1. Prioritāšu noteikšana
Vispirms būtu jāsaprot, kāda būs jaunā mājokļa funkcija – tas būs miteklis, kur gūt atpūtu pēc garas darba dienas, vai tā jau būs ģimenes mājvieta, kurā sagaidīt arī vecumdienas. Cik būtiska ir platība, plānojums, pilsēta, rajons, pieejamā infrastruktūra, mēbeles vai remonta svaigums? Iespējams, ka visu dabūt nevarēs. Reti kurš atteiktos no plašām dzīvojamām telpām un sava piemājas pagalma, tomēr jāapzinās savas iespējas izsapņoto dzīvesvietu atļauties, kā arī to lietderību. Ja īpašumu plānojat iegādāties ilgstošai lietošanai, ir jāapzinās, ka nepieciešamība pēc dzīves platības gadu gaitā mainās – kamēr ģimenē aug bērni, dzīvojamo platību vajag lielāku, bet vēlāk mājīgāk jutīsieties mazāka izmēra mājoklī. Ja ar mājokļa meklēšanu esat nolēmis tikt galā pats, vislabāko ieskatu tirgus piedāvājumā var gūt, pacietīgi izskatot nekustamo īpašumu sludinājumus internetā specializētajos portālos. Kad esat noskatījis īpašumu, kas nākotnē varētu kļūt par jauno dzīvesvietu, ir iespēja pasūtīt profesionālu mājokļa tirgus vērtības noteikšanu. Tādā veidā iespējams pārliecināties, vai piedāvātā cena ir adekvāta.
2. Papildu izmaksas
Ne vienmēr ar mājokļa iegādi visi izdevumi beidzas. Atkarībā no izvēlētās dzīvesvietas jāaprēķina, cik izmaksās remonts, mēbeles, siltināšana vai citi labiekārtošanas darbi. Citreiz jāņem vērā pat transporta izmaksas, kas var palielināties, ja savu dzīvesvietu izvēlaties attālāk no darba vietas, skolas, bērnu pulciņu atrašanās vietas. Latvijā vispopulārākie mājokļi joprojām ir dzīvokļi padomju laika ēkās, tomēr parasti šādām mājām ir nolietota infrastruktūra, tās nav siltinātas un remontētas. Visas izmaksas būs jāsedz iedzīvotājiem, bet, lai to darītu, savā starpā vajag vienoties vairākumam. Mikrorajonos dzīvo daudz un dažādu sociālo grupu iedzīvotāji, līdz ar to vienošanās var nebūt vienkārša. Neatkarīgi no rajona – jo lielāka māja, jo sarežģītāk panākt vienošanos.
3. Trešās personas
Svarīgi noskaidrot, kam pieder zeme, uz kuras atrodas māja. Vēl nesen Latvijā bija spēkā likums, kas atļauj būvēt īpašumu uz citai personai piederošas zemes, līdz ar to iespējams, ka nāksies veidot līguma attiecības vēl arī ar trešo pusi. Intuīcija ir svarīga, bet, paļaujoties tikai uz to, vēlāk var atklāties nepatīkami zemūdens akmeņi, par kuriem radīsies papildu izdevumi. Ārēji mājokļa fasāde var būt skaista, taču negribētos, lai tā nodevīgi sākt drupt jau pēc pāris gadiem vai pat mēnešiem.
4. Kredītdevēja izvēle
Ja mājokļa iegādei pietiek ar saviem līdzekļiem, tas ir lieliski! Tātad esat vai nu ļoti turīgs vai ļoti apzinīgs krājējs. Taču pārējiem vajadzēs meklēt aizdevēju. Ņemiet vērā, ka jums būs jāsadarbojas ar savu kredītdevēju līdz aizdevuma atmaksas dienai, kas mājokļa iegādes gadījumā var būt pat 20 līdz 30 gadus. Tāpēc kredītdevējs jāizvēlas rūpīgi! Jums jājūtas droši par tā sniegtajiem pakalpojumiem, jāpārliecinās, vai tie jums ir ērti izmantojami, un lai nepieciešamības gadījumā varat vienoties veikt izmaiņas kredīta atmaksas kārtībā. Tāpat kā izvēloties mājokli, arī izvēloties kredītdevēju, domājiet ilgtermiņā, nevis paļaujieties uz vienreizējiem labumiem.
