds ar testamentu ir atstājis mantojumā savu dzīvokli, teiksim, 17 000 EUR vērtībā. Mantojuma lietas kārtošana un īpašumtiesību reģistrācija, t. sk. valsts nodevas, kopumā viņam izmaksās aptuveni 3000 EUR. Par šādu summu viņš būs ieguvis savā īpašumā konkrēto dzīvokli, un tas ir daudz mazāk nekā nopirkt tādu pašu īpašumu par tā tirgus vērtību.
Vai var mantot arī parādus?
Vēl kāds būtisks iemesls, kāpēc cilvēki mēdz novilcināt mantojuma lietu sakārtošanu, ir aizgājēja parādi. Taisnība – ja aizgājējam ir bijuši kredīti vai kādas cita veida finanšu saistības, tās nāksies uzņemties tam, kurš būs pieņēmis mantojumu. Swedbank Finanšu institūta nesen veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka to zina un apzinās lielākā daļa iedzīvotāju un tikai piektā daļa par to nav bijuši informēti. Taču zvērinātu notāru pieredze liecina, ka visai maz cilvēku zina, kā sevi pasargāt no iespējamības iekulties cita cilvēka parādos, pieņemot no viņa mantojumu.
Ja mantojuma atstājēja parādi pārsniedz mantojamās mantas vērtību, tad starpība mantiniekam jāsedz no saviem personiskajiem līdzekļiem.
Nereti mantiniekiem, piesakoties mantojumam, nemaz nav ne jausmas, vai un kādā apmērā aizgājušais ir kādam parādā, un to tā īsti nav arī iespējams iepriekš noskaidrot. Taču mantiniekiem tiek dota tāda iespēja kā inventāra tiesība, kas nosaka, ka gadījumā, ja aizgājēja parādi ir lielāki nekā atstātā manta, tad mantinieks par šīm saistībām atbild tikai mantotās mantas apjomā.
Tāpēc zvērināti notāri gadījumā, ja potenciālie mantinieki sāk šaubīties par to, vai mantojumam pieteikties, parasti aicina cilvēkus nepārsteigties ar atteikšanos no mantojuma vispār, bet izmantot šo inventāra tiesību. Gadījumā, ja atklāsies, ka mirušā parādi bijuši lielāki par mantojumā atstātās mantas vērtību, mantiniekam būs jāzaudē tikai šī mantojumā atstātā manta un nenāksies piemaksāt no saviem līdzekļiem, lai segtu aizgājušā tuvinieka parādus pilnībā. Vienkāršāk sakot, mantinieks tad “paliks pa nullēm”, nepakļaujot riskam to, kas viņam jau pieder. Jāņem gan vērā, ka mantojumam ar inventāra tiesību jāpiesakās divu mēnešu laikā pēc mantojuma atstājēja nāves.
Noskaties arī VIDEO: Kā sakārtot mantojumu jau šodien?
