Swedbank komandas vadītājs Oskars Jansons bankā strādā jau 11 gadus. Šajā laikā viņš piedzīvojis dažādus darba ikdienas posmus, sākot no ierastā biroja darba līdz pārmaiņām, ko ienesa attālinātais darbs. Tieši šī pieredze palīdzējusi saprast, kas viņam pašam ir svarīgi, lai darbā justos labi, varētu koncentrēties un saglabātu motivāciju ilgtermiņā.
“Darba videi noteikti jābūt iekļaujošai, draudzīgai un ērtai,” saka Oskars. “Bet es nerunāju tikai par telpām. Vairāk par cilvēkiem, kuri tajās atrodas.”
Viņaprāt, laba darba vide sākas ar kultūru un savstarpējo attieksmi. Fiziskā vide var palīdzēt ikdienu padarīt ērtāku, taču piederības sajūtu visvairāk veido cilvēki, ar kuriem kopā strādājam, un veids, kā ikdienā sarunājamies, sadarbojamies un atbalstām cits citu.
Uzticēšanās veidojas ikdienā
Liela daļa Oskara ikdienas paiet darbā ar cilvēkiem, tāpēc komunikācijai viņa darba vidē ir īpaša nozīme. Kā komandas vadītājam viņam svarīgi ne tikai tas, lai darba jautājumi tiktu atrisināti ātri un efektīvi, bet arī tas, lai ikdienā veidotos uzticēšanās un cilvēcīga saikne starp kolēģiem.
Pēdējo gadu laikā esam pieraduši pie digitāliem sadarbības rīkiem, kas ļauj strādāt no dažādām vietām, taču Oskars uzskata, ka daļu no klātbūtnes sajūtas tehnoloģijas tomēr nespēj aizstāt.
“Cilvēks ir sociāla būtne, un mums komunikācija ir nepieciešama. Mēs komunicējam ne tikai ar vārdiem, bet arī ar skatienu, ķermeņa valodu un reakcijām. Pat videokamera nevar pilnībā iedot to atgriezenisko saiti, ko iegūstam, esot kopā.”
Tāpēc viņš īpaši novērtē neformālo komunikāciju, kas rodas ikdienas gaitā.
“Es taču nerakstīšu kolēģim Teams čatā, ka, ejot uz darbu, sasitu kāju,” viņš smejas. “Bet pie kafijas krūzes mēs par to, iespējams, parunāsim.”
Viņaprāt, šādas sarunas nav tikai patīkams fons darba dienai. Tās palīdz labāk iepazīt cilvēkus, ar kuriem ikdienā strādā, un padara sadarbību dabiskāku.
Vienlaikus klātienes tikšanās reizēs, viņaprāt, vieglāk saglabāt arī pilnvērtīgu iesaisti sarunā. Attālinātās sapulcēs cilvēki reizēm ir pieslēgušies vairākām lietām vienlaikus, un arī Oskars neslēpj, ka tā var gadīties ikvienam.
“Man pašam ir divi monitori, un ir ļoti viegli vienā klausīties sapulci, bet otrā paralēli atbildēt uz ziņām vai risināt citus jautājumus. Klātienē tas notiek daudz retāk, jo visi ir vienā telpā un koncentrējas uz vienu sarunu.”
Vide, kas palīdz koncentrēties un pārslēgties
Paradoksāli, bet tieši attālinātā darba laikā Oskars daudz skaidrāk saprata, kas viņam ir svarīgs darba vidē. Sākumā iespēja strādāt no mājām šķita ērta, taču pēc ilgāka laika pamanījis, ka darba dienas sāk saplūst kopā ar privāto dzīvi.
“Bija periodi, kad nedēļu vai divas no vietas strādāju no mājām. Tad pamanīju, ka vairs neredzu robežu starp darbu un mājām. Tās pašas sienas, tā pati bilde pa logu.”