5. Laba kredītvēsture
Kāju priekšā bankas aizdevumam var pielikt slikta kredītvēsture. Ja esat kavējis citu kredītu vai rēķinu atmaksu, banka aizdevumu var nepiešķirt vai piešķirt ar nelabvēlīgākiem noteikumiem – mazāku summu un/vai augstāku procentu likmi. Ja sava ikmēneša budžeta uzturēšanā nevarat iztikt bez ātro aizdevumu palīdzības, tā būs būtiska norāde uz nespēšanu uzņemties papildus izdevumus, kas saistīti ar ikmēneša kredītmaksājumiem. Jāatceras, ka kredīta atmaksāšanas iespēju profesionāla izvērtēšana ir izdevīga ne tikai bankai, bet arī kredītņēmējam, kuram hipotekārais aizdevums būs jāatmaksā no savas naudas daudzu gadu garumā.
6. Oficiāli ienākumi
Jāatceras, ka banka, izvērtējot kredīta atmaksāšanas iespējas, par ieņēmumiem uzskatīs tikai oficiāli iegūtus līdzekļus, par kuriem ir nomaksāti nodokļi. Tātad aplokšņu algas vai jebkādi citi neoficiāli ienākumi vērā ņemti netiks. Parasti kredītņēmēja ienākumu vēsture tiek vērtēta par pēdējiem sešiem mēnešiem, bet gadījumos, ja ienākumi ir bijuši svārstīgi, tos var izvērtēt par lielāku laika posmu. Lai šobrīd vispār varētu pretendēt uz hipotekāro kredītu, nepieciešamajiem ikmēneša ienākumiem būtu jābūt vismaz 600 eiro “uz rokas”.
7. Pirmā iemaksa
Kreditētājs kā pirmo iemaksu prasīs aptuveni 15% līdz 20% no kopējās darījuma summas. Vidēji tie varētu būt aptuveni desmit tūkstoši eiro. Ģimenēm ar bērniem šo situāciju risināt palīdz valsts programma ALTUM, kas piedāvā saņemt atbalstu hipotekārā kredīta pirmās iemaksas segšanai 10-20% apmērā, kas var samazināt pirmās iemaksas apmēru tikai līdz 5%. Pirmās iemaksas segšanu var nodrošināt gan ar saviem uzkrājumiem, gan arī piedāvājot papildus ķīlu, kas jau pieder kredītņēmējam.
8. Saskaņošana
Jārēķinās, ka process no pirmās konsultācijas līdz aizdevuma saņemšanai aizņems apmēram divas nedēļas. Procesa laikā obligāti uzmanīgi izpētiet gan Pirkuma līgumu, gan Aizdevuma līgumu, jo abi šie līgumi ir saistīti. Tas ir kritiski svarīgi, lai nerastos situācija, kurā abu līgumu punkti ir pretrunīgi.
9. Iegādes izmaksas
Ikvienam kredītņēmējam jārēķinās ar papildu izmaksām, noformējot hipotekāro kredītu, kā arī reģistrējot savu īpašumu zemesgrāmatā. Tā, piemēram, komisijas maksa par aizdevuma izsniegšanu visbiežāk ir līdz 1,5% no darījuma summas. Vēl aptuveni 80 eiro izmaksās īpašuma tirgus vērtības noteikšana, 70 eiro notāra pakalpojumi, kā arī jāiemaksā valsts nodeva hipotēkas nostiprināšanai zemesgrāmatā (0,1% no pirkuma summas) un īpašumtiesību reģistrēšanai zemesgrāmatā (2% no pirkuma summas). Saņemot ALTUM garantiju, Zemesgrāmatas nodeva tiks samazināta, tomēr jārēķinās ar papildu maksājumu 2,5% apmērā no garantijas kopsummas.
10. Apdrošināšana
Kad esat laimīgi ticis pie sava īpašuma, ir svarīgi to nepazaudēt, un šajā ziņā drošību par nākotni radīs apdrošināšana. Neparedzētiem gadījumiem ir iespējams apdrošināt ne tikai mājokli, tā iedzīvi, bet arī pašas kredītsaistības. Lai izdodas atrast savu ideālo mājokli!
