Inta Plūmiņa, Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja
Eiropas Komisija ir sākusi straujas izmaiņas, lai atvieglotu (nefinanšu) informācijas atklāšanu. Savu ceļu ir sākusi tikko apstiprinātā pakotne "Stop the clock", kas cita starpā paredz par diviem gadiem atlikt ziņošanas uzsākšanu virknei uzņēmumu. Iecerētās izmaiņas ir tik būtiskas, ka ikvienam uzņēmumam būtu vērts apdomāt aspektu integrēšanas nozīmi un vērtību savā biznesa stratēģijā.
Arī mēs bijām viens no vairākiem simtiem uzņēmumu visā Eiropas Savienībā, kuri par 2024. gadu gatavoja ziņojumu atbilstoši Korporatīvās ziņošanas direktīvas (CSRD) prasībām. Ar šo regulu ES tika ieviests vienots standarts ziņošanai, taču jau tās ieviešanas laikā bija dzirdamas uzņēmēju bažas par informācijas detalizācijas pakāpi. Arī mums, kam aspekti jau vismaz desmitgadi ir integrēti stratēģijā un ikdienas darbā, pārskata sagatavošana prasīja darbu vairāku mēnešu garumā, investīcijas darbinieku apmācībā un atsevišķu biznesa procesu pielāgošanu. Šim gadam izvirzītais mērķis – panākt atbilstību izvirzītajām ziņošanas prasībām – tika izpildīts.
Starp citu, procesu analītiķi no atvērto datu platformas Reporting Navigator ir secinājuši, ka līdzīgs mērķis ir bijis lielākajai daļai šogad publicēto pārskatu. Turklāt apjomīgo pārskatu tonis ir bijis daudz nopietnāks un pesimistiskāks nekā iepriekš. Vidējais līdz šim publicēto pārskatu apjoms sasniedz gandrīz 150 lappuses. Tas nav brīnums, ja ņem vērā, ka un aspektu jeb sākotnējās prasības kopumā ietver vairāk nekā 1000 datu punktu.
Vienlaikus lielais apjoms lika uzdot jautājumu par pārskatu praktisko lietojamību. Ir skaidrs, ka aspektu integrēšana biznesā ir ilgstošs process, tādēļ arī pārskatu formāts un prasības noteikti vēl mainīsies. No šāda aspekta EK ierosinātā vienkāršošana ir racionāla, jo ļaus ziņotājiem koncentrēties uz būtiskākās informācijas sniegšanu.
datu un pārskatu lietojamība ir viens no būtiskākajiem apsvērumiem, domājot par informācijas apkopošanu nākotnē, jo satur atbildi uz jautājumiem: "Kāpēc man tas viss ir vajadzīgs? Kā es no tā varu gūt konkurētspējas priekšrocības un nezaudēt ienākumus?"
Īpaši svarīgi tas ir uzņēmumiem, kuriem, visticamāk, nebūs obligāti jāziņo, ja tiks pieņemtas EK rosinātās izmaiņas. Tās paredz palielināt biznesa apjoma kritērijus, kurus sasniedzot uzņēmumam ir jāgatavo pārskats. Tiek lēsts, ka no obligātās ziņošanas varētu "izsprukt" aptuveni 80% uzņēmumu, no kuriem daļa jau bija sākusi gatavoties pārskatu veidošanai.
Latvijā varētu būt vismaz 200 uzņēmumu, kuriem pagaidām nav skaidrības par to, vai un cik daudz līdzekļus vajadzēs ieguldīt ziņošanā. Daļa jau tagad ir pauduši apņēmību ziņot brīvprātīgi, taču lielākā daļa joprojām nogaida.
Sustinere Latvija veiktā lielo uzņēmumu gada pārskatu analīze atklāja, ka 2024. gadā tikai 12 no 150 uzņēmumiem bija norādījuši, ka to pārskats jau atbilst vai gandrīz atbilst CSRD prasībām. Vienlaikus tikai sešos no šiem pārskatiem bija ietverta vismaz puse informācijas, kurai jābūt atbilstoši jaunajām ziņošanas prasībām.
Atcerēsimies, ka ziņojumi primāri ir paredzēti investoriem, sadarbības partneriem un klientiem, kurus interesē konkrētā uzņēmuma rīcība sociālajā un vides aizsardzības jomā. Vienlaikus tas būtisks atbalsta instruments stratēģiskai plānošanai, risku pārvaldībai un lēmumu pieņemšanai. Proti, ziņojums vēsta par uzņēmuma spēju sadzīvot ar ilgtermiņa riskiem un uzņemties atbildību sabiedrības priekšā.
aspektu iekļaušanu biznesa plānošanā uzskatām par stratēģisku priekšrocību. , vērtējot finansējuma pieteikumus, izvērtē konkrētā biznesa sniegumu, jo pašas bankas lielākā ietekme uz klimatu ir saistīta ar klientiem, proti, ietekme rodas no mūsu finansētajām darbībām un aktivitātēm. Neplānojam šo nostāju mainīt, taču paredzam, ka EK ierosinātās izmaiņas (piegādes ķēžu analīze aprobežosies tikai ar tiešajiem piegādātājiem, prasība īstenot rūpības pienākumu atlikta par vienu gadu) var apgrūtināt nepieciešamās informācijas savākšanu.
Gan mūsu, gan klientu pieredze rāda, ka aspekti aizvien vairāk integrējas risku pārvaldībā, jo ļauj labāk fiksēt, piemēram, ilgtermiņa klimata riskus un kritiskos punktus piegādes ķēdēs. Tas nozīmē, ka CSRD prasību ievērošana ļauj uzņēmumam būt efektīvākam un labāk izprast iespējamās problēmas nākotnē. Īpaši nozarēs, piemēram, enerģētikā, būvniecībā, atkritumu pārstrādē, arī finanšu pakalpojumos, kurās un vides saudzēšanas aspektiem biznesa īpatnību dēļ tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā citur.
Manuprāt, apsvērumu integrēšana biznesā parāda uzņēmuma briedumu. Tā ir spēja paskatīties uz savu darbu, komandas vadīšanu no citas, iespējams, līdz šim neierastas puses, apkopotajā informācijā saredzēt iespēju pilnveidoties un meklēt jaunas ienākumu gūšanas iespējas.
