Līdz ar digitālo risinājumu attīstību dažādās jomās, tostarp finanšu, šodien vairs nav jautājumu, ka par pienu un maizi maksāt ir ērtāk, vienkārši nopīkstinot karti vai viedtālruni, savukārt, iegādājoties mašīnu vai īpašumu, samaksāt internetbankā, nevis staigāt ar naudas koferi.
Pēc Latvijas Bankas datiem, jau šobrīd vidēji divos no trim gadījumu norēķināmies ar bezskaidru naudu. Arī Baltijas valstīs veiktais pētījums* liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā būtiski samazinājusies vajadzība pēc skaidras naudas, un iedzīvotāji arvien retāk par precēm un pakalpojumiem izvēlas norēķināties skaidrā naudā. Tā vajadzība pēc skaidras nauda samazinājusies 65% Latvijas, 66% Igaunijas un 68% Lietuvas iedzīvotāju.
Mēnesī tērējam vien līdz 100 eiro skaidrā naudā
Ja kaut kur tomēr izvēlamies norēķināties skaidrā naudā, tad lielākoties tie ir pirkumi par mazām ikdienas summām. Kopumā iedzīvotāji norāda, ka mēnesī tērē ne vairāk kā 100 eiro skaidrā naudā. Turklāt Latvijā un Lietuvā katrs desmitais pēdējā mēneša laikā vispār nebija norēķinājies skaidrā naudā, kamēr Igaunijā – katrs piektais.
Tas sakrīt arī ar Swedbank datiem par skaidras naudas pieprasījumu bankomātos, kas rāda - lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju skaidrā naudā no bankomāta mēnesī izņem līdz 100 eiro, aptuveni 20% ‒ līdz 500 eiro, bet 15% klientu skaidro naudu neizņem vispār nekad.
Protams, tas, ka skaidru naudu lietojam arvien retāk, nenozīmē, ka tā drīzumā izzudīs. Tā paliks kā ērts norēķinu veids par atsevišķiem nelieliem tēriņiem vai bērnu kabatas naudai, kā arī – turpinās veikt savu funkciju vietās, kur būs aizkavējusies attālinātu norēķinu infrastruktūras izveide. Taču par liela apjoma darījumiem ar skaidru naudu gan nupat var teikt – tā ir vēsture.
Vajadzība pēc liela apjoma skaidras naudas – vien retos izņēmuma gadījumos
Vaicāti, kādos gadījumos iedzīvotājiem būtu nepieciešams liels apjoms skaidras naudas (virs 3000 eiro), visbiežāk izskan vajadzība iegādāties automašīnu, samaksai par atsevišķiem pakalpojumiem, aizdevumam ģimenes loceklim vai draugam, kā arī ceļojumam un nekustamā īpašuma iegādei. Taču tie ir tikai atsevišķi gadījumi, kas ir aktuāli vien retu reizi, ne ikdienas vajadzība. Kopumā lielākajai daļai iedzīvotāju nekad nav bijusi vajadzība norēķināties par kādu preci vai pakalpojumu par summu, kas pārsniedz 3000 eiro skaidrā naudā (norādījuši 86% Latvijas iedzīvotāju).
Lielākā daļa iedzīvotāju arī uzskata, ka nav droši glabāt skaidru naudu lielos apjomos un attiecīgi arī neizmanto to norēķiniem (norāda 73% iedzīvotāju). Teju tik pat daudzi norāda, ka skaidra nauda mūsdienās nepieciešama tik vien, cik minimālā apmērā turēt makā, ja pēkšņi nestrādā karšu norēķini. Savukārt katrs otrais piekrīt viedoklim, ka liela apjoma skaidra nauda vairs teju nekur nav izmantojama, tāpēc arī netiek lietota.
Drošība un ērtība pirmajā vietā
Lai arī skaidra nauda no mūsu ikdienas pakāpeniski izzūd jau vismaz desmit gadu garumā, bezskaidras naudas apritē īpašu “uzrāvienu” ir veicinājusi Covid-19 pandēmija.
Tā, Lielbritānijas lielākais bankomātu tīkla uzturētājs pērn ziņoja par skaidras naudas saņemšanas apjoma kritumu 40% apmērā (salīdzinot ar 2019. gadu). Īstu bumu Eiropā piedzīvo t.s. bezkontakta norēķinu iespējas, piemēram, Latvijā gada laikā bezkontakta norēķinu izmantotāju skaits pieaudzis no 44% līdz 61% (Latvijas Bankas dati). Šobrīd ar lielu pārliecību var teikt, ka pēcpandēmijas apstākļos saglabāsies gan paradumi iepirkties internetā, gan norēķināties ar bezkontakta karti vai viedtālruni.
* Pēc Swedbank pasūtīja Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja veikta sadarbībā ar SKDS 2021. gada aprīlī, aptaujājot 1000 respondentu katrā no valstīm vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