Konkrētā pieredze lika vairāk novērtēt lietas, kurām iepriekš viņš, iespējams, nebija pievērsis īpašu uzmanību, proti, iespēju mainīt vidi, satikt kolēģus un skaidrāk nodalīt darba laiku no pārējās dienas. Ne tāpēc, ka viens darba formāts būtu labāks par citu, bet tāpēc, ka katram cilvēkam ir savi veidi, kā saglabāt līdzsvaru, enerģiju un spēju koncentrēties.
Oskaram šādu pārslēgšanos palīdz piedzīvot arī ceļš uz darbu, kas kļūst par brīdi sev pašam pirms dienas sākuma.
“Citi saka, ka sēdēt sastrēgumā ir laika tērēšana, bet es to tā neuzskatu. Tas ir laiks, ko pavadu ar sevi. Paklausos radio vai vienkārši esmu savās domās." Vienlaikus šāda pārslēgšanās palīdzējusi darba dienai iegūt skaidrāku ritmu un struktūru. “Atbraucu uz darbu, un man sākas darba diena. Tā sadalās posmos,” viņš saka.
Atbalsts, kas palīdz augt
Atbalstoša darba vide nav tikai laba pašsajūta ikdienā. Tā ietekmē arī to, cik viegli ir mācīties, attīstīties un risināt jautājumus brīdī, kad nepieciešams kolēģu vai vadītāja padoms. Oskars novērojis, ka liela nozīme ir tieši sasniedzamībai un sajūtai, ka apkārt ir cilvēki, pie kuriem var vērsties.
“Attālināti bieži redzi, ka cilvēks ir aizņemts vai sapulcēs, un negribas traucēt. Savukārt, esot kopā, ir vieglāk saprast, kad kolēģis ir pieejams sarunai. Tad arī daudzi jautājumi atrisinās ātrāk un dabiskāk.”
Tikpat svarīga Oskaram ir arī regulāra saikne ar vadītāju. Viņš novērtē iespēju ikdienā aprunāties, pārrunāt idejas un saņemt atbalstu brīdī, kad tas nepieciešams.
“Man ir ļoti svarīgi just, ka vadītājs ir klātesošs. Tas palīdz gan ikdienas darbā, gan profesionālajā izaugsmē. Man ir atbalsts no kolēģiem, no vadītāja un arī no plašākas komandas.”
Mazie risinājumi ikdienas labsajūtai
Lai gan darba vidi galvenokārt veido cilvēki, arī praktiski ikdienas risinājumi var būt nozīmīga kopējās pieredzes daļa. Nereti tieši šķietami nelielas lietas palīdz darba dienu padarīt vienkāršāku un ļauj vairāk uzmanības veltīt tam, kas konkrētajā brīdī ir svarīgākais.
“Man ļoti nepatīk gatavot ēst,” Oskars atzīst ar smaidu. “Tāpēc novērtēju, ka darbā par daudzām lietām nav jādomā. Ir pusdienas, kafija, augļi. It kā sīkumi, bet ļoti patīkami.”
Viņaprāt, rūpes par darbinieku labsajūtu bieži izpaužas tieši ikdienas elementos. Ne vienmēr tiem jābūt lieliem un pamanāmiem risinājumiem. Reizēm pietiek ar vidi, kas palīdz justies ērti, ietaupa laiku un ļauj mierīgāk koncentrēties darbam.
Kultūra, ko novērtē visvairāk
Jautāts, kā raksturotu darbu Swedbank cilvēkam, kurš nekad nav strādājis bankā, Oskars atgriežas pie tā, kas viņam šķiet vissvarīgākais, proti, pie cilvēkiem un savstarpējās attieksmes. “Darba vide un mikroklimats, kāds ir šeit, jau vien ir ko vērts.”
Oskara pieredzē viena no lielākajām vērtībām ir sajūta, ka vari droši uzrunāt kolēģus, meklēt palīdzību un sadarboties neatkarīgi no amata vai komandas.
“Drīzāk tā ir vide, kurā arī ikdienišķās situācijās ir vieglāk atrast risinājumu, jo apkārt ir cilvēki, uz kuriem var paļauties. Tieši tas, iespējams, vislabāk raksturo labu darba vidi un vietu, kur katru dienu darīt savu darbu pēc iespējas labāk,” rezumē viņš.
